Jaunumi

Kustības “Par!” un JKP saraksta jaunievēlētie deputāti paziņojuši, ka neieradīsies uz sarunām par iespējamo sadarbību ar Egilu Helmani, jo uzskata, ka jēgpilna un līdzvērtīga sadarbība nav iespējama, kamēr pašreizējais domes priekšsēdētājs turpina centienus pazemot un noniecināt ievēlētos deputātus, netiek ievēroti demokrātijas un cieņpilna dialoga principi. Pašvaldībā tiek īstenots autoritārs, necaurspīdīgs un vienpusējs pārvaldības stils, kā arī trūkst vēlmes ieklausīties un sadzirdēt dažādos viedokļos.

Kustības “Par!” biedri kandidēja septiņās Latvijas pašvaldībās, dažās no tām sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem.

Kustības “Par!” biedri kandidēja septiņās Latvijas pašvaldībās, dažās no tām sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem.

Kustības “Par!” valde un Ventspils nodaļa aicina valdību un Saeimu apzināties un mazināt riskus, atjaunojot pašvaldību pārstāvniecību Ostu padomēs, kā to paredz sagatavotie grozījumi Ostu likumā.

2025. gada pašvaldību vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, būs pagājuši četri gadi un astoņi mēneši kopš 2020. gada augusta nogalē ārkārtas vēlēšanās ievēlējām Rīgas domes deputātus.

📌 Katrs ceturtais liepājnieks nerunā latviski. Tā ziņo LSM.lv, atsaucoties uz pašvaldības pasūtīto pētījumu. Liepāja ir latviska pilsēta – ar spēcīgām kultūras saknēm, valsts valodas skolām un bagātu vēsturi. Un tomēr – 2025. gadā mēs saskaramies ar realitāti, ka vairāk nekā 20% iedzīvotāju neprot valsts valodu tādā līmenī, lai brīvi tajā komunicētu vai piedalītos sabiedrībā.

Kustības “Par!” un JKP saraksta jaunievēlētie deputāti paziņojuši, ka neieradīsies uz sarunām par iespējamo sadarbību ar Egilu Helmani, jo uzskata, ka jēgpilna un līdzvērtīga sadarbība nav iespējama, kamēr pašreizējais domes priekšsēdētājs turpina centienus pazemot un noniecināt ievēlētos deputātus, netiek ievēroti demokrātijas un cieņpilna dialoga principi. Pašvaldībā tiek īstenots autoritārs, necaurspīdīgs un vienpusējs pārvaldības stils, kā arī trūkst vēlmes ieklausīties un sadzirdēt dažādos viedokļos.

Kustības “Par!” biedri kandidēja septiņās Latvijas pašvaldībās, dažās no tām sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem.

Kustības “Par!” biedri kandidēja septiņās Latvijas pašvaldībās, dažās no tām sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem.

Kustības “Par!” valde un Ventspils nodaļa aicina valdību un Saeimu apzināties un mazināt riskus, atjaunojot pašvaldību pārstāvniecību Ostu padomēs, kā to paredz sagatavotie grozījumi Ostu likumā.

2025. gada pašvaldību vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, būs pagājuši četri gadi un astoņi mēneši kopš 2020. gada augusta nogalē ārkārtas vēlēšanās ievēlējām Rīgas domes deputātus.

📌 Katrs ceturtais liepājnieks nerunā latviski. Tā ziņo LSM.lv, atsaucoties uz pašvaldības pasūtīto pētījumu. Liepāja ir latviska pilsēta – ar spēcīgām kultūras saknēm, valsts valodas skolām un bagātu vēsturi. Un tomēr – 2025. gadā mēs saskaramies ar realitāti, ka vairāk nekā 20% iedzīvotāju neprot valsts valodu tādā līmenī, lai brīvi tajā komunicētu vai piedalītos sabiedrībā.

Veselības ministrija sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību.* Augstskolām rezidentūras vietu un speciālizācijas plānošana būs elastīgāka un ārstiem – labvēlīgāka.

Pirmdien, 21. martā, durvis Kaļķu ielā 1 vēra Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, pārceļot visus iepriekš Kongresu namā pieejamos pakalpojumus uz kādreizējo Rīgas Tehniskās universitātes ēku.

