Eksperti: veselības finansēšanas likums liegs veselības aprūpi neaizsargātākajiem Aktualitātes, Fakti
18.01.2018

Eksperti: veselības finansēšanas likums liegs veselības aprūpi neaizsargātākajiem

Latvijā un pasaulē atzīti eksperti sarunā par veselības aprūpi ziņoja, ka Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātais veselības finansēšanas likums ir ekonomiski nepamatots un neefektīvs. Trūkst sociāli atbildīgas valsts principu, jo veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka, kas pasliktinās sabiedrības veselības rādītājus.

 

“Valdības un Saeimas piedāvātais risinājums veselības aprūpes uzlabošanai radīs vairāk neskaidrību nekā labuma. Tas ir mēģinājums aizstāt patiesi nepieciešamas reformas veselības un nodokļu jomās ar mieru koalīcijā. Pacientu un mediķu intereses atstātas otrajā plānā. Lai kvalitatīvu veselības aprūpi padarītu pieejamu visiem Latvijas iedzīvotājiem, ar kosmētiskiem pseidorisinājumiem nepietiks. Galvenie jautājumi joprojām netiek atbildēti: kur veselības aprūpei ņemt naudu un kā nodrošināt pieejamību,” norāda diskusijas moderatore un Kustības Par! valdes locekle Ilze Viņķele.

 

  1. Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir jākļūst ekonomiski efektīvai

Pakalpojumus tur zem pašizmaksas, bet lepojas, ka slimnīcas spēj izdzīvot. Savukārt jaunajam veselības finansēšanas likumam trūkst jebkādu saprotamu ekonomisku aprēķinu, kas prognozē sekas, un indikatoru, pēc kuriem analizēt ietekmi.

Rīgas Stradiņa universitātes prodekāne Daiga Behmane ziņo, ka “mēs dzīvojam ar padomju laika domāšanu, kad valstij piederēja viss un tā darīja visu – sniedza pakalpojumus, ekonomiskos resursus ieguldot milzīgas infrastruktūras un tehnoloģiju uzturēšanā. Bet esam aizmirsuši, ka pareizāk ir ieguldīt cilvēkos. Pat ar to papildu finansējumu, kas ir šogad, mēs nezinām, vai varēsim nodrošināt cilvēkresursus.”

 

  1. Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums pasliktinās veselības rādītājus

 

ASV Teksasas universitātes “Southwestern” profesors Uģis Gruntmanis sacīja “atruna, ka būs pieejama tikai akūta palīdzība, ir grūti saprotama. Pēc Bulgārijas mēs esam viena no nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Reforma palielinās nevienlīdzību, palielinās saslimstību un palielinās mirstību. Tas, man liekas, ir katastrofāls solis.”

Ārsti tiks nostādīti neētiskā situācijā, jo būs spiesti atteikt pakalpojumus gadījumos, kas nav akūti, bet var kļūt bīstami pacienta veselībai bez turpmākas izmeklēšanas. Veselības aprūpei ir jābūt tālredzīgai plānveida aprūpei.

 

  1. Obligātā apdrošināšana būs pseido apdrošināšana

 

RSU profesors Ģirts Briģis skaidro, ka “veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu nosaukumā ir “obligātā veselības apdrošināšana”. Ja var brīvprātīgi izlemt par piedalīšanos nodokļu sistēmā, tad kādēļ tur ir vārds “obligātā”?”

Brīvprātīga apdrošināšana nenodrošina veselības pakalpojumus visiem. Ir jāpanāk obligāta iesaiste, citādāk zūd apdrošināšanas virsuzdevums – garantēt veselības aprūpi ikvienam iedzīvotājam, jo īpaši vājākajām sabiedrības grupām.

 

  1. Nevienlīdzība ir vislielākā netaisnība

 

Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā (ES) visaugstākajiem nevienlīdzības rādītājiem. Sociālās politikas ekspert Ruta Zilvere skaidro, ka “sociāli atbildīgu valsti vērtē pēc tā, cik pieejami ir veselības aprūpes pakalpojumi valsts vājākajām sabiedrības grupām. Plašāk lietotais indikators pieejamībai ir zemāko ienākumu grupas.”

Pēc tā vērtējot, 17,1% Latvijas iedzīvotāju nav pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, kas ir vissliktākais rādītājs ES. Zem vidējā ES rādītāja kopumā Latvijā atrodas 60% sabiedrības. Zilvere norāda, ka “vienlīdzību starp ienākumu grupām neizdodas noturēt nevienai valstij, bet, lai šī atšķirība nebūtu tik uzkrītoša, veselības aprūpes pakalpojumi ir jānodrošina daudz efektīvāk.”

 

  1. Galvenais uzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgu un universālu veselības aprūpi

 

Veselības aprūpei ir jābūt kvalitatīvai, drošai un par tādu cenu, ko var atļauties ikviens. Ne attālums, ne trūcība, ne pilna laika darbs nedrīkst būt šķērslis valsts iedzīvotājam saņemt dinamisku veselības aprūpi.

Veselības aprūpes sistēmai jānodrošina ģimenes pret finansiāliem riskiem, uzsvēra sociālantropoloģe un Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa: “Socioloģiskās aptaujas parāda, ka veselības problēmas ir vislielākais apdraudējums ģimenei. Tās risina privāti, kopienas līmenī. Cilvēki pārlaida ekonomisko krīzi mierīgi un bez protestiem tāpēc, ka mums ir savi sociālie tīkli, mums nevajag valsti vai pašvaldības, jo ir līdzcilvēki, kas palīdz attīstīties. Bet tā nelaime ir, ka šī sistēma ir ekonomiska problēma.”

Valsts veselības aprūpes sistēmai ir jāspēj sniegt reālu palīdzību, tādējādi pārtraucot iedzīvotāju pašu izveidoto “apdrošināšanas” sistēmu un motivējot maksāt nodokļus.

 

Diskusijas ieraksts ir pieejams divās daļās: http://ej.uz/9uv9 un http://ej.uz/we7q.

Kandidāta atsauce

Ilze Viņķele Pieejama, moderna un kvalitatīva veselības aprūpe ir cilvēktiesības. Latvijas cilvēki ir pelnījuši saņemt ārsta palīdzību laikus. Medicīnas darbinieki ir pelnījuši pienācīgus darba apstākļus. Kandidāta profils

Atsauce uz programmu

Programma
Veselības aprūpei jābūt pieejamai neatkarīgi no ienākumiem vai cilvēka atrašanās vietas. Veselības aprūpe nedrīkst būt pakļauta ne turīgumam, ne spējai “pa draugam” sarunāt savlaicīgi nepieejamos valsts apmaksātos veselības pakalpojumus. Veselības aprūpes mērķis ir cilvēka veselības nosargāšana; tā nedrīkst pārtapt par nodokļu iekasēšanas vai kontroles mehānismu. Veidosim efektīvu veselības aprūpes sistēmu, kas ir lielākā mērā finansēta no valsts budžeta, nevis no pacienta maksājumiem.
Visa Programma