Ilmārs Dūrītis: Ceļš uz valsts finansētu izcilu augstāko izglītību

Valsts finansēta augstākā izglītība nodrošinātu kvalitatīvu augstāko izglītību, jo uzņemtu mazāk studentu, bet adekvāti finansētu studijas, mērķēti finansētu stratēģiski svarīgās jomas un nodrošinātu studentu sociālo aizsardzību.

Otrdien, 15. jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs un Kustības “Par!” biedrs Ilmārs Dūrītis (AP!) prezentēja sēžu cikla “Par pilnībā valsts finansētām studiju iespējām” kopsavilkumu un turpmākās nepieciešamās darbības.

Ilmārs Dūrītis: “Ir jādomā par budžeta vietu skaita palielinājumu tematiskajās grupās, kurās ir prognozējams speciālistu trūkums, kā arī būtiski ir ieviest sociālos kritērijus un sekmībā balstītu atbalstu sadzīves izdevumiem stipendiju formā – tie ir daži no būtiskākajiem uzdevumiem, kurus jāīsteno, strādājot pie augstākās izglītības finansēšanas modeļa.”

1. Stratēģiski mērķēts finansējums un izmaksu pielīdzināšana reālajām

Pirmkārt, budžeta finansējumu nepieciešams piešķirt tikai tām studiju programmām un virzieniem, kas starptautiski novērtētas kā izcilas un labas. Īpašu finansējumu un atbalstu jāpievērš tām jomām, kurās ir prognozēts speciālistu trūkums – inženierzinātņu, dabaszinātņu, izglītības zinātņu un lauksaimniecības u.c. jomās. Papildus kritēriji finansējuma piešķiršanai būtu jānosaka – absolventu skaits, nodarbinātība attiecīgajā kvalifikācijā un studentu un pasniedzēju starptautiskā mobilitāte, zinātniskā aktivitāte.

Otrkārt, Latvijas augstākās izglītības sistēma  jāpavērš kvalitātes kāpināšanas virzienā. It īpaši stratēģiski svarīgajās jomās, kurās prognozējams speciālistu lielāks pieprasījums, jānodrošina adekvāts finansējums, kā arī tas, lai studiju programmas noteiktā studiju maksa būtu atbilstoša valsts piešķirtajam finansējumam attiecīgai studiju vietai. 

Doktora studiju programmas varētu būt vienas no pirmajām, kas pilnībā pārietu uz valsts vai universitātes finansētām studijām, ņemot vērā lielās doktora studiju programmu izmaksas un nelielo studējošo skaitu. 

2. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņa

Pirmkārt, papildus studiju programmu bāzes finansējumam, apmēram 15-20% no valsts budžeta dotācijas augstskolai jāpiešķir pēc laba snieguma rādītājiem – absolventu nodarbinātība kvalificētajos amatos; mazs studējošo atbirums; absolventu skaits, starptautiskā mobilitāte; mācībspēku un studentu zinātniskā aktivitāte u.c.

Tas motivēs augstākās izglītības iestādes tiekties uz zinātnisku, starptautisku un konkurētspējīgu izcilību, kā arī reālo darba tirgus vajadzību sasniegšanu.

Otrkārt, nepieciešams veidot  tiesisko ietvaru, kas nodrošinātu, lai studiju programmai piešķirtais finansējums seko līdz programmu realizējošai fakultātei, proti, vietai, kur students studē (nauda seko līdzi studentam).

Treškārt, nepieciešama caurspīdīga budžeta veidošanas sistēma augstskolu iekšpusē – nosakot to, ka valsts piešķirtā nauda ir izsekojama, nodalīta augstskolas budžetā no citiem budzeta līdzekļiem, lai tā netiktu novirzīta pašas augskolas radītām un valsts nefinansētām studiju programmām, šķērssubsīdiju veidā, tādējādi noplicinot stratēģiski svarīgo jomu programmas.

3. Nodrošināta studentu sociālā drošība

Lai rūpētos par studentu dzīves kvalitāti un mazinātos studentu atbirumi, nepieciešams ieviest ne tikai sekmēs, bet arī sociālajos kritērijos balstītas stipendijas. Studiju pieejamība jebkuram, kuram ir motivācija un spējas.

Lai novērstu speciālistu trūkumu stratēģiski nozīmīgās (STEM) jomās un šīm jomām piesaistītu vairāk studentu, jārada labvēlīgāki apstākļi – pieejamākas stipendijas, studiju kredītu dzēšanas iespējas, pietiekams daudzums valsts finansētas studiju vietas.

Labvēlīgākus apstākļus palīdzētu radīt līdzmaksājuma ieviešana – tas nozīmētu, ka aptuveni 10% maksā students pats, bet pārējo valsts. Tie varētu būt valsts garantēti studiju kredīti. Kredītu varētu dzēst, ja students strādā noteiktās, valstij svarīgās jomās, piemēram, valsts slimnīcā, skolā utt.

4. Pirmais konkrētais solis – palielināt bāzes finansējumu valsts apmaksātajās studiju vietās

Pirmais solis ceļā uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību būtu palielināt bāzes finansējumu valsts jau apmaksātajās studiju vietās. Šim mērķim pēc IZM sniegtās informācijas būtu nepieciešami 41 271 649 eiro.

Nemainot valsts prioritātes augstākajā izglītībā, papildus nepieciešamais valsts budžeta resurss bāzes finansējuma pacelšanai visām valsts finansētajām un maksas studiju vietām, atbilstoši reālajām izmaksām, kopā sastādītu 174 145 863 eiro.

Taču šādu pieeja būtu pārsteidzīga un neracionāla, jo sociālo zinātņu programmās ir speciālistu pārpalikums.

Latvijas cilvēkiem vajadzīga izcila augstākā izglītība, un modernu augstāko izglītību raksturo vairāk pētījumu, starptautiski atzīti pasniedzēji, aktuāls mācību saturs un metodes, veiksmīgas absolventu darba gaitas. 

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Ilmārs Dūrītis Tiesiskais nihilisms, korupcija, birokrātija, netaisnīgums, privātu interešu lobēšana, meli, neiecietība ir parādības, kas atzeļ Latvijā. Tās apdraud Latvijas neatkarību, katra Latvijas iedzīvotāja izaugsmi un iespējas. Nevēlos samierināties ar to! Vairāk »