Andrejs Judins: “oligarhu lietas” komisijas galaziņojuma projektā ir noklusēti svarīgi fakti un secinājumi

Kustības Par! pārstāvētais deputāts Andrejs Judins nepiekrīt parlamentārās izmeklēšanas  komisijas galaziņojuma projektam, jo tas nesakrīt ar faktiem, kas atklāti komisijas darbā, kā arī “oligarhu lietas” kriminālprocesa materiālos. Tāpat tajā iztrūkst virkne būtisku secinājumu un ierosinājumu. A. Judins 15. janvārī iesniedz priekšlikumus ziņojuma projekta labojumiem.

“Šobrīd galaziņojuma projekts ir ļoti vājš, tendenciozi remdens. Nav nofiksēti un ņemti vērā būtiski fakti un izdarīti secinājumi, ko atklāj gan kriminālprocesa materiāli, gan komisijas darbā iegūtā informācija. Esošajā projektā arī notikusi bīstama jēdzienu jaukšana, piemēram, patvaļīgi pretnostatot žurnālā “Ir” publicētās sarunas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesa materiālos iekļautās sarunas,” atklāj A. Judins, kurš paralēli darbam komisijā arī rūpīgi iepazinies ar KNAB rīcībā esošajiem krimināllietas materiāliem.

Deputāts norāda, ka piedāvātajā ziņojuma projektā komisijas darba stenogrammas ir nepilnīgi atšifrētas, nav piefiksēti publiski jau izskanējušie gadījumi, kad tās darbā netika ievēroti neitralitātes un objektivitātes principi. Ir notikusi komisijas darba iemesla un uzdevumu sagrozīšana, paustas viegli pierādāmas nepatiesības, kā arī iztrūkst secinājumi.

1.

Oligarhu sarunas ir jāpublisko: komisijai jārosina grozījumi par kriminālprocesos iegūtās informācijas publiskošanu, ja tas ir sabiedrības interesēs

Judins uzsver, ka šim ir jābūt vienam no būtiskākajiem komisijas “sausā atlikuma” darbiem. Proti, tai ir jārosina izdarīt grozījumus tiesību aktos, lai nodrošinātu iespēju kriminālprocesā neiesaistītām personām iespēju iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, kā arī šo materiālu anonimizētu publiskošanu, ja tas atbilst sabiedrības interesēm.

“Šobrīd likums nav sabiedrības un tās intereses pārstāvošo mediju pusē. Tāpēc oligarhi var atļauties likuma ietvaros stāstīt, ka medija publicēto sarunu nav bijis vai tās ir sagrozītas. Visi saprot, ka viņi melo, bet tiesību to pierādīt medijam nav. Šis likuma caurums ir jālabo,” skaidro A. Judins.

Tāpat deputāts secina, ka pēc iepazīšanās ar oligarhu lietas kriminālprocesa materiāliem, žurnāla “Ir” publiskotās sarunu audioierakstu atšifrējumi atbilst KNAB rīcībā esošo audioierakstu saturam un tas ir jāiekļauj komisijas galaziņojumā. Šobrīd ziņojuma projektā šie sarunu materiāli pat tiek patvaļīgi pretnostatīti.

2.

Jāparedz kriminālatbildība par žurnālistu uzpirkšanu

Deputāts uzsver, ka komisijai ziņojumā jāpauž viedoklis par Krimināllikuma grozījumiem, paredzot atbildību par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus. Šobrīd Krimināllikums to neparedz un ir liels drauds demokrātiskajai valsts iekārtai.

3.

Komisijas darbs nav atbildis tās darba principam par neitralitāti un objektivitāti

A. Judins uzsver, ka fakti, kas atklājušies Rīdzenes sarunās un kriminālprocesa materiālos par pašiem komisijas deputātiem, ir jānofiksē arī galaziņojumā. “Komisija nedrīkst izlikties, ka tās darbības laikā klajā nākušie fakti par tās locekļiem nav bijuši”.

