Programma

“PAR!” RĪCĪBAS PROGRAMMA

Dzīve Latvijā it kā iet uz augšu. Darba ir vairāk un algas lielākas.

Tomēr cilvēki turpina aizbraukt no Latvijas – arī jaunie un izglītotie, veselām ģimenēm. Un ne tikai ienākumu dēļ, bet tādēļ, ka viņi valstī jūt netaisnību un stagnāciju.

Bet mēs zinām, ka Latvija var. Latvija var kļūt par taisnīgu un modernu valsti vienotā Eiropā.

Taisnīgums un moderna attīstība ir mūsu priekšvēlēšanu programmas kodols.

Taisnīgums nozīmē vienādas iespējas ikvienam saņemt labu veselības aprūpi, visu mūžu mācīties un būt drošam par cienījamām vecumdienām.

Tas nozīmē mazāku nevienlīdzību, kas Latvijā ir teju augstākā Eiropā, un mazāku nabadzības un sociālās atstumtības risku.

Tas nozīmē taisnīgus, samaksājamus nodokļus, kurus maksā visi. Likuma varu un taisnīgu tiesu, kas ir pieejama visiem.

Taisnīgums nozīmē jaunu vienošanos starp valsti un cilvēkiem: “Latvijas valsts dod vairāk saviem cilvēkiem un Latvijas cilvēki dod vairāk savai valstij.”

Moderna Latvija – tā ir valsts ar mūsdienīgu pārvaldību, kas strādā digitālajā pasaulē un iesaista lietpratējus ar pasaules pieredzi.

Moderna Latvija palīdz veidot Eiropu kā sociāli atbildīgu un liberāli demokrātisku valstu ciešu savienību.

Modernu Latviju veidos “jauns iesaukums” politikā – cilvēki ar pasaules izglītību, kuri grib veidot valsti saviem bērniem.

Kāds ir mūsu plāns?

• Visiem pieejama universāla, kvalitatīva, pienācīgi finansēta veselības aprūpe
• Vispārēja obligātā vidējā izglītība un atbalsts ikvienam mācībām visa mūža garumā
• Taisnīga, progresīva un attīstību veicinoša nodokļu sistēma: +1 miljards Latvijas attīstībai
• Aktīva, uz modernizētu ekonomikas struktūru vērsta valsts industriālā politika
• Kultūra – kvalitatīvas dzīves pamats
• Garantēta cienīga valsts pamatpensija visiem
• Taisnīga un savlaicīga tiesa, efektīva aizsardzība pret valsts nozagšanu
• Radikāli samazināta pašvaldību birokrātija
• Moderna vides politika
• Droša Latvija vienotā Eiropā

Taisnīga Latvija

Latvijā ir augsta ienākumu un īpašumu nevienlīdzība, teju augstākā Eiropā. Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai pakļauti 30% cilvēku. Lai gan Latvijas ekonomika neatkarības gados ir ievērojami pieaugusi, ieguvumi tikuši sadalīti ļoti nevienmērīgi – dažiem ir ticis ļoti daudz, daudziem – pavisam maz.

Latvijas turīgākajiem 5% cilvēku šobrīd pieder 49% Latvijas bagātības.

Mūs satrauc augstā nevienlīdzība, kas īpaši izpaužas veselības aprūpes nepieejamībā (iespēja par maksu tikt pie ārsta uzreiz un nepieciešamība gaidīt garā rindā, ja maksas pakalpojumiem nav naudas), nevienlīdzīgās iespējās izglītībā. Princips “viens likums, viena taisnība visiem” realitātē tiesu varas praksē nedarbojas.

Nevienlīdzība kavē attīstību – par to arvien skaidrāk liecina pētījumi ekonomikā. Nevienlīdzība nozīmē zaudētus talantus, zemu uzticību valstij un populisma draudus. Mēs negribam dzīvot šādā Latvijā. Tāpēc mūsu politikas mērķis ir taisnīga Latvija.

Taisnīga Latvija ir iespējama.

Nevienlīdzību varam mazināt ar visiem pieejamiem moderniem, kvalitatīviem pakalpojumiem, ar jaunu vienlīdzīgu iespēju radīšanu, ar gudru un taisnīgu nodokļu politiku un valsts atbalstu ilgtspējīgai attīstībai un modernas, iekļaujošas ekonomikas struktūras veicināšanai.

Nāksies pārdomāt to, kā valsts un pašvaldības līdz šim tērējušas līdzekļus – koriģējot prioritātes par labu izglītībai, veselībai, sociālai drošībai.

