Daniels Pavļuts: “Jauna derība” taisnīgai Latvijai

Gadu no gada aptaujas Latvijā un cienījamu pasaules domnīcu analīzes mums atgādina – Latvijas attīstības galvenais risks ir mūsu nevērība pret saviem cilvēkiem. Nevērība pret  veselību, izglītību, sociālo drošību. Krasā nevienlīdzība un noslāņošanās. Cilvēku nedrošība un neuzticēšanās savas valsts institūcijām.

Ir izveidojies noslēgtais loks “valsts slikti darbojas – tāpēc cilvēki neuzticas valstij  – tāpēc cilvēki nemaksā nodokļus un nepiedalās valsts lēmumos – tāpēc valstij ir mazāk līdzekļu – tāpēc valsts darbojas vēl sliktāk – utt.”

Kā izrauties no šī burvju loka? Mēs piedāvājam “jaunu derību” Latvijai, jaunajā gadsimtā ieejot. Vienā teikumā tā ir pavisam vienkārša:  “Latvijas valsts dod vairāk saviem cilvēkiem, un Latvijas cilvēki dod vairāk savai valstij.”

Ko tas nozīmētu praktiski?

1.

Tas nozīmē krasu pavērsienu attieksmē pret veselību. Vairāk vērības, lielāku sabiedrisko finansējumu, augstākas prasības pret sistēmas darbu, lielāku uzmanību un atbildību pašiem par savu dzīvesveidu. Vidējais mūža ilgums Korejā drīz sasniegs 90 gadus un būs visaugstākais pasaulē. Kāpēc? Jo valstī ir labi finansēta moderna veselības aprūpes sistēma, un sabiedrībā ir izveidojies veselīga dzīvesveida “kults”.

Tikmēr Latvijas cilvēki dzīvo vidēji 10 gadus mazāk nekā Īrijā vai Islandē. Bet to ir iespējams mainīt ar mērķtiecīgu politiku.

Korejā, kurā pirms 30 gadiem mūža ilgums bija tāds pats kā Krievijā (69), pēc desmit gadiem cilvēki dzīvos par 20 (!) gadiem ilgāk nekā Krievijā. Veselības veicināšanai un aprūpei ir jākļūst par Latvijas prioritāti numur viens.

2.

Tas nozīmē būtiskas izmaiņas izglītībā. Veselīgi ilga un radoši laimīga mūža atslēga ir izglītība, iespējas mācīties visa mūža garumā. Uzsāktās skolu tīkla un vidējās izglītības satura reformas ir vajadzīgas un tās ir jāpabeidz par spīti provinciālajai pretestībai. Bet ar to ir par maz.

Ir jāatjauno gan vispārēja obligāta vidējā izglītība, gan jādod stimuli cilvēkiem mācīties visa mūža garumā. Jaunajā gadsimtā ikvienam ir jārēķinās ar nodarbošanos/profesiju maiņu vismaz trīs reizes dzīves laikā.

Singapūras iedzīvotāji, sasniedzot 25 gadu vecumu, katru gadu no valsts saņem vaučeri 500 dolāru vērtībā, ar kuru var apgūt modernajā ekonomikā nepieciešamās prasmes. Līdzīga programma ir vajadzīga arī Latvijai. “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”  ir ne tikai daļa no “latviskās dzīvesziņas”, bet arī vienīgais risinājums Latvijas izaugsmei.

3.

Tas nozīmē drošas un aktīvas vecumdienas. Viena no labi zināmām lielajām problēmām ir sabiedrības novecošanās. Zemāka dzimstība, cilvēku aizbraukšana un garāks mūža ilgums (pateicoties labākai veselības aprūpei, skatīt punktu numur viens) nozīmē, ka jau pavisam drīz pensiju un veselības aprūpas izdevumu slogs būs kritisks.

Ja 1990. gadā 5,5 darbspējas vecuma cilvēki uzturēja vienu pensijas vecuma iedzīvotāju,  tad 2030. gadā uz vienu pensionāru būs vien 2,3 strādājošie! Naudu pensijām būs jāiegūst vai nu no robotiem, vai imigrantiem, vai arī cilvēkiem pašiem ilgāk ražīgi strādājot (skatīt punktu numur divi – “mūžu dzīvo, mūžu mācies!”).

Mums būs jādomā par visai krasu pensiju modeļa maiņu. Piemēram, pāriet uz valsts garantētu, visiem vienādu, nelielu, cilvēka cienīgu pamatpensiju, katram cilvēkam pašam uzņemoties atbildību par uzkrājumu veidošanu lielākai pensijai. Un piesaistīt pensionēšanās vecumu vidējam mūža ilgumam. Palielinoties pirmajam, automātiski palielinātos arī otrais.

4.

Tas nozīmē krasu pavērsienu mūsu attieksmē pret nodokļiem. Latvija visus atjaunotās neatkarības gadus ir bijusi valsts ar teju viszemākajiem nodokļu ienākumiem Eiropā, regresīvāko nodokļu sistēmu un teju visaugstāko “ēnu ekonomikas” īpatsvaru. Un loģiski, ka ar teju viszemāko sabiedrisko finansējumu veselībai, zinātnei, kultūrai, sociālajiem pakalpojumiem un teju vislielāko cilvēku ienākumu nevienlīdzību. Ir pienācis laiks Latvijai kļūt par eiropeiskāku valsti un saliedētāku sabiedrību arī nodokļu politikā.

Tas nav vis jautājums par “eiropeiskumu”, bet gan jautājums par nācijas saglabāšanos Latvijā. Ne tikai zemās algas, bet arī netaisnīguma sajūta ir galvenie iemesli tam, ka cilvēki aizbrauc un bērni nedzimst. Latvijai ir strauji jāvirzās Ziemeļvalstu virzienā – uz solidārāku sabiedrību un aktīvāku valsti, kas veicina globāli konkurētspējīgāko uzņēmējdarbību. Tāpēc taisnīgi nodokļi ir viena no svarīgākajām lietām “jaunajā derībā” starp Latvijas valsti un Latvijas cilvēkiem.

Taisnīgā Latvijā valsts sniedz cilvēkiem labu veselības aprūpi, izglītību, drošas vecumdienas un taisnīgu tiesu, bet Latvijas cilvēki valstij maksā taisnīgus nodokļus, piedalās lēmumos, visu mūžu mācās un rūpējas par sevi, tuviniekiem, dabu un vidi. Taisnīga Latvija nav utopija, bet gan iespēja rīcībai.