Pagājušonedēļ pasauli pāršalca ziņa par divām slavenību pašnāvībām. Modes dizainere Kate Spade tika atrasta mirusi savā Ņujorkas dzīvoklī. Dažas dienas vēlāk Anthony Bourdain, pasaules slavu ieguvis pavārs, grāmatu autors, kulināru ceļojumu raidījumu vadītājs, izdarīja pašnāvību viesnīcā Francijas pilsētiņā, kurā filmēja kartējo raidījumu CNN.
Abi bija slaveni, profesionāli sekmīgi, pārtikuši cilvēki, kuri dzīvoja tik intensīvas un piesātinātas dzīves, kas ne katram ir lemtas. ASV medijos raisījās diskusija par to, cik adekvāta un pieejama ir palīdzība ar depresiju sirgstošiem, cik sabiedrība izprot un novērtē šo slimības postošo dabu, kāda ir garīgās aprūpes pieejamība un svarīgi – arī profilakse.
Depresija savus upurus nešķiro. Ne sociālais, ne materiālais stāvoklis nepasargā no iespējas ar to saslimt.
Latvijā 2016. gadā mirstība no ārējiem cēloņiem, kas ietver arī pašnāvības, bija trešais izplatītākais nāves cēlonis pēc sirds asinsvadu slimībām un ļaundabīgajiem audzējiem.
Savukārt aplūkojot potenciāli zaudētos mūža gadus ārējo nāves cēloņu sadalījumā, pašnāvību īpatsvars bija 22%. 2016. gadā Latvija pašnāvību skaita ziņā ieņēma otro vietu Eiropas Savienībā (ES) pēc kaimiņiem lietuviešiem. Latvijā pašnāvību skaits vīriešu vidū ir otrais augstākais ES. Sieviešu pašnāvību skaita ziņā esam 12. vietā.
Lai arī pašnāvību skaits kopš 2012. gada ir samazinājies, 2016. gadā Latvijā tika izdarītas 18,6 pašnāvības uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Augstākie pašnāvības rādītāji ir vecuma grupā virs 65 gadiem.* (Slimību profilakses un kontroles centra dati)
Psihiatriskā aprūpe ir viens no stigmatizētākajiem jautājumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
Tam ir dažādi iemesli.
Vēsturiskais aspekts – psihiatrija Padomju Savienībā tika izmantota kā represiju instruments, arī attieksme pret pacientiem un pieejamās ārstniecības metodes nereti nebija tās humānākās.
Sabiedrības iecietība un izpratne par garīgo veselību un psihiskām saslimšanām ir nepietiekama. Joprojām cilvēkiem ar psihiatriskām diagnozēm nākas piedzīvot atšķirīgu attiekmi, neizpratni, pat bailes no viņiem.
Meklējot statistikas datus par psihisko slimību izplatību Lavijā, neatradu informāciju par to, vai un kāda atšķirība aprūpes pieejamībā ir cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem.
Psihiatra konsultācija ietilpst valsts apmaksāto tiešās pieejamības speciālistu klāstā.
Tomēr nav grūti iedomāties, ka cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kas dzīvo vietās, kurās psihiatra pakalpojumi nav pieejami, kuriem arī “parastās” slimības nav ne laika, ne naudas ārstēt, meklēt palīdzību depresijas (iespējams neatpazītas) gadījumā ir greznība. Mēs varam tikai nojaust, kādā apmērā šī problēma Latvijā pastāv.
VM bija izstrādājusi pamatnostādnes “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.-2014.gadā” un to ieviešanas plānu. Šobrīd garīgās veselības jautājumi ir integrēti Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Tās pamatā fokusējas uz izglītojošu un informatīvu rīcību. Nenoliedzami, tas arī ir svarīgi.
Tomēr veselības politikas veidotājiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība garīgās veselības programmām, kas turpinātu Latvijā attīstīt mūsdienīgu, humānu un pieejamu psihiatrisko aprūpi, lielāku akcentu liekot uz ambulatorajiem pakalpojumiem un laicīgu diagnostiku.
Februārī atklātībā nākušie fakti par notiekošo bērnu psihoneiroloģiskajā slimncā “Ainaži” apliecināja, ka psihiatrijas jomā vēl daudz darāmā.
Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un psihiatriskām diagnozēm nebūtu jāpiedzīvo papildus sarežģījumi un pazemojumi nepieejamas vai nekvalitatīvas aprūpes dēļ. Viņu ciešanas tāpat ir neizmērojamas.
* Attēlā Nacionālā veselības dienesta valsts apmaksāto pakalpojumu rindas reģistrs. Ja neesat piedzīvojuši nervu sabrukumu pirms tā apskates, ir visas iespējas to izdarīt.