Nāksies pārskatīt, kā valsts nodokļu ceļā iegūst līdzekļus, koriģējot sistēmu tā, lai lielāks nodokļu slogs gulstas nevis uz darba ņēmējiem, bet uz zemes īpašniekiem, nekustamo īpašumu, kapitālu un tā pieaugumu, uz luksusa preču patēriņu un vides resursu tērētājiem.

Koriģēsim nodokļu sistēmu tā, lai visu veidu ienākumi tiek aplikti ar vienādu, progresīvu likmi – vai ienākumu avots būtu darba alga, dividendes vai ieguldījumu augļi.

Rūpēsimies par to, lai nodokļus maksātu visi – padarīsim Valsts ieņēmumu dienestu par atsaucīgu pakalpojumu sniedzēju un vienlaikus par efektīvu nodokļu iekasētāju un ēnu ekonomikas apkarotāju. Ieguldīsim cilvēkos, noņemsim barjeras uzņēmējdarbības attīstībai, investēsim vienlīdzīgu iespēju radīšanai visiem.

Neesam Robini Hudi – neņemsim no bagātajiem, lai apdāvinātu nabagos. Radīsim vienlīdzīgas iespējas visiem, lai katram dotu līdzvērtīgu startu spēles laukumā, kur noteikumi būtu vienādi visiem, bet visvājākajiem būtu pieejama īpaša palīdzība. Lai nezaudējam talantus, lai atjaunojam uzticību valstij. Lai no mūsu valsts attīstības iegūstam visi.

Taisnīga veselības aprūpe

• Universāli pieejama un sabiedriski finansēta kvalitatīva veselības aprūpe
• Lētākas zāles un medicīnas iekārtas
• Profilakse kā galvenais cilvēka veselības uzturēšanā

Rīcība 1: Sabiedriski finansēta veselības aprūpe

Veselības aprūpei jābūt pieejamai neatkarīgi no ienākumiem vai cilvēka atrašanās vietas.

Veselības aprūpe nedrīkst būt pakļauta ne turīgumam, ne spējai “pa draugam” sarunāt savlaicīgi nepieejamos valsts apmaksātos veselības pakalpojumus.

Veselības aprūpes mērķis ir cilvēka veselības nosargāšana; tā nedrīkst pārtapt par nodokļu iekasēšanas vai kontroles mehānismu.

Veidosim efektīvu veselības aprūpes sistēmu, kas ir lielākā mērā finansēta no valsts budžeta, nevis no pacienta maksājumiem. Latvijā pacienta maksājumi veido 42% no veselības izdevumiem – salīdzinoši Eiropā caurmērā tie ir 15%. Šie izdevumi nav pa kabatai maznodrošinātajiem vai sociāli neaizsargātiem cilvēkiem. Mūsu mērķis ir panākt, lai pacientu privātie maksājumi nepārsniegtu 20% no kopējām izmaksām.

Prioritizēsim veselības aprūpi, nodrošinot, ka veselības sistēmā tiek ieguldīti lielāki valsts līdzekļi, kopējiem valsts un privātajiem ieguldījumiem veselības aprūpē 10 gadu laikā pakāpeniski sasniedzot 10% no IKP.

Veselības aprūpes sistēmai jākļūst efektīvākai un pacientam vieglāk saprotamai. Sakārtosim sistēmu, atmudžinot privāto un valsts finansēto pakalpojumu mezglu.

Ieguldīsim cilvēkos – medicīniskā un aprūpes personāla konkurētspējīgā atalgojumā un darba apstākļos, lai novērstu profesionāļu aizbraukšanu no Latvijas. Ārsti un medicīnas personāls varēs atļauties uz pilnām slodzēm strādāt valsts sistēmā, tādejādi ievērojami samazinot garās rindas, un uzlabojot pieejamību tieši maznodrošinātajiem, kuriem nav iespējams meklēt risinājumus privātajā sektorā.

Rīcība 2: Lētākas zāles un medicīnas ierīces

Zāles un iekārtas pirksim lētāk, jo vienosimies par kopīgiem zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem ar kaimiņvalstīm. Centralizēti iepirkumi atļaus samazināt cenas, kā arī nodrošinās pieejamību visu gadu.

Veicināsim no patentiem brīvo jeb ģenērisko zāļu lietošanu: izglītosim ārstus un farmaceitus par ģenērisko zāļu atbilstību un kvalitātes uzraudzību, un nodrošināsim nekomerciālas informācijas pieejamību, tā mazinot farmācijas nozares ietekmi uz ārstiem, kuri izraksta zīmolu medikamentus.

