Daniels Pavļuts: Mēs uzvarēsim Covid-19 vīrusu un sašķeltības sērgu

“Mēs varam iznākt no šīs krīzes kā stiprāka sabiedrība, kā stiprāka valsts, kas ir uzvarējusi ne tikai Covid vīrusu, bet arī sašķeltības sērgu,” Saeimas sēdē 4. novembrī uzsvēra veselības ministrs, Kustības “Par!” vadītājs Daniels Pavļuts.

“Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti!

Vispirms es vēlos pateikties tiem mediķiem, kuri tieši šobrīd, kamēr mēs runājam Saeimas sēdē, cīnās par 1554 pacienta veselību un dzīvību. Slimnīcu pārslodzes un nenormētu darba dienu apstākļos, nedēļu pēc nedēļas un mēnesi pēc mēneša.

Tiem mediķiem, kuri turpina uzrunāt, iedrošināt pārliecināt savus pacientus vakcinēties, dodas pie viņiem uz mājām vai gādā par vakcināciju savā praksē.

Un tiem Latvijas cilvēkiem, kuri ir izpildījuši savu ētisko pienākumu un ar vakcinēšanos pasargājuši sevi no smagas saslimšanas un nāves, bet sabiedrību kopumā – no nevajadzīgām ciešanām un nāvēm pārpildītās slimnīcās.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem veselības dienestos, kas nenogurstoši turpina organizēt veselības aprūpi un vakcināciju. Jā, mums iet smagi, bet darām labāko, ko varam šajos apstākļos.

Un tiem sabiedrisko un politisko viedokļu līderiem, kuri šajā laikā ir centušies saliedēt sabiedrību kopīgai lietai, nevis šķelt, uzkūdīt, pakāpties uz citu pleciem, vai tikai meklēt vainīgos.

10. septembrī Dānijā atcēla ierobežojumus un pilnībā atgriezās normālā dzīvē. Tajā ir vakcinēti 75 procenti no visiem pieaugušajiem un 95 procenti cilvēku vecumā virs 50 gadiem.

Pētījumi liecina, ka iedzīvotāju augstā uzticība ārstiem, zinātnei un valstij ir bijis izšķirošs Dānijas panākumu faktors. Tie rāda, ka viens no galvenajiem draudiem cīņā ar pandēmiju ir strīdi, kas bieži sākas politiķu un viedokļu līderu vidū un pēc tam izplatās plašākā sabiedrībā. 

Ilgstošas ​​krīzes apstākļos, kad uzkrājas slogs iedzīvotājiem, sabiedrības atbalsts politiķu lēmumiem neizbēgami samazinās. Un politiķu polarizācija šo atbalsta samazināšanos paātrina.

Dānijai bija labvēlīga situācija, lai tiktu galā ar pandēmiju, jo Dānijas politiskajām partijām ir bagāta sadarbības vēsture.

Dānijas opozīcija par prioritāti izvirzīja pandēmijas apkarošanu nevis iespējamo vēlēšanu ieguvumu, ko varētu sekmēt sabiedrības šķelšana un polarizācija.

Daļēji šo kopīgo izpratni veicināja politiķu vispārējā apņemšanās sekot zinātnei, tostarp medicīnas pētījumiem, epidēmiju modelēšanai.

Dāņi uzticējās politiķiem un veselības iestādēm, lai tās pieņemtu lēmumus cīņā pret pandēmiju. Dānijas politiķi un varas iestādes savukārt uzticējās Dānijas iedzīvotājiem, ka viņi izturēsies atbildīgi, vakcinēsies un ievēros vadlīnijas.

Diemžēl, oktobra beigās situācija Dānijā ir atkal pasliktinājusies – 75% vakcinācijas aptvere nav pietiekams šķērslis – Covid 19 ir nepieredzēts izaicinājums. Tāpēc dāņi domā atjaunot sejas masku valkāšanu un tāpat kā mēs uzsākuši balstvakcināciju.  

Dānijas piemēru es minu tāpēc, ka ir tikai viena stratēģija Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai – tā ir vispārēja vakcinācija un sadarbība tās īstenošanai – cita ceļa vienkārši nav!

Šodien Latvija ir Covid-19 krīzes epicentrā. Jo mums ir pietrūcis solidaritātes un skaidras virzības uz šo visai sabiedrībai kopīgo mērķi. Atsevišķi politiķi ir apzināti polarizējuši sabiedrību, apšaubījuši zinātnieku un ārstu ieteikumus, tā sējot līdzcilvēkos šaubas un ekspluatējot tās saviem politiskajiem mērķiem.

