Pavļuts: Latvijai iespējas beidzot kļūt par jaunuzņēmumu magnētu

Latvijai jau tuvākajā laikā ir iespējas kļūt par sava veida jaunuzņēmumu magnētu un tās paver Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumi, kurus šodien otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Prasību skrūves jaunuzņēmumiem tiek atlaistas vaļīgāk

“Pirms pieciem gadiem dzima ideja, kas mūsu valsti padarītu par paradīzi jeb iekārojamu vietu jaunuzņēmumu radīšanai. Diemžēl Jaunuzņēmumu atbalsta likuma tapšanas laikā valsts pārvaldes iestādes skrūves piegrieza tik spēcīgi, ka no iecerētajiem simts vai divsimts atbalsta saņēmējiem kopš 2017. gada uz tādu kvalificēties spējuši vien pieci.

Tāpēc šodien pieņemto lēmumu atļaujos dēvēt par vēsturisku – ierobežojumu un prasību skrūves tiek atlaistas vaļīgāk un tā, lai atbilstu faktiskajai situācijai riska kapitāla investīciju nozarē.

Tas paver iespēju iedvest jaunu dzīvību Jaunuzņēmumu atbalsta likumā. Mūsu valstij beidzot ir iespējas kļūt par sava veida magnētu jaunuzņēmumu piesaistei no visas Eiropas,” saka vairāku likuma grozījumu priekšlikumu autors, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts, AP! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un Kustības “Par!” vadītājs Daniels Pavļuts.

Būtiskākais kritērijs – investīciju piesaiste

Būtiskākais kritērijs atbalsta saņemšanai no valsts paliks nemainīgs – investīciju piesaiste no riska kapitāla investoriem. Tieši investors, kurš riskē ar savu naudu, vislabāk spēj novērtēt jaunuzņēmuma dzīvotspēju un izaugsmes iespējas.

Tāpat valsts atbalsta saņemšanai jaunuzņēmumus vērtēs arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un nozares eksperti.

Vienlaikus pēc Daniela Pavļuta priekšlikumiem likumprojektā iekļauta virkne uzlabojumu, kas ļaus atbalstīt jaunuzņēmumus, kurus jau līdz šim pēc “likuma gara” bija jāatbalsta, bet kuri pēc “likuma burta” atbalstam kvalificēties nespēja.

1. Daļa jaunuzņēmumu dibina meitas vai mātes sabiedrības ārvalstīs, kur potenciāls piesaistīt tik būtiskās riska kapitāla investīcijas ir daudz plašāks. Līdz šim šie komersanti kvalificēties atbalstam nevarēja, taču tagad tāda iespēja būs.

2. Daļai jaunuzņēmumu biznesa idejas attīstīšanai vajadzīgs ilgs laiks, kas pārsniedz līdz šim likumā noteikto piecu gadu periodu. Tagad prasība pēc noteikta jaunuzņēmuma vecuma atcelta. 

3. Daudzi jaunuzņēmumi pirmajos darbības gados piedzīvo strauju izaugsmi un atbalsts tiem ir nepieciešams tieši vēlāk. Līdz šim šādi uzņēmumi tam nekvalificējās, jo bija noteikts, cik lielus ieņēmumus komersants drīkst sasniegt pirmajos divos darbības gados. Tagad šis ierobežojums atcelts.

4. Jaunuzņēmumos bieži strādā informāciju tehnoloģiju speciālisti, kuri prasmes smēlušies ne tikai augstskolās, bet arī praktiskajā pieredzē. Tāpēc turpmāk prasība, ka jaunuzņēmumos jāstrādā 70% darbinieku ar maģistra vai doktora grādu, tiks atcelta.

Jaunuzņēmumu likuma vēsturiskā gaita

Jaunuzņēmumu likums spēkā stājās 2017. gada janvārī, taču līdz šim praksē nepiemērojamo un pārlieku strikto nosacījumu dēļ valsts atbalstu saņēmuši tikai pieci uzņēmumi.

Jau 2018. gadā veiktajā pētījumā, kurā tika novērtēta Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma, tika analizēta arī valsts noteikto atbalsta instrumentu efektivitāte. Tika secināts, ka tikai 14% jaunuzņēmumu spēj izpildīt atbalsta saņemšanai likumā ierakstītos kritērijus.

Šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstītie likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.

“Jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas. To pienesums tautsaimniecībai ir būtisks un jo īpaši svarīgs šobrīd, kad pēc Covid-19 krīzes ekonomika ir jāatsaldē un atkal jāiekustina. Viens no ekonomikas atjaunotnes stūrakmeņiem tagad varēs būt arī jaunuzņēmumi,” saka Daniels Pavļuts.

2019. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, vidēji Latvijā ik gadu tiek izveidoti 50 jaunuzņēmumi. Kopš 2012. gada tie tautsaimniecībā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā un nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus.