Dace Bluķe: Par! bija pirmā partija, par kuru jutu, ka tā ir manējā

Šajā nedēļā Kustības “Par!” valdes locekļu ekspresinterviju sērijas ietvaros sarunājamies ar Par! valdes priekšsēdētāja vietnieci un Liepājas domes deputāti Daci Bluķi.

Kā Tu redzi Kustību “Par!” pēc 2 (šī valdes termiņa beigas), 5 un 10 gadiem?

Kustība būs pakāpeniski spēcīgāka, ietekmīgāka, ar aizvien plašāku pārstāvniecību reģionos. Pēc 2 gadiem – 14. Saeimā un stiprāki reģionos. Pēc 5 gadiem – būsim Eiropas Parlamentā. Pēc 10 gadiem – premjera amats.

Ko Tu gribi panākt, esot valdē?

Labākus rezultātus gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nekā 2018. gadā, izveidot biroja un biedru atbalsta mehānismu pašvaldību deputātiem.

Kā Tu nokļuvi Kustībā “Par!”, kas piesaistīja?

Vispirms mazliet pastrādāju Kustības “Par!” labā – noorganizēju 2018. gada sākumā Liepājā prāta spēles un tajā vakarā arī iestājos. Ints Dālderis, kas tolaik bija biedrs, mani pazina un juta, ka esmu Par! materiāls. Tāpēc palūdza šīs prāta spēles palīdzēt noorganizēt. Kad nodobinājās partija vēlāk vasarā, tad tas bija brīdis, kad sapratu, ka šī varētu būt mana partija. Man iepriekš bija piedze pašvaldību vēlēšanās – startēju Vienotības sarakstā, taču nevienu brīdi nelikās, ka jāiestājas partijā. Ar Kustību “Par!” sapratu, ka tā ir manējā.

Ja Tu varētu pavakariņot un izrunāties ar jebkuru cilvēku (mirušu vai dzīvu), kurš tas būtu?

Jānis Čakste. Man viņam būtu gana daudz jautājumu, ko uzdot. Pirmkārt, mūsdienu Latvija tagad ir daudz demokrātiskāka nekā toreiz, kad dibināja valsti. Tagad par demokrātiju runā visi, bet toreiz lielākā daļa neticēja, ka tas ir iespējams. Čakste ir Latvijas demokrātijas tēvs, un man būtu interesanti zināt, kā viņš jutās un kur ņēma motivāciju sludināt demokrātiskas valsts idejas un par tām iestāties. Kas bija tas, kur ņēma pārliecību, ka Latvijai ir iespējama eksistence kā demokrātiskai valstij, kad lielākā sabiedrības daļa tam neticēja.

Eiropas Parlaments, Ministru kabinets, Saeima vai pašvaldība – kur Tu vislabprātāk strādā/strādātu?

Tur, kur attiecīgā brīdī vislabāk var īstenot un realizēt Par! mērķus. Man nav tāda sapņu amata politikā. Piemēram, šobrīd Liepājas pašvaldībā esot opozīcijā, man ir grūtāk sasniegt mērķus, varu tikai atgādināt par savu esamību. Man nav svarīgi kādā amatā esmu, bet ir svarīgi, ko varu izdarīt, esot šajā amatā.

Kā varētu vairot sabiedrības uzticību politikai un politiķiem?

(Kādu brīdi domā.) Tikai ar savu darbu un personīgo piemēru, neskatoties uz to, ka daļa cilvēku vienalga neticēs, ka politiķis var būt godīgs un nezagt. Ar savu piemēru mēģināt parādīt, ka tas tomēr ir iespējams. Ka ir iespējama politika bez korupcijas.

Kas tevi visvairāk uzrunā Par! manifestā?

1. Par stiprāku Latviju ciešākā Eiropas Savienībā – citu variantu, ka esam citā apvienībā vai viena pati valsts, neredzu.
2. Par cilvēcīgajiem līderiem – tas ir viens no mūsu lielajiem plusiem, mūsu līderiem piemīt salīdzinoši liela cilvēcība.
3. Mēs esam par līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās.

Suņi vai kaķi?

Atbilde ir neiespējamā misija. Bijuši gan viens, gan otrs. Vienā mājā mums ir kaķis, mēs tagad ar puiku (dēlu) domājam dabūt suni. 🙂

Netflix vai kino?

Trešais variants – LMT televīzija un Mezzo TV. Pēdējo abonēju no Francijas, tas ir klasiskās mūzikas kanāls.

Labākā ēstuve Latvijā?

Manā virtuvē. Ļoti patīk, ka zinu visas ēdiena sastāvdaļas, to izcelsmi, derīguma termiņus. Vislabāk to var zināt savā virtuvē. Man patīk visvisādas zivis kā jau kurzemniecei. Šinī laikā (ziemā) daudz gatavoju ābolu raušus un pīrāgus visādās variācijās. Man ir vairākas seno recepšu grāmatas, un man patīk ik pa laikam no tām ko pagatavot.

Vēl nepiepildīta vēlme?

Izaudzināt laimīgu dēlu. Viņš jau tagad ir laimīgs. Ļoti daudzas vēlmes ir jau piepildītas – ir tikai jādara un tad jau piepildās.

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

•