Atziņas pēc #Parunāsim ep. 9 ar Danielu Pavļutu
08.06.2021

Atziņas pēc #Parunāsim ep. 9 ar Danielu Pavļutu

3. jūnijā, Facebook tiešraidē notika Kustības “Par!” ikmēneša veidotais sarunu cikls #Parunāsim. Uz sarunu tika aicināts veselības ministrs un Kustības “Par!” vadītājs Daniels Pavļuts. Sarunas gaitā tika pārrunāti temati par Marijas Golubevas kandidatūru uz iekšlietu ministres amatu, aktualitātēm Saeimā un Veselības ministrijā un citiem aktuāliem jautājumiem, kā arī tika atbildēts uz skatītāju jautājumiem. 

Par Mariju Golubevu iekšlietu ministres amatā

Marija ir labākais kandidāts šim amatam – cilvēks ar vērā ņemamu pieredzi. Protams, ka tas ir izaicinājums ar sabiedrībā pastāvošajiem priekštatiem par to kādam – vīriešu dzimtē – ir jāizskatās iekšlietu ministram – vīriešu dzimtē. Tā noteikti savā ziņā ir kā sarkana lupata tiem, kuriem ir šie aizspriedumi. Taču Marijai ir milzīga iespēja šos stereotipus un aizspriedumus vismaz palauzt – kas ir Iekšlietu ministrija, ko tā dara un kā var izskatīties un par ko var runāt iekšlietu ministrs vai ministre. 

Marijas atslēgas vārdi, kurus viņa arī lietoja savā uzrunā Saeimas debatēs, bija cilvēcīgums, reformas un sadarbība. Cilvēcīgums ir pāri visam – tas var palīdzēt ieraudzīt sabiedrībai un arī pašam iekšlietu sektoram, ka iekšlietu sistēmas interesēs ir veidot šo cilvēcīgo seju. Strādāt pie tā, lai palīdzētu dienestiem strādāt pie attīstības, izglītības, pilnveidošanās.

Satversmes tiesas lēmumu ignorēšana Saeimā

Pasaulē šobrīd diezgan izteikti novērojama tendence, tā saucamie kultūru kari. Šajā mūsdienu pasaulē, kurai ir ļoti raksturīgi fragmentāri saziņas kanāli, cilvēku uzskati kaut kādā mērā radikalizējas, noslāņojas, kļūst nesavietojamāki – cilvēki sagrupējas pa savām viedokļu grupām un savā starpā mazāk sarunājas. Tas ir raksturīgs virknei valstu, kurās ir saasinātas attiecības starp nosacīti liberālu un nosacīti konservatīvo flangu politikā. Arī Latvijas politikā tas ir novērojams. Un tā ir arī mūsu kā Kustības “Par!” un apvienības “Attīstībai/Par!” līdzatbildība par šo esošo situāciju. Tas bija tikai laika jautājums un tas pamazām ir noticis – šis tiesību aspekts tiek risināts un juridiski sakārtots, novēršot diskrimināciju, kas faktiski pastāv un kuru no valsts uz valsti pamazām dažādas sabiedrības un juridiskās sistēmas atzīst par neatbilstošu viņu konstitūcijai. 

Satversmes tiesas pieņemtais lēmums, manā skatījumā, ir juridisks, nevis politisks lēmums. Taču, kā saka, ja tev nepatīk saturs, tu kritizē formu – tas ir tas, kas notiek no konservatīvo politiķu puses. Nepatīk lēmums, ir bail par to, kas notiks ar politisko dienaskārtību, kas notiks ar Latviju. Manuprāt tas, kas notiek ar Latviju, ir uz labu – uz cilvēcīgāku, pieņemošāku sabiedrību. Taču šīs bailes no pārmaiņām izraisa vēlmi noliegt to Satversmes orgānu, kas ar šādu lēmumu ir nācis klajā – tas ir tas, ko es šeit saskatu. Tā ir loģiska un laikam jau neizbēgama pretreakcija uz to, ka Satversmes tiesa liek vilties konservatīvajam politiķu flangam. Tai pat laikā viņi zināja, ka juridiskā diskusija neizbēgami virzīsies šajā virzienā, diskriminācija Latvijas likumdošanā būs jānovērš. Tā ir tāda noildzināšanas taktika. Es nedomāju, ka konservatīvie politiķi nopietni cer, ka viņiem varētu izdoties grozīt Satversmi un, piemēram, pārveidot vai likvizēt Satversmes tiesu. 

Veselības ministrijas pamatlietas ārpus Covid-19

Veselības ministrijā ir daudz pamatlietas, kuras būtu jārisina neatkarīgi no pandēmijas. Iespējams tās būtu risinātas ātrāk,taču šis pēdējais gads faktiski ir licis atlikt daudzus būtiskus jautājumus. Esam sagatavojuši apstiprināšanai valdībā lielo nozares politikas plānošanas dokumentu nākamajiem septiņiem gadiem. Kopumā tas, uz ko mums jāturpina virzīties, kam priekšdarbi ir uzsākti jau Ilzes Viņķeles darbības laikā, ir uz labāk finansētu, labāk pārvaldītu, pieejamu, integrētu veselības aprūpi Latvijā. Šobrīd mēs, neraugoties uz lieliem pieaugumiem pēdējos gados un neraugoties uz būtisku mediķu atalgojuma palielinājumu, vēl arvien esam viena no vissliktāk finansētajām veselības sistēmām starp attīstītām valstīm – mēs joprojām lielu daļu no veselības aprūpes izdevumiem sedzam paši no savas kabatas.

Galvenās risināmās lietas: Turpinām virzīt mediķu atalgojuma reformas; turpināt strādāt ar slimnīcu tīklu – slimnīcu līmeņošanas sistēmu. Pandēmijas klātbūtne ir vēl spilgtāk parādījusi, ka tas ir nepieciešams; jāievieš kārtību e-veselības sistēmā – strādājam pie jaunas digitālās veselības platformas izveides; onkoloģijas joma – prezentēsim jauno onkoloģijas plānu 2022. – 2024. gadam, kura centrā ir pacients. Tāpat arī citas ārstniecības jomas, kuras ļoti prasa gan uzmanību, gan finansējumu – psihiskās veselības plāna iedzīvināšana turpmākajos gados, paliatīvās aprūpes pasākumi un daudzas citas lietas. Paralēli mēs, savā ziņā no jauna, sākam darbu pie primārās aprūpes, jeb ģimenes ārstu sniegtajiem pakalpojumiem. Arī šajā sistēmā pandēmija ir iezīmējusi vājās vietas. 

Visu #Parunāsim ep. 9 ar Danielu Pavļutu skaties šeit: https://www.facebook.com/kustibapar/videos/318057079827084

#Parunāsim ir ikmēneša sarunas formāts, kurā kāds no mūsu deputātiem skaidro un stāsta dažādas aktualitātes. Mēs gribam būt pieejami, gribam dzirdēt tieši Tevi! Piedalies!

Daniels Pavļuts Es nevaru palikt malā – Latvija stagnē, cilvēki ir zaudējuši ticību politiķu spējai valsti pārvaldīt. Es gribu, lai jaunā politiķu paaudze Saeimā padara Latviju par vienu no izcilākajām mazajām valstīm pasaulē – gudru, modernu un taisnīgu. Vairāk »

Back to top