Daniels Pavļuts: Vakcinēties nevar mirt

Pagājušajā Ministru kabineta sēdē es iepazīstināju valdības locekļus ar Covid-19  infekcijas izplatību, situāciju slimnīcās un prognozēm. Šobrīd jaunu  infekciju un slimnīcās nonākušo Covid-19 slimnieku skaita ziņā esam  turpat, kur pērnruden oktobra beigās. Trešais vilnis neatturami ceļas.

Valdības sēdes dienā – 31. augustā – infekcijas 14 dienu kumulatīvais  rādītājs bija pārsniedzis 120. Atbilstoši jūnijā lemtajam, tam bija  automātiski jāiedarbina atsevišķi papildu drošības pasākumi, ar kādiem  sadzīvojām aprīlī un maijā. Tomēr valdība pieņēma lēmumu atlikt papildu  drošības pasākumu ieviešanu un turpināt vērot smagas saslimstības un  mirstības rādītājus.

Kur kavējas lēmumi par cilvēku drošību šoruden? 

Pirmais  iemesls ir tas, ka esam daļēji labākā situācijā nekā pagājušā rudenī.  Kopīgiem spēkiem esam panākuši to, ka pret Covid-19 ir pasargāti 760  tūkstoši cilvēku. Tie gan ir tikai ap 40% mūsu valsts iedzīvotāju. 9 no 10 mediķiem ir vakcinējušies un šoruden būs ierindā. Esam ieviesuši un iemācījušies lietot sadarbspējīgos Covid-19 sertifikātos balstītas  drošības zonas. Slimnīcās veikti papildu ieguldījumi, un tās ir labāk  sagatavojušās jaunam hospitalizācijas vilnim.

Līdz ar to, līdzīgi  kā citās valstīs, ir pamats pārskatīt līdzšinējo drošības pasākumu  politiku, kura ir balstījusies uz inficēto skaita 14 dienu kumulatīvo  rādītāju. Lielāku svaru arī Latvijā turpmāk jāpiešķir tieši stāvoklim  slimnīcās – hospitalizēto skaita pieaugumam, slimnīcu noslodzei un  spējai sniegt citus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.

Otrais iemesls ir būtiski mainītā izpratne par to, kāda ir  sabiedrības līdzestība, izturētspēja un noskaņojums. Atmosfēra ir  nokaitēta, pie kam pats smagākais mums vēl ir tikai priekšā. Valdības skatījumā pieeja drošības pasākumu ieviešanai ir jāmaina, neatkārtojot  pagājušā gada kļūdas. Epidemioloģiskie drošības pasākumi “strādā” un dod  rezultātu tikai tad, ja tos saprot un ievēro, ja izdodas panākt  sabiedrības uzvedības izmaiņas, samazinot cilvēku savstarpējos kontaktus  un liedzot vīrusam iespēju inficēt nākamos upurus.

Pagājušajā  ziemā un pavasarī valdības publiskos strīdos tapušie noteikumi bija  pārāk sarežģīti, sadrumstaloti un neizsekojami. Dažādas nozares  sacentās, izlobējot sev papildu atlaides uz pārējo rēķina, radot  netaisnības sajūtu, nojaucot izpratni par svarīgo un nesvarīgo, un  cilvēki atmeta ar roku. Rezultāts – cilvēkiem un valstij grūts, apnicīgs  un neizturami ilgs augstas saslimšanas līmenis.

Drošības pasākumu  ieviešana pagaidām ir atlikta. Kā veselības ministrs to uzskatu par  ļoti riskantu situāciju. Bet kā demokrātiski ievēlēts politiķis labi saprotu, ka jebkuram lēmumam ir vajadzīgs sabiedrības un lēmēju  vairākuma atbalsts. Uzskatu, ka svarīgiem lēmumiem par cilvēku drošību  šajā rudenī vismaz valdībā ir vajadzīga vienprātība.

Kad lūzīs veselības aprūpes sistēma? 

Tikmēr  riski pieaug ar katru dienu, inficēšanās un hospitalizācijas līknes  neatturami raujas augšup. Jau pieminētajā 31. augusta valdības sēdē  iepazīstināju kolēģus ar prognozi, ka jau septembra ceturtajā nedēļā  slimnīcās varētu nonākt vairāk nekā 500 Covid-19 slimnieku, sākot  ietekmēt mūsu spēju sniegt citus pakalpojumus. Oktobra sākumā varam  sasniegt 800 hospitalizēto pacientu līmeni, izraisot nepieciešamību  atkal izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpē, uzsākt plānveida  aprūpes ierobežošanu un pacientu pārvietošanu starp slimnīcām.

Rēķināmies  ar varbūtību, ka oktobra otrajā pusē varam pārsniegt pagājušās ziemas  līmeni un pie 1500 hospitalizētiem pacientiem nonākt veselības aprūpes  sistēmas lūzuma punktā. Mums valdībā ir augstākais divas nedēļas, lai  skaidri pateiktu, kādus drošības pasākumus ieviesīsim, sasniedzot  nozīmīgo 500 hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaita robežu.

