Vienoties uzvarā pār vīrusu, nevis sabiedrības šķelšanā Aktualitātes, Fakti,
16.09.2021

Vienoties uzvarā pār vīrusu, nevis sabiedrības šķelšanā

Ceturtdien, 16. septembrī, Saeimas sēdē notika balsojums par neuzticības izteikšanu veselības ministram, Kustības “Par!” vadītājam Danielam Pavļutam. 50 deputātiem balsojot pret un 34 deputātiem balsojot par D. Pavļuts saglabā veselības ministra amatu. 

“Atcerēsimies kādos apstākļos ministrs uzņēmās un uzsāka šo grūto un atbildīgo darbu. Tie bija apstākļi veselības nozarē, kas daudzu gadu garumā bija un ir novājināta. Tie bija apstākļi faktiski pandēmijas priekšvakarā, kur nekavējoties bija jāuzsāk iedzīvotāju vakcinācija.” Saeimas debatēs norādīja deputāts Ilmārs Dūrītis. “Nepilna gada laikā Danielam Pavļutam krīzes situācijā izdevies paveikt vairāk nekā citiem ministriem “miera laikos” vairākos gados. Viņš godam ir veicis savus pienākumus līdz šodienai un turpinās to darīt arī turpmāk.” norāda deputāts. 

Saprotams, ka vakcinēto varētu būt vairāk, taču jāņem arī vērā, ka atsevišķi vakcināciju veicinoši pasākumi nav guvuši atbalstu, piemēram, noraidīta vakcinācijas loterija un atlikts jautājums par pienākumu vakcinēties mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem; vakcinācijas process ir kā spogulis valstī gadu gadiem uzkrātām problēmām – savstarpējās attiecībās, valsts attiecībās ar cilvēkiem, veselības aprūpes sistēmā, kā arī sabiedrības, politiķu, mediju veselības pratībā u.c. Ir naivi cerēt, ka to iespējams mainīt īstermiņā ar vienas vakcinācijas kampaņas palīdzību.

Kas ir paveikts ministra deviņu mēnešu darbības laikā?

Rekordīsā laikā uz kājām uzlikts pārnozaru projektu visas sabiedrības vakcinācijai, kuram nav vēsturiska analoga. Vakcinācija ir mobilizējusi visus – valsts, privātā sektora un arī no brīva prāta atvēlētos – resursus. Izveidota agrīnās pieteikšanās vietne manavakcina.lv un tālrunis 8989; liela mēroga centri visā Latvijā,  no nulles izstrādāta IT sistēma vakcinācijas procesa vadībai  – Vivat, vakcīnas pieejamas arī tuvāk cilvēku ikdienas gaitām – lielveikalos, gadatirgos, izbraukuma vakcinācijās. Īpaša vērība atvēlēta riska grupām hroniskajiem pacientiem un senioriem, gan zvanot individuāli, gan dodoties seniorus vecākus par 80 gadiem vakcinēt mājās.

Nodrošinātas pieejamas bezmaksas vakcīnas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtiski papildināts Latvijas vakcīnu portfelis, veidojot sabalansētu revakcinācijas stratēģiju arī turpmākajiem gadiem. Latvijai ir pieejamas tik daudz vakcīnu devas, lai savakcinētu visus pieaugušos Latvijas iedzīvotājus un revakcinētu jau vakcinētos. 

Ir veikts milzu skaidrojošais darbs par vakcināciju sākot no individuālas uzrunāšanas un zvana senioram beidzot ar dezinformācijas atspēkošanu sociālajos tīklos. Nenogurstoši, jautājumu pa jautājumam sniegti skaidrojumi un atbildes nacionālos un reģionālos medijos, sociālajos tīklos. Speciālistiem, kas rūpējas par cilvēku veselībām un glābj cilvēku dzīvības, papildu slodzi radījusi arī dezinformācijas atspēkošana, kuru izplata tostarp atsevišķi parlamenta deputāti.

Pandēmijas vadībā esam bijuši arī starp pirmajiem! 

Latvija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas ieviesa digitālo Covid-19 sertifikātu. Šobrīd uzģenerēti vairāk nekā 1,4 miljoni Covid-19 digitālo setifikātu (vakcinēts, veicis laboratorisko testu vai pārslimojis Covid-19). Pateicoties tam, kā vieni no pirmajiem varējām droši un ērti sākt apmeklēt “zaļos” vai “dzeltenos” pasākumus, doties uz citām ES dalībvalstīm.