Kā piemēri minami komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas un vairāku komisijas deputātu saistība ar “Rīdzenes sarunām” vai oligarhiem: I. Sudraba “Rīdzenes sarunās” minēta kā “kaimiņzemei tīkama premjera amata kandidāte”, izmeklēšanas gaitā atklājās viņas vadītās Valsts kontroles vairākkārtēji atteikumi sniegt atbalstu KNAB ar “Rīdzenes sarunām” saistīto lietu izmeklēšanu. Tāpat publiski zināmā I. Sudrabas un komisijas deputāta A. Mežuļa saikne ar A. Šleseru.

Ziņojumā ir jāiekļauj fakts, ka atsevišķas personas (Imants Liepiņš, Juris Paiders, Edgars Jansons) uz komisijas sēdēm uzaicinātas patvaļīgi, bez koleģiāla komisijas deputātu lēmuma Tāpat I. Sudraba pieaicinājusi ekspertus un personas, kurām ir personiska saikne ar oligarhiem un kuru personības raisīja publisku diskusiju par viņu piemērotību dalībai komisijā

4.

Ziņojumā korekti jānofiksē komisijas sastāva nepilnības

Komisijas darbs bija apgrūtināts atsevišķu locekļu profesionālo īpašību trūkuma (juridiskās izglītības un kriminālprocesuālo tiesiskā regulējuma izpratnes) dēļ, kā arī noteikto ierobežojumu darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju dēļ. Pašai komisijas vadītājai I. Sudrabai tā arī nav piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, līdz ar to viņa nevarēja iepazīties ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem un piedalīties tādu jautājumu apspriešanā, kas satur slepenu informāciju. Tas nepārprotami traucēja komisijas vadītājai saprast lietas būtību un izdarīt korektus secinājumus par vairākiem komisijā izskatītajiem jautājumiem.

5.

Jāiekļauj virkne būtisku secinājumu, kuri izriet no atklātajiem faktiem

Piemēram, analizējamās krimināllietas un operatīvās izstrādes lietas materiālos ir fakti, kas norāda, ka Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs u.c. “Rīdzenes sarunu” dalībnieki ir veikuši darbības, kas atbilst valsts sagrābšanas pazīmēm.

Ziņojumā arī jāiekļauj, ka “Rīdzenes sarunās” paustais sniedz norādes uz krimināli un administratīvi sodāmu darbību izdarīšanu. Tāpat to saturs norāda uz prettiesisku valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, rada būtiskus draudus Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam, amatpersonu ievēlēšanas/iecelšanas kārtībai un Satversmes 2. pantā garantētajai varas piederībai Latvijas tautai.

Tāpat komisijai jākonstatē: “Rīdzenes sarunās” minētā ķīmisko kravu termināļa būvniecība ir bijusi saistīta ar sarunu dalībnieku ekonomiskajām interesēm. “Rīdzenes sarunu” dalībnieki ir veikuši darbības, lai novērstu iespējamus šķēršļus termināļa projekta attīstībai, t.sk. iesaistot un ietekmējot Rīgas domes amatpersonu rīcību.

Tāpat materiālos ir pietiekami daudz faktu, no kā secināt par necaurspīdīgu un nedemokrātisku mediju finansēšanu caur reklāmas līgumiem. Latvijā ir vairāki mediji, kas nepilda objektīvas žurnālistikas uzdevumus, bet kalpo politiķu publisko attiecību veidošanas uzdevumiem, jo sevišķi reģionālo mediju segmentā.

Ar Andreja Judina iesniegtajiem priekšlikumiem komisijas izstrādātā galaziņojuma labošanai iespējams iepazīties šeit. Papildus tiek gatavotas Andreja Judina atsevišķās domas ar parlamentārās izmeklēšanas laikā iegūtajiem secinājumiem.