Rīcība 3: Veselīgais dzīves veids

Valsts atbalstīs informatīvus pasākumus, kas orientēti uz veselības veicināšanu un preventīvām rīcībām, tostarp arī garīgās veselības veicināšanu. Nodrošināsim, ka jau no agras bērnības cilvēks tiek izglītots par veselīgu dzīvesveidu un izglītošanās procesā ir vieta veselīga dzīvesveida kopšanai. Ieguldīsim garīgās veselības aprūpes uzlabošanā un garīgās veselības kopšanas destigmatizācijā.

Valsts politikā izmantosim “nudge” principus no uzvedības ekonomikas, lai veicinātu uzvedības maiņas cilvēkos un veselīgās izvēles būtu visvieglākās izvēles. Neveselīgās izvēles padarīsim grūtākas, piemēram, ieviešot šauri mērķētus nodokļus neveselīgai pārtikai.

Taisnīga un moderna izglītība

• Vienota skolu sistēma ar daudzveidīgu, modernu programmu piedāvājumu
• Investīcijas augstas raudzes pedagogos
• Pasaules pieredzei atvērtas, starptautiski konkurētspējīgas augstskolas

Rīcība 1: Vienota skolu sistēma un vienādas iespējas

Atbalstām vienotu skolu sistēmu latviešu valodā un obligātu vidējo izglītību. Nav jābūt “latviešu un krievu skolām”, ir jābūt kopīgām un labām Latvijas skolām, kuras nodrošina visiem bērniem mācības valsts valodā un iespēju mazākumtautībām kopt dzimto valodu, kā arī izcilas otrās un trešās valodas zināšanas un augsta līmeņa digitālās prasmes. Tad vecāki izvēlēsies tuvāko un kvalitatīvāko skolu, nevis būs spiesti meklēt “latviešu” vai “krievu” skolu saviem bērniem.

Nodrošināsim papildu atbalstu pedagogiem un skolotāju palīgus, lai sekmētu bērnu ar īpašām vajadzībām mācības vispārizglītojošajās skolās. Skolu skaitam samazinoties, palielināsim atbalstu katra bērna mācību vajadzībām, lai kvalitatīva izglītība būtu pieejama visiem neatkarīgi no ģimenes ienākumiem un dzīvesvietas.

Valsts nodrošinās labu vidējās izglītības kvalitāti visos 30 Latvijas attīstības centros, un, ja nepieciešams, pārņems vidusskolas valsts atbildībā. Izglītības kvalitāti mērīsim, ne tikai uzskaitot izcilniekus, bet vērtējot skolas arī pēc vidēji sekmīgo un nesekmīgo skolēnu proporcijas un skolas spējām uzlabot sekmes nesekmīgajiem.

Rīcība 2: Uz izcilību orientētu skolotāju sagatavošana

Izglītības reformas veiksmes atslēga ir labs skolotājs. Atbalstīsim pedagogu ceļu uz izcilību: esošajiem skolotājiem piedāvāsim iespējas turpināt mācīties darba mūža laikā, nepārtraukti papildinot zināšanas un ieviešot skolā pārmaiņas.

Mainīsim skolotāju sagatavošanas sistēmu. Lai īstenotos vīzija par kvalitatīvu, pieejamu vidējo izglītību, ir nepieciešami izcili skolotāji ar misijas apziņu. Jaunos skolotājus sagatavosim jaunā praksē balstītā sistēmā, ko veidosim, vadoties no Ziemeļvalstu un Latvijas “Iespējamās misijas” pieredzes. Būs stingra atlase iestājeksāmenos un augstas kvalitātes pedagoģiskā izglītība, kuras ietvaros būs agrīna un ilga prakse ar mentoriem.

Rīcība 3: Pasaulei atvērtas augstskolas

Latvijas jauniešiem vajadzīga izcila augstākā izglītība. Valsts finansējums augstskolām būs pieejams atbilstoši izglītības kvalitātei un starptautiskai konkurētspējai, nevis lai uzturētu vēsturiski izveidojušos programmu klāstu. Sekosim, lai akreditācijas prasības studiju virzieniem veicina izcilību, nevis ļauj saglabāt viduvējību. Labāk mazāk, toties labāk.

Modernu augstāko izglītību raksturo vairāk pētījumu, starptautiski atzīti pasniedzēji, aktuāls mācību saturs un metodes, veiksmīgas absolventu darba gaitas. Nodrošināsim finansējumu un tiesisku ietvaru labu ārvalstu pasniedzēju piesaistei pastāvīgam darbam Latvijas augstskolās. Sekosim līdzi, lai zinātnes finansējums tiktu piesaistīts tikai starptautiski konkurētspējīgām, uz zinātnes attīstību un izcilību vērstām aktivitātēm.

Atbalstīsim augstākās izglītības programmu digitalizāciju, lai pavērtu katram Latvijas iedzīvotājam iespēju internetā apgūt izcilus augstskolu un tālākizglītības kursus.