Var  piekrist, ka šoruden Covid-19 ir kļuvis par nevakcinēto pandēmiju. Tomēr  nav ētiski ļaut slimot dezinformētiem un nevakcinētiem cilvēkiem. Tas  nav nekāds risinājums, tā nevar būt stratēģija. Katrs saslimšanas  gadījums ietekmē ne tikai saslimušo, bet visu sabiedrību – traucē skolu  un uzņēmumu darbu, pārslogo slimnīcas, apdraud ekonomiku. Palielinās  riski sirmgalvjiem, bērniem un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu. 2%  Covid-19 slimnieku mirst un 10% vajadzīga ilgstoša rehabilitācija. Tas  ietekmēs mūsu tautu un valsts attīstību ilgtermiņā.

Mūs gaida smags rudens un ziema. Daudzi cilvēki mirs grūtās un  bezjēdzīgās nāvēs, nāvēs, kuras varēja un vēl arvien var novērst  vakcinējoties.

Jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt 

Ar  iespējamo rīcības plānu es valdību un tās partnerus iepazīstināju jau  vasaras sākumā un par to atgādināju arī šonedēļ. Šajā rudenī drošības  pasākumiem jābalstās uz šādiem principiem:

• vienkārši,  saprotami drošības pasākumi, ņemot vērā gan inficēšanās rādītājus, gan,  jo īpaši, slimnīcu noslodzi, pilnībā pārrakstīti Ministru kabineta  noteikumi Nr. 360;
• skolu darbs klātienē pēc iespējas ilgāk, lēmumus par drošības pasākumiem pamatā uzticot skolu vadībai un dibinātājiem;
• minimālas drošības prasības vakcinētajiem un pārslimojušajiem “zaļajā režīmā” ar sadarbspējīgiem sertifikātiem;
• pēc  iespējas mazāki traucējumi pakalpojumu sniegšanai un ekonomikai  “dzeltenajā režīmā” – pieaugot vīrusa izplatības riskiem, arvien lielāku  daļu publisko pakalpojumu sniedzot tā dēvētajā “dzeltenajā jeb daļēji  drošā režīmā” ar testa, pārslimošanas un vakcinācijas sertifikātiem;
• tikai  pirmās nepieciešamības pakalpojumi “sarkanajā režīmā” – bez testiem un  sadarbspējīgiem sertifikātiem, bet ar pieaugošām drošības prasībām,  izmantojot pieejamos drošības rīkus – ventilāciju, darbinieku  vakcināciju, apmeklētāju plūsmu kontroli – sabiedriskajā transportā,  pārtikas veikalos, aptiekās un citur;
• uzlabota drošības  pasākumu kontrole, kurā iesaistās ne vien valsts un pašvaldību policisti  un dienesti, bet lielāka loma ir arī pašiem cilvēkiem, pakalpojumu  sniedzējiem un darba devējiem.

Vajadzīgi arī citi lēmumi valdībā un Saeimā. Pirmkārt, iedarbīgi  vakcinēšanās veicināšanās pasākumi, jo īpaši augsta riska grupās, tostarp atbalsts ģimenes ārstiem, nodrošinot vakcinēšanu visās ģimenes  ārstu praksēs. Mums jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt tos  cilvēkus no 60% nevakcinēto Latvijas iedzīvotāju, kuri būtu gatavi šādu  lēmumu pieņemt.

Covid-19 infekcijas pārvaldības likuma grozījumu  izskatīšana par vakcinācijas pienākumu mediķiem, skolotājiem,  sociālajiem darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem ir apturēta.  Tomēr vajadzība radīt epidemioloģiski drošu veselības, izglītības,  sociālo un citu pakalpojumu vidi nekur nav zudusi. Es vēl arvien  uzskatu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vakcinēties – sevis un mūsu visu dēļ. Mums būs jārod juridiski, politiski un sabiedriski  pieņemams risinājums.

Vienlaikus nepieciešams virzīt tos lēmumus  no apturētā likumprojekta, kas neskar vakcinācijas pienākumu, piemēram,  likumā jānosaka valsts pienākums kompensēt vakcinācijas smagas sekas, ja tādas pierādāmi iestātos, kā to ir rosinājusi Veselības ministrija.

Vīrusu uzvarēsim mēs paši 

Tiktāl par valdības  un Saeimas uzdevumiem. Tomēr ir virkne lietu, ko mēs katrs varam darīt  paši. Vīrusu uzvarēs mūsu rīcība, nevis valdības noteikumi. Mēs katrs  varam būt piesardzīgi, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, bez  vajadzības nepulcēties, pareizi valkāt maskas, rūpēties par telpu  vēdināšanu un dezinfekciju, ievērot distanci, neiet slimiem uz darbu vai  skolu, pēc vajadzības testēties. Mēs esam iemācījušies to darīt.

Vienīgais  zinātnei zināmais veids kā pasargāt cilvēkus no Covid-19 un sabiedrībai  atgriezties normālā dzīvē, ir vakcinēšanās. Vakcīnu mums sagādāts  pietiekami – visiem, kas vien to vēlēsies. Vakcinēties, nevar mirt

Foto: Valsts kanceleja