Rezultātā mēs rudens vilni sākām kā nepietiekami vakcinēta sabiedrība un  šodien mums ir praktiski kara apstākļos strādājoša medicīnas sistēma.

Mazliet vēstures.

Vakcinācijas process ir kā spogulis valstī gadu gadiem uzkrātām problēmām – savstarpējās attiecībās, valsts attiecībās ar iedzīvotājiem, novājinātā veselības aprūpes sistēmā, kā arī sabiedrības un politiķu veselības pratībā. Ir naivi cerēt, ka to iespējams mainīt īstermiņā ar vakcinācijas kampaņas palīdzību. 

Un tomēr, šajos apstākļos mani kolēģi veselības aprūpē darīja visu iespējamo, lai vakcinētu maksimāli daudzus cilvēkus.

Tika izveidota elektroniskās un telefoniskās pieteikšanās vietnes; izvērsti vakcinācijas centri visā Latvijā, ieviesta sistēma vakcinācijas procesa koordinēšanai, iesaistīti un atbalstīti ģimenes ārsti, vakcīnas bija pieejamas arī tuvāk cilvēku ikdienas gaitām – lielveikalos, pasākumos, izbraukumos. 

Ir izdarīti teju divi miljoni pošu no kuriem gandrīz trešdaļu veikuši ģimenes ārsti. Svarīgi ir arī divdesmit deviņi lielie vakcinācijas centri, 2 549 izbraukuma vakcinācijas, vakcinācijas 23 tirdzniecības centros, vairāk nekā 10 000  mājas vakcinācijas un kopā ar ģimenes ārstiem veikti teju miljons individuālu telefona zvanu aicinot, iedrošinot, pārliecinot vakcinēties. 

Īpaša vērība kopš vakcinācijas sākuma tika atvēlēta riska grupām – hroniskajiem pacientiem un gados vecākiem cilvēkiem – gan sākotnēji sniedzot iespēju vakcinēties ātrāk nekā citiem, gan pēcāk zvanot individuāli, gan dodoties sirmgalvjus vakcinēt mājās. 

Jau maijā mūsu izveidotā sistēma bija gatava vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus – vakcīnu skaits un infrastruktūra tam bija pietiekama. 

Tomēr visas šīs darbības saskārās ar smagu problēmu – iedzīvotāji šaubījās un nepiekrita vakcinēties. Mediju plaši izdaudzinātās blaknes, dažāda veida dezinformācija un meli sajauca cilvēkiem prātus. 2.viļņa noplakšana pavasarī un epidemioloģiski mierīgā vasara neveicināja apdraudējuma sajūtu, cilvēkiem šķita, ka Covid-19 viņus neskars. Es atzīstu, ka mēs piedzīvojām neveiksmi, centienos vairot Latvijas cilvēku gatavību ieklausīties ārstu un zinātnieku argumentos un piezvanīt 8989, pašiem aiziet uz vakcinācijas centru, vai motivēt un aizvest uz tiem savus sirmos tuviniekus. Bez rindas. 

Kad vasaras sākumā apsīka pirmais vakcinācijas vilnis, Veselības ministrija piedāvāja vairākus pozitīvus papildu stimulus, tai skaitā skaidrojošu avīzi divās valodās un loteriju. Šīs iniciatīvas neguva politisku atbalstu, tās tika noraidītas. Tomēr skaidrojošais darbs par vakcināciju neapstājās. Tika veikti iepirkumi informācijas sniegšanai, sadarbībai ar nacionāliem un reģionāliem medijiem, lai mērķēti uzrunāti dažādas sabiedrības grupas latviešu un krievu valodā. Tika īstenoti 15 sadarbības projekti ar reģionu medijiem un četrām nacionāla mēroga izdevniecībām, kā arī divām virszemes apraidē raidošām televīzijām, skaidrojošas un pieņēmumus atspēkojošas informācijas sniegšanā dažādām mērķgrupām uztveramā veidā. Saražotais saturs – vairāk nekā 100 vienību –  tika publicēts arī internetā, sociālajos tīklos. Noorganizēti 5 informatīvi forumi visā Latvijā ģimenes ārstiem, noorganizēti vairāk nekā 50 informatīvi skaidrojoši semināri dažādiem uzņēmumiem, organizācijām, sarīkoti 11 tiešsaistes sarunuFacebook ar dažādu mediķu piedalīšanos un atbilžu sniegšanu uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem, arī pa diagnožu grupām. Izveidota sadarbība ar krievu valodā vēstošajiem medijiem, īpašu uzmanību veltot Latgales medijiem. Un vēl un vēl.

