Eksperti: Valsts atbalstam jābūt balstītam nevis uz izdzīvošanu, bet cienīgas dzīves nodrošināšanu ikvienam

Politikas veidotāju, īstenotāju, ekspertu un pētnieku sarunā par mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, kas ir aizstājis iepriekš zināmo minimālo iztikas grozu, galvenais jautājums bija – kā tas palīdzēs iedzīvotājiem nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. Piedāvājam uzzināt vairāk diskusijas atskatā!

Kā radās Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets?

1991. gadā Latvijā pirmo reizi aprēķināja iztikas minimumu, balstoties uz Padomju Savienības patēriņa struktūru un loģiku. Iztikas minimuma grozs ar laiku kļuva arvien neatbilstošāks iedzīvotāju reālajām vajadzībām un 2014. gadā bija tiknovecojis, ka pēc ilgstošām Centrālās statistikas pārvaldes pūlēmizdevās apturēt šī indikatora lietošanu.

Toreiz ministrijas un visas iesaistītās struktūras vienojās par jauna, atbilstošāka rādītāja veidošanu un tā 2021. gadā tapa mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets (MRI budžets).

Individuāli ikmēneša budžeti individuālām mājsaimniecībām

Nosaukums “Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets” atspoguļo tā būtību:

• orientēts arī uz izdevumiem, kas nepieciešami pilnvērtīgai dalībai sociālajā un kulturālajā dzīvē, nevis minimālu izdzīvošanu,
• relatīvs, jo šis rādītājs netiks sasniegts – uzlabojoties dzīves apstākļiem, tas tiks paaugstināts,
• tas nav viens skaitlis, bet tiek pielāgots atšķirīgām mājsaimniecībām dažādās dzīvesvietās,
• tas ir vienīgais dzīves līmeņa indikators Latvijā, kas balstīts uz izdevumiem, nevis ienākumiem.

MRI budžets piedāvā dažādu mājsaimniecību vienam mēnesim nepieciešamo budžetu pieticīgi optimālam dzīves līmenim – lai ne vien izdzīvotu, bet arī gūtu kādu sociālu un kulturālu piepildījumu. 

MRI budžets atspoguļo individualizētu, pieticīgi optimālu dzīves līmeni

MRI budžets ir niansēts – tajā ietverti septiņi mājsaimniecību tipi (viens darbspējīgais, divi darbspējīgie, viens pensionārs, citi divi pieaugušie, trīs un vairāk pieaugušie, mājsaimniecība ar vienu bērnu, mājsaimniecība ar diviem un vairāk bērniem) piecās vecuma grupās (tai skaitā 3 bērnu grupas) un trīs dzīvesvietu tipi (Rīga, citas pilsētas, lauki). 

MRI budžets sastāv no objektīvās un subjektīvās daļas. Objektīvajā daļā ir iekļauts uztura speciālistu izstrādāts un fokusgrupās apstiprināts pārtikas grozs, lai varētu veselīgi paēst. Subjektīvā daļa ir citi izdevumi, izņemot alkoholu, tabaku, azartspēles un ārzemju ceļojumus (pēdējais gan nākotnē varētu kļūt par normu, prognozēja Māris Brants).

Aprēķinus veica, balstoties uz fokusgrupu diskusijām un kvalitatīvajiem pētījumiem, taču aprēķina formula ir izveidota tā, lai to var kvantitatīvi rēķināt un atjaunot. Šis rādītājs izsekos ne vien inflācijai, bet arī tam, kā mainās cilvēku izpratne par adekvātu patēriņu. 

Domāt plašāk – gādāt, lai nabadzīgo iedzīvotāju grupām parādās cerības attiecībā uz nākotni

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka mazaizsargāto iedzīvotāju grupām jāpalīdz ne tikai nomaksāt komunālos maksājumus. Tas arī ir svarīgi, bet tas nedrīkst būt viss atbalsta apjoms,  pauda ekonomists Edgars Brēķis: “Dzīvojot nabadzībā mājsaimniecības zaudē nākotnes perspektīvu, redzējumu par nākotni.”

Pētnieki to varēja labi novērot pētījuma laikā. Anketā mājsaimniecībām citu jautājumu starpā prasīja, kāda ir minimālā nepieciešamā bāzes summa un cik vajadzētu, lai dzīvotu labu. No atbildēm izrietēja, ka vajadzētu apmēram divreiz vairāk nekā pašreiz, lai dzīvotu labi. Salīdzinājumā ar viņu bāzes summu, tas nav daudz. 

Ekonomists Brēķis saka, ka to var saukt par latviešu pieticību, bet no ekonomista viedokļa skatoties, tā ir piesardzība un rēķināšanās, ka var cerēt tikai uz drusciņ labākiem apstākļiem – nabadzīgas mājsaimniecības vairs nesaskata iespēju, ka varētu būt daudz labāk.

Ar katru gadu rodas arvien vairāk iedzīvotāju grupu, kuras saņem pārāk maz atbalsta stresa situācijās

Šīs iedzīvotāju grupas Labklājības ministrijai ir zināmas, saka Elīna Celmiņa. “Mēs ļoti labi apzināmies, kuras grupas ir sociāli jūtīgākas un kur situācijas ir sarežģītākas. Tiklīdz mājsaimniecībā ir seniori, bērni, audžubērni, bāreņi, cilvēks ar invaliditāti – tās ir grupas, kuras caur valsts politiku tiek atbalstītas vairāk ar tēmētiem specifiskiem pakalpojumiem.”

