Cilvēktiesību eksperte Ilze Bērziņa-Ruķere: COVID ietekme uz cilvēktiesībām

Ilze Bērziņa-Ruķere, Kustības “Par!” biedre, cilvēktiesību eksperte un RSU pasniedzēja

Rakstu šīs slejas gadskārtējā ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas gadadienā, kas tiek svinēta 10. decembrī. Laikā, kad digitālā pasaule arī pieaugušajiem ir kļuvusi par otro realitāti, vairs nevaram pārmest bērniem, ka tie “sēž ekrānos”, jo kolektīvi darām to visi – skatāmies lielākos vai mazākos lodziņos, kas mums dod atgriezenisko saikni par to, kas esam.

Arī es runāju caurām dienām mazajā kameras lodziņā, kas ir manā datorā, un, kas ir ironiski, runāju ar studentiem par cilvēktiesībām laikā, kad daļa mūsu dzīves ir kļuvusi tik netverama. Domājam un sapņojam par to, kā bija pirms Covid un kā būs pēc Covid, un kad tas vispār būs. Pavasarī zinātniskās aprindās bija teiciens, ka ilgu laiku studentu darbiem dominēs tēmas, kas sāksies ar vārdiem Covid ietekme uz >>> X lietu. Te tālāk var rakstīt jebko. Ideju pietiks daudziem! Nu tad sākšu arī es!

Šodien mans stāsts ir par cilvēktiesībām un Covid

Realitāte ir tāda, ka, manuprāt, esam pazuduši likumos, kas visi skan smalki, bet faktiskā tiesību īstenošana tiek aizvien vairāk apdraudēta. Es pat teiktu, pastāv totāls duālisms (divas paralēlās pasaules). Diplomātiskākos vārdos šo domu ikgadējā RGSL (Rīgas Juridiskās augstskolas) cilvēktiesību konferencē (1) pateica arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mārtiņs Mits, kas runāja par aizvien augstākiem starptautisko tiesību standartiem, bet aizvien vājāku to faktisko izpildījumu.

Ļaujiet man minēt konkrētus pierādījumus.

Kādas cilvēktiesības paliek nepamanītas Covid laikā?

Pārvietošanās brīvība, vārda brīvība, izteiksmes brīvība un pulcēšanās brīvība, kā arī labas pārvaldības jautājums ir tēmas, kas šobrīd uztrauc daudzus.

Pirmkārt, vai tiesības uz veselību un sabiedrības drošību atsver ierobežojumus? Par to šobrīd domā ikviens, arī tādi cilvēki, kas parasti par likumiem savā ikdienā īpaši neinteresējas. Daļa no šiem cilvēkiem dzīvo burbulī, kas aprobežojas ar viltus ziņu lasīšanu un joku pārsūtīšanu – sen pierādītu terapiju un izdzīvošanas taktiku krīzes un dažādu režīmu apstākļos.

Otrkārt, kibernoziedzība zeļ un plaukst, jo potenciālo klientu skaits tiešsaistē ir stipri palielinājies. Te par tiesībām uz taisnīgu tiesu cilvēktiesību izpratnē var aizmirst, jo bieži vien cietušais tiek tā apstrādāts, ka no cietušā statusa viegli vien var kļūt par liecinieku. Visbiežāk par noziegumu ziņots netiek, jo kauns. Likumi un pārrobežu tiesiskā sadarbība tam netiek līdzi.

Treškārt, visu aizskarto tiesību uzskaitījumu vienā teikumā nav iespējams uzskaitīt, jo kur tad paliek jautājumi par dzimumu līdztiesību? Tas patiesi aktualizējās laikā, kad skolas un dārziņi nestrādā parastajā ritmā un rūpes par bērniem paralēli darba pienākumiem ir jāuzņemas vecākiem.  Te vienā laivā ir jebkurš vecāks, kas audzina bērnus viens vai atsevišķi vai arī vecvecāki, vai jebkurš cits pieaugušais, kurš ir uzņēmies rūpes par bērniem. Zinu arī tēvus, kas varonīgi cīnījās un cīnās šajā frontē, bet biežāk tomēr jāsaka, ka tās ir sievietes.

Vardarbības pieaugums ģimenē skaitļos ir liels (2), kas parādās jau līdz šim apkopotajā statistikā krīžu centros.

Covid laikā visgrūtāk ir viena vecāka ģimenēm un vientuļajiem senioriem

Un, jā, nonākam arī pie tā, kas tad īsti būtu ģimene un mājsaimniecība. Un ziniet, cilvēktiesību jomas speciālistiem un sociologiem te būtu ko izvērsties.  Pēc oficiālajiem datiem par Latvijā dzimušajiem bērniem un kopīgo situāciju saistībā ar bērnu jautājumiem (3) jau tikai sākotnējais izejas punkts ir tāds, ka nereģistrētās attiecībās dzimst vairāk kā 60 % bērnu.

Pēc statistikas datiem par šķiršanos varam spriest, ka daļa no reģistrētās attiecībās dzimušajiem bērniem kļūst par atsevišķās vai dalītās mājsaimniecībās dzīvojošiem bērniem, lai piedod man sociologi, ja lietoju šos terminus neprecīzi. Tad nu lūk, te mēs varam sākt domāt, kas ar kuru un kā tiekas, jo bērniem ir tiesības redzēt abus vecākus, kas dzīvo dažādās mājsaimniecībās. Pa vidu ir citi partneri, vecvecāki, radi draugi un kaimiņi.

Teikšu godīgi, bez pāris labām draudzenēm un superīgiem kaimiņiem arī man šis Covid laiks būtu daudz skarbāks. Cilvēki, kas dzīvo vieni un kam nepieciešama asistenta palīdzība, ir nepieciešams papildu atbalsts.

Sociāli aktīvie cilvēki, kuri pieraduši ceļot, satikties un iet uz koncertiem un restorāniem, pat neiedomājas, ka Latvijā ir tik daudz cilvēku, kam visa dzīve ir viena vienīga COVID karantīna…  Varbūt šis ir brīdis to izprast un būt vairāk saprotošiem pret dažādo. Lai visiem šajā laikā izdodas novērtēt tās iespējas, kas mums ir, neatkarīgi no šobrīd esošajiem ierastās dzīves ierobežojumiem!

Avoti un atsauces:

1.  Iespēja noklausīties konferences video ierakstu https://www.rgsl.edu.lv/lv/zinas-un-pasakumi/zinas/annual-conference-on-current-human-rights-issues-in-latvia-27-november-links-to-video
2. Piemēram, skatīt saiti https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krizes-laika-pieaug-vardarbiba-gimenes-krizes-centri-joprojam-darbojas.a353693/ vai arī centra Marta publiskotā informācija https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/centrs-marta-covid-19-pandemijas-laika-pieaug-seksuala-vardarbiba-pret-sievietem-no-partnera-puses/
3. Ziņojums Bērni Latvijā 2019 pieejams https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-raditaji/meklet-tema/382-berni-latvija-2019