Tomēr vasaras gaitā nācās konstatēt, ka nevakcinētā iedzīvotāju daļa, pat ja ir uzrunāta tieši, nepiekrīt vakcinācijai, un izmaiņas vakcinācijas aptverē arvien notiek lēni. Tāpēc mēs lūdzām piešķirt papildu resursus ģimenes ārstiem – palielinātu finansējumu par katru vakcinēto, jo viņi ir tuvākās vecāku ļaužu uzticamības personas. Pēc ilgākas saskaņošanas šis jautājums tika izlemts pozitīvi un šobrīd ģimenes ārstiem par riska grupu pacientu vakcinēšanu maksājam pat 25 eiro, kā arī nodrošinām papildu aptveres maksājumu par panāktiem rezultātiem. 

Atgriežoties pie vasaras notikumiem – jau drīz, novērtējot situāciju, bija skaidrs, ka iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir kritiski zema un ka ir nepieciešams noteikt pienākumu vakcinēties plašām sabiedrības grupām.

Lēmumu virzīt Saeimā likumu par pienākumu vakcinēties valdība apstiprināja 4. jūlijā. Un nekavējoties Saeimas opozīcijas deputāti paziņoja, ka viņi bloķēs šī likuma pieņemšanu, neļaus to izsludināt, vāks parakstus referendumam un novilcinās tā stāšanos spēkā.  

Pēc šiem paziņojumiem, kā arī Gobzema un Šlesera melīgajām, maldinošajām un musinošajām akcijām augustā valsts augstākās amatpersonas rosināja šo likumu atsaukt.

Līdz ar to lēmums par pienākumu vakcinēties tika pieņemts tikai oktobrī, valdībā un nu jau faktiski reizē ar ārkārtējās situācijas rīkojumu. Tikai tad, jau pie ārkārtīgi sliktas epidemioloģiskās situācijas arī sākās straujākas izmaiņas vakcinācijas gaitā.

Vienkāršs fakts. Oktobrī Latvijā tika vakcinēti 240 tūkstoši cilvēku. Tas ir  divarpus reizes vairāk kā augustā vai septembrī. Īpaši strauji  ir palielinājies gados vecāko iedzīvotāju vakcinācijas temps: oktobrī ir vakcinēti vairāk cilvēku vecumā virs 60 gadiem, nekā jūlija, augusta un septembra mēnešos kopā! Un šodien vismaz vienu poti  ir saņēmuši  73% piecdesmit, sešdesmit un septiņsdesmitgadnieku.

Par nākotni.  Vakcinācija šobrīd ir iesaistījusi visus – valsts, privātā sektora, pašvaldību, garīgo konfesiju un brīvprātīgo uzmanību un resursus. Senioriem turpina zvanīt gan ģimenes ārsti, gan bibliotekāri, gan kultūras darbinieki un daudzi citi. Vakcinācijas temps pēdējās nedēļās tiešām ir strauji audzis, 70% Latvijas sabiedrības ir vakcinācijas procesā, esmu ļoti gandarīts un saku lielu paldies visiem, kas piedalās. 

Sabiedrība ir kā no akmeņiem būvēts tornis, kas sabruktu, ja tie cits citu nebalstītu. Tomēr man ar rūgtumu jāatzīst, ka spēcīgākais stimuls vakcinēties ir izrādījušies piespiedu līdzekļi – vakcinācijas pienākums daudzām iedzīvotāju grupām, vakcinēt pienākums pilnīgi visiem ģimenes ārstiem, termiņu noteikšana riska grupu pacientu uzrunāšanai, plašā saslimšana, smagā slimības gaita un nāves. Nevis ticība zinātnei, ārstiem vai solidaritāte iedzīvotāju un krīzes kopīga apzināšanās politisko spēku starpā.

Daudzus citus pacientus nevar pienācīgi ārstēt, jo slimnīcas ir pārpildītas. Oktobrī ar Covid-19 diagnozi nomira 520 cilvēku un novembris  diemžēl būs tikpat traģisks.  Mēs visi zinām, kas ir galvenais iemesls šai nāves pļaujai. Tā ir lēnā vakcinēšanās vasarā un rudens sākumā, it īpaši mūsu gados vecāko iedzīvotāju vidū.