Saeima ceturtdien, 17. martā, vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu Ukrainas teritorijā un pasākumiem Krievijas agresijas ierobežošanai, ņemot vērā Ukrainas prezidenta rezolūciju ar lūgumu pasludināt Ukrainas gaisa telpu par lidojumu aizlieguma zonu. 

15. martā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Likumprojekts paredz vairākus atbalsta mehānismus uzturēšanās un darba jautājumos tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas bēg no kara. 

Baltijas valstu veselības ministri kopīgi uzrunājuši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), aicinot novērst starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Ukrainā un atbalstīt Ukrainas veselības aprūpes sistēmu, lai karadarbībā cietušie saņemtu veselības aprūpi un droši tai varētu piekļūt.

Ikviens Ukrainas pilsonis, kurš ieradīsies Latvijā vai jau atrodas šeit, bet karadarbības dēļ nevar atgriezties mājās, saņems visus Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kādi pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem, informē Veselības ministrija (VM).

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir kļuvuši par ķīlniekiem procentu likmēm. Ir jārīkojas, lai novērstu zaudējumus ekonomikai un, lai kredītus nekustamajam īpašumam noturētu pieejamā cenā. Par EURIBOR un banku peļņu tiek diskutēts jau kopš gada sākuma. Tagad, apkures sezonai tuvojoties, temats kļūst arvien sāpīgāks. Hipotēku maksājumi ir pieauguši uz pusi vai pat dubultojušies. Banku sektora peļņa […]

Atbilstoši Pašvaldību likumam katras pašvaldības pienākums ir izveidot finanšu komiteju, attīstības komiteju un komitejas, kuru kompetencē ir sociālie, izglītības un kultūras jautājumi, bet saskaņā ar likumu domei, ja vien tas ir lietderīgi un nepieciešams, ir iespēja izveidot arī citas komitejas. Citu komiteju izveidošanas nepieciešamība un to lietderība ir katras pašvaldību domes lēmums.  Ogres novada pašvaldība […]

Valdībai ir pienācis laiks rūpīgi aplūkot vardarbību pret sievietēm kā sabiedrības veselības krīzi, jo tā rada nopietnas sekas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Šī problēma ietekmē ne tikai sievietes dzīvi inviduāli, bet arī valsts sociālo un ekonomisko attīstību. Statistika un zinātniskie pierādījumi liecina, ka vardarbība pret sievietēm ir nozīmīgs veselības jautājums, kura risināšana prasa nekavējošu, saskaņotu […]

Šobrīd daudz runājam gan par naida komentāriem internetā, gan vajāšanu sociālajos tīklos un to, cik nepasargātas ir sievietes no šāda veida uzbrukumiem. Viens no piemēriem ir tā saucamā atriebības pornogrāfija. Iedomāsimies Annu, kas ir attiecībās ar Jāni un šo attiecību laikā pārsūta viņam intīma rakstura fotogrāfijas vai video. Kad attiecības beidzas, Jānis par to nav […]

Mūsu Satversme skaidri pasaka, ka cenzūra Latvijā ir aizliegta. Jebkura politiska iejaukšanās saturā, tā aizliegšana vai spiediena izdarīšana uz pašvaldības kultūras iestādēm, lai tiktu veidots kāds īpašs saturs, – tās visas ir cenzūras formas. Tas, ka tā tomēr notiek, tā ir amatpersonu neizpratne par to, ka pašvaldības iestādes nav viņu privātās iestādes, kur var rādīt […]

Ikvienam, kas Latviju sauc par savām mājām, ir jāprot sarunāties latviski. Latvijā dzīvo ne tikai cilvēki, kas ieguvuši pilsonību piedzimstot, bet arī tie, kas to ieguvuši naturalizācijas procesā. Mūsu valsti par savām mājām sauc ārvalstu studenti no dažādām Eiropas, Āzijas un arī Āfrikas valstīm. Latvijā dzīvo augsti kvalificēti sabiedrības jaunpienācēji, kuri ikdienā stiprina mūsu uzņēmumus […]