Aktualitātes, Fakti, Jaunumi, Viedokļi
Satversmes tiesai lūgs izvērtēt Eiropas Padomes konvencijas cīņai pret vardarbību atbilstību Latvijas pamatlikumam
Pēc partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas iniciatīvas ir sagatavots un ar partiju apvienības “Attīstībai/Par!” atbalstu ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesai, lūdzot izvērtēt, vai Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu atbilst Latvijas pamatlikumam.
Saskaņā ar likumu Saeimas deputātiem ir tiesības vērsties Satversmes tiesā par Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei, ja pieteikumu paraksta vismaz 20 parlamentārieši. Astoņu “Jaunās Vienotības” deputātu iniciatīvu atbalsta 13 “Attīstībai/Par!” deputāti.
Bez Satversmes tiesas iesaistes varētu būt apgrūtināta konvencijas ratifikācija Saeimā
Pieteikumu parakstījušie deputāti uzskata, ka bez Satversmes tiesas iesaistes varētu būt apgrūtināta lemšana par konvencijas ratifikāciju Saeimā, ņemot vērā, ka vislielākās debates, tostarp juridiskie argumenti, līdz šim bijušas tieši par atsevišķu konvencijā iekļauto tiesību normu atbilstību Latvijas pamatlikumam. Visaptverošu izvērtējumu par to var sniegt vienīgi Satversmes tiesa, kuras skaidrojums nodrošinātu, ka Saeima, vēlāk lemjot par konvencijas ratifikāciju, pieņem Satversmei atbilstošu līgumu.
Daniels Pavļuts, 13. Saeimas deputāts, partiju apvienības “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs un Kustības “Par!” valdes priekšsēdētājs: “Satversmes tiesa un tās izsvērtais viedoklis bauda lielu uzticību. Lai kliedētu mītus un aizspriedumus un iegūtu pārliecinošu konstitucionālu viedokli, nododam Eiropas Padomes konvencijas atbilstības pamatlikumam vērtēšanu Satversmes tiesas rokās. Partiju apvienība AP! vienmēr iestājusies par konvencijas ratifikāciju parlamentā. Esmu pārliecināts, ka tam nepretotos arī mūsu pamatlikuma autori, jo, pateicoties iekļaujošai iekārtai un universālai līdztiesībai, Latvijas Republika jau savā piedzimšanas brīdī bija viena no modernākajām un progresīvākajām valstīm. Mūsu Satversme vēl arvien ir gana iekļaujoša un laika garam atbilstoša, tāpēc nevietā ir mēģinājumi to izmantot kā aizbildinājumu, lai Eiropas Padomes konvenciju neratificētu. Mums ir jāsper šis simboliskais solis solidāras, humānas un atvērtas sabiedrības virzienā.”
Vardarbība ģimenē ir Latvijas realitāte
Dace Rukšāne-Ščipčinska, 13. Saeimas deputāte, “Attīstībai/Par!”: “Ikviens cilvēks ir vērtīgs un cienīts. Neviens netiek atstāts novārtā. Sabiedrība atbalsta vājākos un ciena dažādo. Tādai jābūt patiesi iekļaujošai sabiedrībai. Tās ir vērtības, par kurām iestājas partiju apvienība AP! un tās ir vērtības, kuras ir tuvas arī man. Mēs visi esam dzirdējuši sieviešu stāstus par piedzīvotu vardarbību un valsts institūciju nepietiekamo rīcību tās novēršanai un seku mazināšanai. Tā diemžēl ir Latvijas realitāte. Eiropas Padomes konvencija ir visaptverošs tiesiskais ietvars, kas vērsts pret vardarbību ģimenē. Tāpēc ar nepacietību gaidīšu Satversmes tiesas vērtējumu, kas būs nozīmīgs konvencijas tālākā ratifikācijas ceļā.”
Arvils Ašeradens, 13. Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs: “Latvija ir Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts un mums būtu jādara viss iespējamais, lai šī Eiropas Padomes konvencija tiktu ratificēta un Latvija pievienotos visām tām valstīm, kas cīnās ar dokumentā identificētajām problēmām. JAUNĀ VIENOTĪBA konvenciju vairākkārt ir mēģinājusi virzīt ratifikācijai Saeimā, bet mūsu kolēģi iebilduši, ka tā neatbilst Latvijas Satversmei. Šo argumentu kvalificēti var novērtēt vienīgi Satversmes tiesa, tādēļ tās atzinums būs svarīgs elemtents dokumenta virzībai uz ratifikāciju Saeimā.”
Anda Čakša, 13. Saeimas deputāte: “Es iestājos par divām lietām – par dzimumu līdztiesību un pret vardarbību visdažādākajās tās izpausmēs. Vardarbība pret bērniem un sievietēm, vardarbība ģimenē Latvijā ir problēma, no kuras cieš ap 30% sieviešu. Lai arī daudzkārt ir apgalvots, ka Latvijā ar cīņu pret vardarbību viss ir kārtībā, jo mums netrūkst likumdošanas un citu juridisko aktu, kas šīs lietas regulē, uzskatu, ka vienmēr var darīt vēl vairāk, lai valsts apliecinātu savu patiesu gribu izskaust vardarbību. Manuprāt, pievienošanās Eiropas Padomes konvencijai būtu šāds patiesas gribas apliecinājums, vienlaikus es respektēju nepieciešamību izvērtēt juridiskās nianses, tādēļ ceru, ka Satversmes tiesa pieņems izskatīšanai Saeimas deputātu pieteikumu un sniegs objektīvus un profesionālus secinājumus par konvencijas atbilstību Latvijas pamatlikumam.”
Eiropas Padome Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu pieņēma 2011. gada 11. maijā un tās nolūks ir mudināt valstis darīt visu iespējamo, tai skaitā pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, lai aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.
Stambulas konvencijai ir pieci mērķi, tostarp:
- aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības, to novērst un izskaust,
- sekmēt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu,
- izstrādāt visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu no vardarbības ģimenē cietušos upurus un viņiem palīdzētu,
- veicināt starptautisku sadarbību šādas vardarbības izskaušanai,
- kā arī nodrošināt atbalstu nevalstisko organizāciju un tiesībaizsardzības institūciju efektīvai sadarbībai, izskaužot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.
Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kas nav ratificējusi Stambulas konvenciju
Latvija Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīja 2016. gada pavasarī pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma un deleģējuma labklājības ministram. Eiropas Parlaments pērnā gada nogalē pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, kas konvenciju līdz šim ir tikai parakstījušas, nekavēties ar tās ratifikāciju. Šajā rezolūcijā kā viena no valstīm minēta arī Latvija.
Pieteikumu Satversmes tiesai parakstījuši 13. Saeimas deputāti Anda Čakša, Inese Lībiņa-Egnere, Ainars Latkovskis, Rihards Kozlovskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Judins, Atis Lejiņš, Arvils Ašeradens, Daniels Pavļuts, Artūrs Toms Plešs, Dace Bluķe, Mārtiņš Šteins, Mārtiņš Staķis, Mārtiņš Bondars, Inese Voika, Marija Golubeva, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Vita Tērauda, Inese Ikstena, Andris Skride un Ilmārs Dūrītis (deputātu vārdi norādīti parakstīšanas secībā).