Šobrīd cerība, ka sasniegsim nepieciešamo rezultātu ir atgriezusies, bet tikai tagad, kad mēs kā sabiedrība esam saskārušies ar īstu traģēdiju. Katrs iedzīvotāju zvans saviem vecākiem, draugiem vai pat kaimiņiem var glābt dzīvības. Sevišķi palīdzība ir noderīga pēc iespējas individuāli uzrunājot krievvalodīgos un citu mazākumtautību pārstāvjus Rīgas mikrorajonos un Latgalē.

Kāmēr vakcinācijas aptvere vēl ir nepietiekama, ir un būs nepieciešami drošības pasākumi.

Ziemā tika īstenota piesardzīga un zinātnē balstīta ierobežojumu politika. Pavasarī tika panākta vienošanās par “luksofora principu” – pandēmijas vadības pieeju soli pa solim. Diemžēl dažādas nozares lobēja sev papildu atlaides, radot netaisnības sajūtu, kas, iespējams,  nojauca izpratni par svarīgo un nesvarīgo, un cilvēki atmeta ar roku. Rezultātā, saslimstība samazinājās lēni un Covid-19 nogurums sasniedza milzīgus apmērus. Epidemioloģiskie drošības pasākumi “strādā” un dod rezultātu tikai tad, ja tos saprot un ievēro, ja izdodas panākt sabiedrības uzvedības izmaiņas, samazinot cilvēku savstarpējos kontaktus un liedzot vīrusam iespēju inficēt nākamos upurus. Diemžēl “luksofors” izrādījas tieši tik iedarbīgs, cik mūsu spēja ņemt vērā tā rādītos signālus. 

Jau vasarā brīdinājām, ka rudenī būs krīzes saasinājums vīrusa delta paveida dēļ un būs nepieciešami ierobežojumi. To teicām gan politiķiem, gan medijiem. Diemžēl viss, kas skāra drošības pasākumus, vasarā bija nepopulārs temats gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Mums ne reizi norādīja, lai “beidzam biedēt” un ka “vēlētāji mūs nesapratīs”.

Zinātnieku un ekspertu prognozes palika pamatā nesadzirdētas. Piemēram, notika atteikšanās no “luksofora principa”. Augusta nogalē, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs tuvojās 120, atbilstoši jūnijā lemtajam automātiski bija jāstājas spēkā drošības pasākumiem, bet tieši sabiedriskās domas un nozaru lobija rezultātā valdība 31. augustā no šī principa atteicās.

Ņemot vērā pieaugošos inficēšanās rādītājus, tika izstrādāti vienkāršāk saprotami drošības pasākumi, kas balstījās uz drošo un daļēji drošo zonu principu, kuru padarīja iespējamu vakcinācija un testēšana. 

• “Zaļajā režīmā” tika noteiktas minimālas drošības prasības vakcinētajiem un pārslimojušajiem  ar sertifikātiem;
• “Dzeltenajā režīmā” tika paredzēti pēc iespējas mazāki traucējumi pakalpojumu sniegšanai un ekonomikai, sniedzot pakalpojumus arī testētajiem;
• “Sarkanajā režīmā” bija paredzēts strādāt tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumiem – bez testiem un sertifikātiem, bet ar drošības prasībām, – ventilāciju, darbinieku vakcināciju, apmeklētāju plūsmu kontroli.

Tika uzlabota arī drošības pasākumu kontrole, kurā iesaistās ne vien policisti un dienesti, bet lielāka loma ir arī pašiem cilvēkiem, pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem.

Diemžēl ar šiem pasākumiem vairs nepietika, lai novērstu eksponenciālu vīrusa izplatību Latvijas sabiedrībā. Septembra beigās un oktobra sākumā ieviestie pasākumi bija reaģējoši, vīrusa izplatība nekontrolējama un gala rezultātā mēs nonācām līdz trīs reizes lielākai vīrusa izplatībai nekā pagājušās ziemas sliktākajā brīdī un slimnīcu pārslodzei. 

