Saeimas pavasara sesijas noslēgumā piedāvājam atskatīties uz mūsu deputātu darbiem. Mērķis paliek nemainīgs – modernāka un taisnīgāka Latvija! COVID-19 krīze apturēja vai vismaz krietni palēnināja vairāku likumu virzību, tāpēc dažas komisijas turpinās darbu Saeimā arī vasaras laikā.
Iestājās par brīvu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā visās Latvijas pašvaldībās
Lai nodrošinātu nodokļu naudas saimniecisku izmantojumu pašvaldībās, Daniels Pavļuts rosināja noteikt, ka pašvaldībai ir obligāti jārīko atklāts konkursss, izvēloties labāko pakalpojumu piedāvātāju. Līdz šim daudzās pašvaldības konkursi par atkritumu izvešanu nav tikuši rīkoti vispār, jo esošā likumdošana ļauj pašvaldībām bez konkursa rīkošanas uzticēt atkritumu izvešanu savā īpašumā esošajiem uzņēmumiem.
Panāca būtiskas izmaiņas, lai jaunuzņēmumi varētu saņemt valsts atbalstu
Lai atbalstītu Latvijas jaunuzņēmumus, Daniels Pavļuts novērsa vairākas nepilnības, ka aizkavēja valsts atbalsta saņemšanu. Jaunuzņēmumi ar meitas vai mātes sabiedrībām ārvalstīs varēs kvalificēties atbalstam, prasība pēc noteikta jaunuzņēmuma vecuma atcelta, nebūs ierobežojums par ieņēmumu griestiem pirmajos divos darbības gados un prasība, ka jaunuzņēmumos jāstrādā 70% darbinieku ar maģistra vai doktora grādu, tiks atcelta.
Par iedzīvotājiem ērtu un modernu e-pārvaldi
Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu ērti un individuālā pieejā balstīti valsts pakalpojumi, Daniels Pavļuts strādāja pie likumprojekta digitālās pārvladības veicināšanai un ietājās par uzlabojumiem šajā jomā, lai lietotājs vienmēr būtu “pirmajā vietā”, lai notiktu pāreja no papīra uz elektronisko vidi visā valsts pārvaldē un visās pašvaldībās un īstenotu citas idejas.
Par godīgu nodokļu nomaksu
Lai Latvijas iedzīvotāji varētu beidzot tikt pie taisnīgākas, vienkāršākas un zaļākas nodokļu sistēmas, Daniels Pavļuts rosināja valdībā steidzami atjaunot un īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Tajā īpaši jāvēršas pret nodokļu krāpšanu un nemaksāšanu.
Par modernu un ērtu vēlēšanu sistēmu iedzīvotājiem
Par otru deklarēto dzīvesvietu un vieglu remigrācijas procesu
Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir deklarēta adrese Latvijā, varēs norādīt arī vienu papildadresi. Tas ir arī vērtīgs atbalsts ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, lai atvieglotu remigrāciju jeb atgriešanos Latvijā – iekļaušanos Latvijas darba tirgū, piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, savlaicīgu bērnu pieteikšanu bērnudārzā vai skolā jau pirms remigrācijas.
Par alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu
Lai mazinātu nāves gadījumus jauniešu vidū un profilaktiski novērstu alkoholismu, Dace Bluķe iestājās par akcīzes nodokļa atjaunošanu (palielināšanu) stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Eksperti ne reizi vien norādījuši, ka viens no efektīvākiem viediem, kā samazināt stiprā alkohola patēriņu, ir tā augsta cena. Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20 – 39 gadiem) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Diemžēl Saeimas kolēģi neieklausījās.
Par sadarbību ar iedzīvotājiem sabiedrības interešu aizstāvēšanā Saeimā
Lai iesaistītu iedzīvotājus un organizācijas lēmumu pieņemšanā, Dace Bluķe organizēja tikšanās. Īpaši akūti tas bija COVID-19 krīzes sākumā:
Par uz izcilību vērstu augstāko izglītību
Lai Latvijas iedzīvotāji iegūtu uz izcilību vērstu augstāko izglītību, pārmaiņām augstskolu pārvaldībā jābūt stratēģiskām. Reforma nedrīkst būt vienkārši augstskolas vadības modeļa maiņa, jo tad virzību uz starptautisku izcilību varam nesasniegt.