Solidaritāte sabiedrībā – cik daudz mēs esam gatavi maksāt, lai palīdzētu citiem?

“Latvija noteikti nav nabadzīga valsts,” norāda Māris Brants. Mēs attīstības rādītājos pasaulē esam 37. vietā starp 189 valstīm (2019), taču ienākumu nevienlīdzība gan ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Tas nozīmē, ka Latvijā pirmās četras zemākās ienākumu grupas ir diezgan līdzīgas, bet tikai piektā – augstākā ienākumu grupa – ir atrāvusies un pat ļoti. Tas padara situāciju sarežģītu.

“Brīdī, kad atbalsts tiek palielināts zemākajām ienākumu grupām, tas sabiedrības slānis, kas ir tikai nedaudz virs viņiem, jūtas ļoti slikti. Viņi nejūtas tik daudz bagātāki, lai nesaņemtu valsts atbalstu un vēl palīdzētu citai sabiedrības daļai,” diskusijā norādīja Celmiņa.

Tirgus ekonomika nevar pastāvēt bez labklājības

Kapitālisms jeb tirgus ekonomika nevarētu pastāvēt bez labklājības valsts (welfare state), jo tā ir atbalsts dažādos ekonomikas viļņos, norādīja diskusijas dalībniece Ieva Moore.

“Jebkurš cilvēks var zaudēt darbu un nonākt krīzes situācijā, tāpēc ir ļoti būtisks šis atbalsta mehānisms, lai var izkļūt no situācijas un atkal nostāties uz savām kājām. Tas, savukārt, noved pie secinājuma, ka patiesībā prevencija ir ekonomiski izdevīgāka, nekā cīņa ar sekām,” teica socioloģijas doktorante.

Ja valsts palīdzība dažādās formās ir savlaicīgāka, mērķtiecīgāka, iederīgāka, tad risinājums nāk ātrāk. Šobrīd tas ietekmē ļoti ne tikai nabadzīgo ģimeņu bērnus, bet arī jauniešus. Jauniešu bezdarbs ir diezgan liels un, ja kāds no šiem stresiem samazinās, tad ir lielāka iespēja, ka viņi ātrāk atrod darbu,  un sabiedrība kopā var attīstīties veiksmīgāk.

MRI budžets ir ļoti liels progressvalsts domāšanas attīstībā

Diskusijas dalībniece Ieva Moore norādīja, ka MRI budžeta izrēķināšana ir liels progress domāšanā un vērtību noformulēšanā: “MRI budžets ir sākuma solis, lai pieietu katram gadījumam un cilvēkam individuāli, un tas ir liels progress.”

Pētījuma veidotāji ļoti centās izvairīties no vienas vidējās mājsaimniecības definēšanas, norāda ekonomists Edgars Brēķis. “Visas mājsaimniecības ir individuālas un katrai ir savas vajadzības,” teica Brēķis.

Ko darīt tālāk

Labklājības ministrija plāno izmantot MRI budžeta rādītāju ikdienas darbā, piemēram, uzrunāt pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjus, kur sociālie darbinieki varētu šo rīku izmantot.

“Tā ir vislielākā vērtība,” piebilda diskusijas vadītāja Liesma Ose. “Ģimenes asistenti, kas var veicināt darītspēju. Sociālie darbinieki varēs izmantot MRI budžetus kā “lineālu”, lai saprastu, kādi pakalpojumi individuālai mājsaimniecībai nepieciešami.”

Marija Golubeva piemetināja, ka jāstrādā divos virzienos – finansiālās palīdzības nodrošināšanā, lai cilvēki var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, un pakalpojumu patiesā pieejamībā, lai tie nebūtu pieejami tikai atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem vai atsevišķiem cilvēkiem.

“Ļoti būtiski domāt par lietotāja pusi, ar no valsts puses izdomātu ļoti ērtu lietotni, kur cilvēkam ir skaidrs, kāds atbalsts viņam pienākas no valsts,” piebilda Golubeva.

MRI budžets – instruments gan pilsoniskajai sabiedrībai, gan politikas veidotājiem

MRI budžetu nedrīkst jaukt ar minimālo garantēto ienākumu, jo augot sabiedrības dzīves līmenim, būtu jāaug arī šim budžetam. Māris Brants norāda, ka MRI budžetu ieteicams izmantot šādiem mērķiem:

• politikas veidotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai kā atskaites punktu, kas ļauj novērtēt politisko lēmumu atbilstību realitātei un argumentēt par citām pozīcjiām,
• sabiedrības politiskās līdzdalības veicināšanai – ikvienam sabiedrības pārstāvim šis rādītājs var kalpot kā valsts izveidots, leģitīms instruments savu interešu aizstāvēšanai,
• sociālajā darbā ar klientiem, lai novērtētu pabalstu samērīgumu iepretim mājsaimniecības ienākumiem.

Diskusijā piedalījās Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, pētījuma autori – sociologs Māris Brants un ekonomists Edgars Brēķis. Kustību “Par!” pārstāvēja valdes locekle, politiķe un pētniece Marija Golubeva, un sarunā piedalījās arī nozares eksperte – ekonomiste un ilggadēja Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētniece, tagad socioloģijas doktorante Ieva Moore. Diskusiju vadīja sociālās politikas, integrācijas augsta līmeņa eksperte Liesma Ose.

Diskusijas ieraksts: https://fb.watch/9P5ZJN7XNG/