Kolēģi, 

gatavošanos iespējamai slimnīcu krīzei mēs uzsākām vēl agrā pavasarī, bažījoties par vīrusa alfa varianta iespējamu saslimstības pieaugumu. Slimnīcu pieprasītais 80 miljonu finansējums tika piešķirts. Vasarā no jauna tika izveidotas un aprīkotas vairāk nekā 1000 pacientu aprūpes stacijas, nopirktas 260 dažāda mēroga medicīnas iekārtas un uzsākti slimnīcu uzņemšanas un intensīvās terapijas nodaļu pārbūves darbi. Kapacitāte tika celta atbilstoši pieejamajam medicīnas personālam, kur savas iespējas noteica pašas slimnīcas. Covid-19 ārstēšanai nepieciešamo gultu jeb staciju izveide nav lēta. Piemēram, vienas vidējās 1. līmeņa intensīvās terapijas stacijas izmaksas var sasniegt pat 117 tūkstošus eiro. Bet vienas 2. līmeņa intensīvās terapijas stacijas vidējās izmaksas Austrumu slimnīcā, piemēram, ir 180 000 eiro. Tomēr, neviena valsts miera laikā nevar izveidot un uzturēt kara laika kapacitāti, pat gatavojoties tādām krīzēm kā tā, ko šobrīd piedzīvojam slimnīcās. Tieši tādēļ ir veidots Eiropas Civilās aizsardzības mehānisms, kurā Latvija ir vērsusies pēc palīdzības un to jau saņem.

Valdība turpina ieguldīt līdzekļus Latvijas slimnīcās, lai palīdzētu tām tikt galā ar pārslodzi. Pārslodzi, kuru mēs būtu varējuši novērst savlaicīgi vakcinējoties. 

Cienījamās deputātes un godātie deputāti,

Stājoties veselības ministra amatā, es jutos kā aiziedams karā. Šis karš vēl nav beidzies, dažas kaujas ir zaudētas, citas – uzvarētas. Mēs esam visgrūtākajā brīdī, bet esmu drošs, ka kopā mēs uzvarēsim ne tikai kaujas, bet arī karu.

Veselības nozare dara visu iespējamo. Tūkstošiem cilvēku darbs veselības aprūpē turpina novērst katastrofu 12 mēnešu garumā. Tas nav godīgi pret mediķiem, ka viņiem jāiznes sabiedrības šaubu un un mūsu, politiķu neizlēmības lielākais smagums. 
Esmu krīzes ministrs un mans galvenais uzdevums ir  līdz pavasara sākumam apturēt pandēmiju un atgriezt normālu dzīvi Latvijā. Tam veltu visu savu enerģiju.

Tad, kad ir krīze, cilvēcīgi gribas meklēt vainīgos un dusmoties vienam uz otru. Tas ir saprotami. Bet šobrīd vairāk nekā jebkad mums svarīgi turēties kopā un saliedēt mūsu sabiedrību. Esam lūdzu iecietīgi viens pret otru, vakcinētie pret nevakcinētajiem, viena partija pret citām. Mums jārāda piemērs Saeimā un Ministru kabinetā, jo šobrīd pandēmijas provocētā neiecietība šķeļ nogurdināto sabiedrību. 

Augstie vakcinācijas tempi ļauj mums saredzēt gaismu tuneļa galā.

Mēs varam iznākt no šīs krīzes kā stiprāka sabiedrība, kā stiprāka valsts, kas ir uzvarējusi ne tikai Covid vīrusu, bet arī sašķeltības sērgu.

Liels paldies tiem 70 procentiem Latvijas iedzīvotāju, kuri jau ir pabeiguši vai uzsākuši vakcināciju. Mēs redzam, ka ar katru dienu paliek grūtāk ticēt māņiem, ka pandēmija neesot īsta, redzot stindzinošo situāciju slimnīcās un aizvien skaudrāk ieraugot no pandēmijas cietušos, smagi pārslimojušos un bojā gājušos. Daudzas no šīm ciešanām bija novēršamas vakcinējoties. Mēs redzam, ka ar katru dienu tie, kuri iepriekš šaubījās par vakcīnām, iet vakcinēties. Mēs redzam, ka pandēmijas noliedzēju melu izplatītāji sākt pierimt, jo šie meli un izdomājumi kļūst aizvien atrautāki no realitātes. Bet joprojām mums ir svarīgi kā valstij, lai tie, kas nav vēl saņēmuši vakcīnu to neatliek uz rītdienu, bet piesakās tai šodien. Jā, varbūt dažreiz ir jāpagaida rindā pie ģimenes ārsta, varbūt daži vakcinācijas punkti ir tukšāki, citi pilnāki, bet lūdzu pārvaram visas neērtības un kopā pārvaram šo krīzi. 

Veselības nozare dara visu, kas ir tās spēkos. Un būtu tikai godīgi, ja mēs pārējie, darītu tāpat. 

Paldies!”