Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto augstākās izglītības reformu, taču redz iespējas vairākiem uzlabojumiem darbā gan pie augstskolu tipoloģijas kritērijiem, gan pie augstskolu padomēm. Tas palīdzētu pārmaiņas padarīt patiesi stratēģiskas un uz starptautisku izcilību vērstas.
“Pārmaiņām augstskolu pārvaldībā jābūt stratēģiskām. Reforma nedrīkst būt vienkārši augstskolas vadības modeļa maiņa, jo tad virzību uz starptautisku izcilību varam nesasniegt,” brīdina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs un Kustības “Par!” biedrs Ilmārs Dūrītis.
“Pašlaik piedāvātais augstskolu iedalījums jeb tipoloģija ietver tikai nosaukumus, kuriem nav reālas ietekmes uz finansējumu vai regulējumu. Tomēr izdalīt universitātes kā atsevišķu kategoriju ir jēga un nozīme tikai tad, ja vēlamies tās fokusēti attīstīt par intensīvas pētniecības un pasaules līmeņa izglītības institūcijām,” norāda arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte un Kustības “Par!” valdes locekle Marija Golubeva.
AP! deputāti uzskata, ka augstskolām ir vajadzīgas padomes, taču tās nav domātas tikai saimniecisku vai budžeta jautājumu risināšanai. Padomes būs kā stratēģiskie padomnieki, kuru iecelšanas process nedrīkst apdraudēt akadēmisko neatkarību.
Reforma nevar apstāties tikai pie augstskolu iedalījuma jeb tipoloģijas. Universitātes statusam būs nozīme tikai tad, ja tas tiks saistīts ar starptautiski konkurētspējīgiem augstākā akadēmiskā personāla ievēlēšanas kritērijiem un citādāku finansējuma regulējumu, kas nodrošinātu lielāku zinātniskās darbības intensitāti universitātēs.
Tipoloģijas pamatojumam likumā jābūt drošākam un viennozīmīgākam. Pašlaik kritēriji universitātēm ir vāji definēti, liela daļa no tiem nav „cieti”, proti, tos viegli būs apstrīdēt vai interpretēt kā formāli izpildītus. Ir vērts apsvērt iespēju likumā nosaukt universitātes, bet to kritērijus iekļaut anotācijā.
Svarīgi!
1. Jāpārskata likuma daļa, kas definē universitāšu statusu.
2. Ievēlot profesorus universitātēs, likumprojektā jāievieš augstākas prasības akadēmiskajai izcilībai un starptautiskajai konkurētspējai.
3. Jānodrošina, ka reformā ir arī citi, zinātnes intensīvāki finansējuma piešķiršanas noteikumi universitātēm.
Šā brīža Augstskolu likuma grozījumu redakcija rada iespaidu, ka IZM nav skaidrs, kādām tieši jābūt padomēm un kā tās atlasīt. Likuma neskaidrības ar padomes ārējo locekļu ievēlēšanas kritērijiem var radīt riskus mūsu augstākās izglītības sistēmai. Padome nevar būt nozares ministrijas instruments, ar kuru kontrolēt augstskolas darbību. Lai sargātu akadēmisko neatkarību, padomes iecelšanas kritērijiem un procesam jābūt ierakstītam likumā.
Padomēm ir būtiska ietekme arī uz universitātes akadēmisko darbību, tāpēc to iecelšanas process nedrīkst apdraudēt akadēmisko neatkarību. Šīs funkcijas, pārstāvju veidi un riski pašlaik nav pietiekami atspoguļoti Augstskolu likuma grozījumos.
Svarīgi!
1. Augtskolu likuma grozījumos nostiprināt padomes „ārējo” locekļu izvēles kritērijus, ņemot vērā arī tādas padomes funckijas kā stratēģiskā vadība un sabiedrības pārstāvība.
2. Atrunāt likuma tekstā galvenos principus procesam, kā Ministru kabinets ieceļ padomes locekļus.
3. Izvērtēt, vai likumprojektā paredzētās IZM pilnvaras padomēs nav jālīdzsvaro, lai neradītu riskus augstskolu autonomijai.