Par konkurētspējīgu atalgojumu augstskolu personālam
Lai augtskolās strādātu motivētākie un labākie cilvēki, jāpiemēro jau atbalstītais augstskolu akadēmiskā personāla algu likmju pieaugums. Kamēr vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības pedagogu algu likmes tiek palielinātas atbilstoši plānotajam, tikmēr augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla atalgojums paliek nemainīgs.
Par paliatīvās aprūpes uzlabošanu
Lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu paliatīvo aprūpi, nepieciešams ieviest koordinatora atbalstu, kas uzņemtos rūpi par paliatīvas aprūpes pacientiem un palīdzētu sniegt gan medicīnisku palīdzību, gan sociālo un materiālo, ka arī emocionālo atbalstu. Uz vairākām ģimenes ārstu praksēm būtu viens šāds koordinators.
Par zinātnes un pētniecības attīstību
Lai iedzīvotāji, valsts un planēta spētu risināt būtiskākās problēmas mūsdienu sabiedrībā, nepieciešams palielināt kopējo finansējumu zinātnei un pētniecībai, tuvojoties rādītājiem Baltijas reģionā. Vienlaikus jānodrošina racionālāka, caurspīdīgāka un precīzāk mērķēta esošā finansējuma izlietojums.
Par kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību visiem bērniem
Par Dzīvesbiedru likuma pieņemšanu
Par izcilu augstākās izglītības reformu
Lai nodrošinātu izcilu augstāko izglītību studentiem Latvijā, Marija Golubeva kopā ar Ilmāru Dūrīti veica nopietnu darbu pie uzlabojumiem augstskolu pārvaldības reformā, koordinējot konsultācijas ar lielo universitāšu pārstāvjiem un veidojot AP! piedāvājumu uzlabojumiem minētajā reformā. Tie reformu dara plašāku un nākotnes vajadzībās balstītu. Marija uzskata, ka laiks pārmaiņām augstskolās jau sen pienācis.
Par dzīvnieku aizsardzību
Lai palīdzētu aizsargāt dzīvniekus no cilvēku cietsirdīgas attieksmes un rīcības, Marija Golubeva organizēja atkārtotu Dzīvnieku aizsardzības likuma uzlabošanu, koordinējot dažādu Saeimas frakciju deputātu kopīgo darbu.
Par Visaptverošas Valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu
Lai viedotu drošu valsti iedzīvotājiem, Mārtiņš Staķis pavasara sesijā turpināja strādāt pie Visaptverošas Valsts aizsardzības ieviešanas sistēmas izveides. Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi.
Par bukletu ar rīcības plānu 72 stundām krīzes gadījumos
Lai katrs iedzīvotājs zinātu, kā pasargāt sevi un savu ģimeni krīzes gadījumā, Mārtiņš Staķis palīdzēja veidot bukletu par rīcības plānu pirmajām 72 stundām apdraudējuma gadījumos. Gandarīts, ka jūnija pirmajās dienās tas ieraudzīja dienasgaismu.
Par krīzes plāna izveidi COVID-19 ārkārtas situācijas laikā
Lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus no COVID-19 izraisītās postošās ietekmes, Mārtiņš Staķis kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs ārkārtas stāvokļa laikā piedalījās starpresoru koordinācijas, finanšu u.c. darba grupās.
Par dīkstāves pabalstiem uzņēmumu valdes locekļiem
Lai paplašinātu COVID-19 krīzei veltītā atbalsta saņēmēju loku, Mārtiņš Staķis panāca, ka dīkstāves pabalstus var saņemt arī uzņēmumu valdes locekļi.
Par apdraudējumu novēršanu sakarā ar Covid-19
Lai Latvijas iedzīvotāji būtu drošībā COVID-19 krīzes laikā, ārkārtējās situācijas laikā Mārtiņš Šteins aktīvi strādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur bija ziņotājs krīzes laika specifiskajam likumam “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību.”.
Par atbalstu biedrībām un nodibinājumiem krīzes laikā
Lai mazinātu COVID-19 krīzes radītās negatīvās sekas biedrībām un nodibinājumiem, Mārtiņš Šteins ārkārtējās situācijas laikā ciešā sadarbībā ar NVO un kolēģiem radīja atbalsta risinājumus – nomas maksu samazināšana vai atcelšana, ziedojuma regulējuma izmaiņas, iespējas valsts un pašvaldību iestādēm nepārtraukt projektus un līgumus ar NVO, kā arī meklēti citi atbalsta pasākumi.
Par NVO iesaisti Valsts aizsardzības mācībā
Lai NVO varētu aktīvi līdzdarboties valsts aizsardzības mācībās skolās, Mārtiņš Šteins sagatavoja nepieciešamos priekšlikumus likumā “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā”. Likumā noteiktajā Valsts aizsardzības mācību norisē būs stiprināta NVO loma un sadarbība.
Par brīvprātīgā darba regulējumu
Lai veicinātu Latvijas cilvēku līdzdalību valsts veidošanā, Mārtiņš Šteins sācis brīvprātīgā darba regulējuma izstrādi. Tiek apkopotas grozījumu iniciatīvas, lai šogad nodibinātajā un M. Šteina vadītajā deputātu grupā brīvprātīgā darba veicināšanai tās izvērtētu, rosinātu diskusiju un sagatavotu likuma grozījumus. Krīzes laikā grupas darbs iekavējies, bet mērķi joprojām aktuāli.
Par stipriem sabiedriskajiem medijem
Lai Latvijas iedzīvotāji varētu baudīt augstas kvalitātes un brīvi pieejamu informāciju un saturu, Vita Tērauda ir būtiski mainījusi un uzlabojusi Sabiedrisko mediju likumu. Izmaiņu mērķis ir nodrošināt sabiedrisko medjiu neatkarību un stabilu finansējumu. Likums ir gatavs otrajam lasījumam, bet COVID-19 dēļ diemžēl ir ticis atkārtoti atlikts Saeimas dienaskārtībā.
Par principu “vispirms brīdināt, tad sodīt”
Lai iedzīvotāji par valsts valodas nelietošanu un nacionālo simbolu neatbilstošu lietošanu likumā paredzētajos gadījumos vispirms tiktu brīdināti un tikai pēc atkārtota pārkāpuma sodīti, joprojām atstāta iespēja inspektoram izvērtēt situāciju un pieņemt attiecīgos mērus – brīdinājumu, sodu, skaidrojumu. Mēs esam par cilvēcīgu valsti.
Par labu sadarbību ar Lielbritāniju arī pēc Breksita
Par to, lai Latvijas krievvalodīgajiem nav dzirdama tikai Kremļa propaganda
Lai nepieļautu Kremļa uzturēto propagandas kanālu dominēšanu Latvijas krievvalodīgās sabiedrības vidū, Vita Tērauda aicināja neļaut šķirot televīzijas piedāvājumu pēc valodas, kas paredzēja aizliegt vai ierobežot piekļuvi raidījumiem krievu valodā. Tērauda aicināja šķirot pēc likumpaklausības kritērija – ierobežot tos kanālus, kuri pārkāpj likumus, nevis tos, kuri raida krievu valodā. Priekšlikums nav vēl ticis līdz 3. lasījumam Saeimā.
Par lobēšanas atklātības ieviešanu Saeimā
Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju uzticību politiķiem, Inese Voika ir uzsākusi darbu pie lobēšanas atklātības tiesiskā regulējuma izstrādes.
Par cukuroto dzērienu pieejamības mazināšanu
Lai profilaktiski stiprinātu veselīgas sabiedrības veidošanos, Inese Voika kopā ar “Attīstībai/Par!” kolēģiem veiksmīgi cīnījās par lielāku akcīzes nodokli dzērieniem ar paaugstinātu cukura koncentrāciju sastāvā.
Par atbalstu demokrātiskajām kustībām Krievijā
Lai atbalstītu demokrātijai gatavas sabiedrības veidošanos Krievijā, Inese Voika strādā deputātu grupā Krievijas demokrātisko kustību atbalstam un parakstīja Saeimas deklarāciju par vēstures nepārrakstīšanu Otrā pasaules kara 75. gadadienā.
Par caurspīdīgāku un saprotamāku krīzes finansējumu
Lai mazinātu korupcijas riskus, Inese Voika COVID-19 krīzē iestājās par lielāku atklātību krīzes finansējuma izveidē un sadarbībā ar Valsts kanceleju un nevalstiskajām organizācijām iestājās par to, lai krīzes iepirkumi tiktu publicēti vienutivet. Tāpat viņa atbalstīja to, ka Aizsardzības ministrija iesaista “Delnu” kā novērotāju krīzes iepirkumos.
Foto: Ieva Ābele un Ernests Dinka, Saeima, un Ģirts Raģelis
Atgādinām, ka Mārtiņš Staķis ir nolicis Saeimas deputāta mandātu un viņa vietā būs Krista Baumane.