Diāna Zande: Pēcdzemdību depresija ir pretīgi īsta. Ko valsts var darīt? Aktualitātes
07.11.2023

Diāna Zande: Pēcdzemdību depresija ir pretīgi īsta. Ko valsts var darīt?

"Es arī ļoti gribētu, lai pēcdzemdību depresija ir izdomājums vai kaut kas tāds, ko var pārvarēt "ar gribasspēku. Diemžēl, laikā, kas šķiet viens no skaistākajiem cilvēka dzīvē, daudzas mammas un tēvi cieš no baisas pieredzes - depresijas. Tā nav izdomāta. Tā ir pretīgi īsta."

 

Pēcdzemdību depresijai ir 3 izpausmes. Pēcdzemdību nomāktība (85% sieviešu), pēcdzemdību depresija (15% sieviešu, bet simptomu izteiktība variē) un pēcdzemdību psihoze (apmēram vienai sievietei no 1000). Tās ir muļķības tikai muļķiem un muldoņām ar viedokli, bez kompetences. Bet daudzām mammām tā ir īsta un briesmīga realitāte.

Pēcdzemdību depresija mēdz būt apkārtējiem nemanāma, jo sieviete cenšas noslēpt to, kā jūtas, un apkārtējie nereti negrib to redzēt vai noliedz depresijas esamību. Bet neviena sieviete negrib pamosties no rīta ar vēlmi nomirt. Vēlmi dzīvot atņem smaga klīniskā depresija.

Bet, ko darīt?
Vispirms topošos vecākus un viņu tuviniekus ir nepieciešams informēt ne tikai par to, kas grūtniecības laikā un pēc dzemdībām notiek ar ķermeni, bet arī emocionālajā jomā. Iedrošināt meklēt palīdzību pie profesionāļiem, tiklīdz rodas aizdomas par pēcdzemdību depresiju. Jo ātrāk, jo vieglāk to pārvarēt.

Latvijai ir nepieciešama valsts programmas “Atbalsts bērnam pirmajās 1000 dienās”

Bērna dzīves sākums no ieņemšanas līdz vismaz divu – triju gadu vecumam ir nozīmīgs pamats veselīgai attīstībai visa mūža garumā. Ir svarīgi, lai šajā laikā valsts sniegtu atbalstu vecākiem tā, lai ikviena ģimene spētu pielāgoties izaicinājumiem, kurus rada bērna piedzimšana, kā arī sekmētu bērna attīstību vislabākā veidā.

Programmas “Pirmās 1000 dienas” veidošana un ieviešana Latvijā ir būtiska, lai sniegtu  medicīnisko, emocionālo, praktisko un informatīvo palīdzību ģimenēm, kurās ienāk bērns, lai samazinātu riskus un sekmētu ģimenes resursus vislabākajam sākumam bērna fiziskajai un psihiskajai attīstībai.

Programmas mērķis ir atbalstīt ģimenes, lai katrs Latvijas bērns  ģimenē saņemtu vislabākās iespējas veselīgam dzīves sākumam, orientēta uz to, lai samazinātu iespēju atšķirības bērniem, kuri piedzimst trūcīgās ģimenēs vai ģimenēs, kurās vecākiem ir ierobežoti resursi pilnvērtīgi rūpēties par savu bērnu (piemēram, vecāku psihiskās veselības traucējumu dēļ vai zema sociāli ekonomiskās stāvokļa dēļ), kā arī ģimenēs, kurās bērni ir pakļauti komplicētām pieredzēm (vecāku nāve, šķiršanās, hroniskas veselības problēmas bērniem vai vecākiem, u.c.).  Pasaules veselības organizācija un UNICEF atzīmē, ka ir svarīgi ieviest šādas programmas, un tas jau ir izdarīts daudzās pasaules valstīs (Lielbritānijā, Kanādā, Dānijā, u.c.).

Programmas izveidošanai  jākļūst par ilgtermiņa mērķi likumdošanas un izpildvarai, jābalstās starpnozaru sadarbībā, iekļaujot pašvaldības, organizācijas, NVO un vietējās kopienas. Ieguldot agrīnā atbalstā, valsts rada iespējas panākt nozīmīgus ilgtermiņa rezultātus bērnu un ģimeņu dzīvēs un samazināt izdevumus, kas ilgterminā rodas seku likvidēšanā, ja cilvēka dzīves sākumā palaistas garām prevences un agrīnās intervences iespējas. Programmas fokuss ir uz prevenci un agrīnu, pierādījumos balstītu, intervenci; uz samērīgi universāliem principiem un konkrēti mērķētām intervencēm.  