Pandēmijas laikā Latvija spējusi attīstīt tādas testēšanas jaudas, kas pārtrumpoja kolēģus Eiropā. Lai bērni varētu mācīties klātienē un skolas būtu drošās, vairāk nekā 200 tk testu nedēļā (!!!), tas ir Latvijas līdzšinējais rekords (līdz šim lielākais testēto skaits pārsniedza 100 tk+ nedēļā pavasarī). Masveida skrīnings ļāva uzsākt klātienes mācības un novērst plašus uzliesmojumus 156 (!!!) izglītības iestādēs. 

Nozare un slimnīca sagatavojusies pandēmijai. Slimnīcu spējas kopš gada sākuma ir palielinātas – piešķirti 123,1 milj. euro  (faktiski 80,7 milj. euro, no tiem, 34 milj. euro ieguldījums pamatkapitālā) – medikamentiem, individuāliem aizsardzības līdzekļiem, intensīvās terapijas gultām, medicīniskām iekārtām, papildaprīkojumam, augstas gatavības projektiem u.c.

Palielināts atalgojums mediķiem. Ārtsniecības personām kopš 2019. gada (kopš Attīstībai/Par! vada Veselības ministriju) algas vidēji pieaugušas par 35%. Ārstiem klāt nākuši vidēji 512 eiro; māsām, ārstu palīgiem – vidēji 307 eiro; atbalsta personālam – vidēji 205 eiro.

Atbalsts ģimenes ārstiem. Tiek veidota efektīva primārā aprūpe nākamajām pandēmijām (vajadzīga primārā veselības aprūpe, kas pilnā mērā nodrošina pacientam pandēmijas laika pirmo vajadzību – vakcināciju). Šogad ģimenes ārstiem papildu piešķirtais Covid-19 finansējums ir 50 milj eiro. Ministrija turpinās sniegt papildu atbalstu ģimenes ārstu praksēm it īpaši laikā, kad iedrošināt cilvēkus vakcinēties ir īpaši grūti, bet tik svarīgi.

Nozare gatavojas garajam Covid-19. Vājums, nespēks, sāpes, elpas trūkums, miega traucējumi, krampju lēkmes, samazināta fiziskās slodzes tolerance, izmainīts mentālais stāvoklis – tā ir tikai daļa seku, ar kurām pat vairākus mēnešus pēc atlabšanas var nākties saskarties katram otrajam pacientam, kas vidēji smagi vai smagi pārslimojis COVID-19. Ministru kabinets Covid-19 izslimojošo iedzīvotāju rehabilitācijai piešķīris 1 946 132 eiro. Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” rehabilitācija COVID-19 seku pacientiem uzsākta kopš 2020.gada rudens, bet kopš šī gada sākuma ir izveidotas specifiskas COVID-19 seku rehabilitācijas programmas stacionāram un dienas stacionāram.

Izstrādāts jauns onkoloģijas plāns 2022. – 2024. gadam, kura centrā ir pacients. Cilvēkam, saskaroties ar onkoloģisku slimību, ir jābūt nodrošinātai pilnīgai informācijai, savlaicīgi jāsaņem nepieciešamie diagnostikas izmeklējumi un piemērotākā ārstēšana, jāsaņem psihoemociāls atbalsts un rehabilitācija, kā arī nepieciešamības gadījumā paliatīvā aprūpe. Plānā ietvertais galvenais mērķis – attīstīt uz cilvēku centrētus, integrētus veselības aprūpes pakalpojumus, kas novērš priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām. Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis iedzīvotāju vidū, veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem. Ik gadu aptuveni 11 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, un aptuveni seši tūkstoši ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ.

Par spīti pandēmijai šogad turpināta vēl virkne iepriekš sāktu darbu, piemēram, slimnīcu līmeņošana, māsu un rezidentu mācību iespēju pilnveidošana, iniciatīvas psihiskās veselības jomā (gadiem psihiskā veselība bijusi pabērna lomā, tas beidzot mainās un šīs nozares pakalpojumiem jābūt cilvēcīgiem un ar profesionālu pieeju. No tā iegūs arī valsts ekonomika. Īpaša loma atvēlēta cilvēku psih. veselībai pandēmijas un pēcpandēmijas periodā).

Tādēļ aicinām vienoties uzvarā pār vīrusu, nevis sabiedrības šķelšanā, apzinoties situācijas nopietnību un katra indivīda atbildību situācijas uzlabošanā – kā pozīcijā, tā opozīcijā esošie. 

Daniels Pavļuts Es nevaru palikt malā – Latvija stagnē, cilvēki ir zaudējuši ticību politiķu spējai valsti pārvaldīt. Es gribu, lai jaunā politiķu paaudze Saeimā padara Latviju par vienu no izcilākajām mazajām valstīm pasaulē – gudru, modernu un taisnīgu. Vairāk »

Back to top