Lai programma būtu pēc iespējas mērķtiecīga un sasniegtu rezultātu, nepieciešams attīstīt ilgtermiņa, holistisku, starpnozaru darbā koordinētu un zinātnes atziņās balstītu pieeju un metodes.

Programmas pamati

  • Orientēta uz ģimeni kopumā (bērns un viņa veselīga fiziskā un psihiskā attīstība, vecāki vai bērna aprūpētāji un viņu fiziskā un psihiskā veselība un attiecības ģimenē kā bērna veselīgas attīstības nozīmīgs ietekmētājs);
  • Sākas pirmajos grūtniecības mēnešos (mērķis ilgtermiņā – pirms bērna ieņemšanas);
  • Ilgst līdz bērns sasniedz vismaz 2 gadu vecumu (mērķis  –  līdz piecu gadu vecumam);  
  • Balstīta dažādu nozaru sadarbībā ar mērķi sniegt fokusētu atbalstu ģimenēm, tā sekmējot bērnu veselīgu attīstību jau no paša sākuma.

 

Programmas veidošanas soļi

  • Panākt izmaiņas likumdošanā bērnu un ģimenes aizsardzības politikā, lai varētu pakāpeniski izveidot un ieviest valstī programmu “Pirmās 1000 dienas”.
  • Izveidot sadarbības platformu, kurā var apvienot likumdošanas un izpildvaru un NVO, ekspertus, lai jau pašā sākumā programmas izveidē un realizēšanā būtu iekļautas dažādas nozares;
  • Izveidot platformu, kurā vecāki – mātes, tēvi, citi aprūpētāji var dalīties savā pieredzē un runāt par to, kas būtu nepieciešams viņiem programmas ietvaros.
  • Izveidot ekspertu grupu, kura veiktu mūsdienu zinātnes atziņu analīzi un apkopojumu par bērnu agrīno attīstību – lai programma būtu balstīta pierādījumos un būtu optimāla Latvijas bērnu un ģimeņu vajadzībām;
  • Izveidot pamata programmu ar universāliem principiem vienotam palīdzības sniegšanas veidam visā valstī;  kā arī izveidot konkrētus atbalsta soļus, kuri ir svarīgi ikvienai ģimenei laikā, kad tajā ienāk bērns.

 

Katrai ģimenei inviduāla pieeja

  • vienota elektroniska sistēma, kurā vecāki viegli var atrast zinātnes atziņās pamatotu, vienkārši saprotamu un izsmeļošu informāciju par aktuāliem jautājumiem. Izveidot savu informācijas datu masīvu.
  • Mājas vizīte  – atslēgas vizīte katrā ģimenē pēc bērna piedzimšanas. Šīs vizītes mērķis ir izpētīt ģimenes situāciju un vajadzības, lai noteiktu, kādu konkrētu atbalstu vecākiem un bērnam jāsniedz tagad.
  • Skrīnings abiem vecākiem – pēcdzemdību depresija, trauksme, lai varētu agrīni atklāt grūtības un sniegt psiholoģisko palīdzību tūlīt.
  • Konkrētas praktisko konsultāciju jomas – zīdīšanas atbalsts, atbalsts mazuļa aprūpē un kopšanā, handlings, atbalsts mazuļa miega grūtību risināšanā, atbalsts attiecību veidošanā starp vecākiem un bērnu, atbalsts vecāku partneru attiecību sekmēšanā, atbalsts sociālo problēmu risināšanā.
  • Veidot no grūtniecības sākuma iespēju saņemt informāciju un atbalstu no profesionāļa, kurš izprot grūtniecības un bērna audzināšanas galvenos aspektus un var virzīt ģimeni pie atbilstoša atbalsta speciālista.
  • “Mērķētās” programmas vecākiem, kuru bērni ir ar īpašām vajadzībām, priekšlaikus dzimuši bērni, kā arī ģimenes, kurās kādam no vecākiem ir psihiskas saslimšanas, ģimenēm, kur vecāki šķiras vai viens no vecākiem nomirst.

Atbalsts un ieguldījums jaunajās ģimenēs šodien nozīmē ilgtermiņa ieguldījumu veselīgā sabiedrībā nākotnē.

Pieraksties jaunumiem!

Ja vēlies vari ierakstīt arī telefona numuru!

Back to top