Nākotnes sociālais modelis un cienījamas vecumdienas

• Jauns sociālās drošības modelis
• Individualizēts, integrēts sociālās un veselības aprūpes modelis senioriem
• Garantēts minimālās pensijas apmērs

Rīcība 1: Jauns sociālās drošības modelis

Tehnoloģija radikāli pārveidos darba vidi visā pasaulē. Daudzas profesijas un nodarbes aizstās tehnoloģiski risinājumi. Karjeras attīstība balstīsies nevis pilnas slodzes darbos, bet īslaicīgos ārštata un nepilnas slodzes darbos.

Darba vietu drošību ilgtermiņā neviens nevarēs garantēt.

Lai apgūtu jaunas darba prasmes un atrastu jaunas darba vietas, iedzīvotājiem jābūt drošiem par iztiku.Daudzviet pasaulē arvien nopietnāk izmēģina jaunas sociālās drošības formas. Viena šāda jauna forma ir vispārējais pamatienākums – regulārs noteikta apjoma naudas pārskaitījums no budžeta visiem valsts iedzīvotājiem, aizstājot sarežģītu un grūti pārvaldāmu pabalstu sistēmu. Tas ir veids, kā novērst nabadzību ne tikai bezdarbnieku, bet arī zemāk atalgoto un neregulāri strādājošo vidū. Tas rada drošības sajūtu un atraisa cilvēkos gatavību meklēt jaunas darbības jomas, būt uzņēmīgiem un radošiem.

Mēs sāksim vispārējā pamatienākuma ieviešanas izpētes darbus. Smelsimies pieredzi tur, kur šāda jauna atbalsta forma jau tiek izmēģināta (Somijā, Nīderlandē, Kanādā u. c.) Sāksim ar pilotprojektiem, lai izvērtētu iespēju Latvijā aizstāt daļu esošo sarežģīti administrējamo sociālās palīdzības programmu ar vispārējo pamatienākumu.

Rīcība 2: Individualizēts sociālais pakalpojums senioriem

Izstrādāsim un ieviesīsim integrētu sociālās un veselības aprūpes modeli senioriem – mājokļa, sociālās un veselības aprūpes kompleksu risinājumu atbilstoši cilvēka veselības stāvoklim, īpašajām vajadzībām un interesēm.

Rīcība 3: Pamatpensija minimālās algas apmērā

Mainīsim pensiju sistēmu tā, lai visiem Latvijas cilvēkiem drīzā nākotnē (piemēram, no 2030. gada) ir tiesības paļauties uz vispārējo pamatpensiju vismaz minimālās algas apmērā. Uzkrājumu veidošana lielākām pensijām ir pašu cilvēku izvēle un atbildība. Pensionēšanās vecums tiks automātiski piesaistīts vidējam mūža ilgumam. Sagatavošanās pārejai uz jaunu pensiju modeli jāuzsāk nekavējoties.

Taisnīga tiesa un aizsardzība pret valsts nozagšanu

• Uzlabosim tiesu pieejamību
• Uzlabosim KNAB veiktspēju
• Attīrīsim tiesu sistēmu no diskreditētām amatpersonām
• Novērsīsim politisko partiju atkarību no sponsoriem

Rīcība 1: Paātrināsim tiesvedību

Paātrināsim tiesu procesu, ieguldot cilvēkos, pārskatot kompetences un pilnībā digitalizējot dokumentu apriti un komunikāciju. Lai atslogotu mūsu dārgāko resursu – tiesnešus, nodrošināsim, ka katram tiesnesim ir augsti kvalificēti tiesneša palīgi, kā arī adekvāts administratīvais atbalsts.

Tiesā joprojām nonāk liels daudzums lietu, kuras var risināt citur. Pārskatīsim tiesu kompetences, lai novirzītu lietu risināšanu. Piemēram, bezstrīdus lietu izskatīšana neprasa augsti kvalificēta tiesneša iesaisti, šo kompetenci var deleģēt citiem.

Par spīti e-parakstiem, portālam tiesas.lv un citiem jauninājumiem, tiesas lietvedībā joprojām dominē papīri, nevis e-risinājumi. Mēs pilnībā digitalizēsim procesus, lai visa komunikācija starp tiesu un visām iesaistītām pusēm pēc noklusējuma notiktu elektroniski, ar elektroniskiem parakstiem un elektroniskiem dokumentiem. Civiltiesiskos strīdus varēs izšķirt mēnešos, nevis gados; krimināllietas nevilksies daudzus gadus, vainīgie ātri saņems tiesas spriedumu, bet nepatiesi apsūdzētie ātrāk atbrīvosies no tiesāšanās sloga.

Rīcība 2: Starptautiskas ekspertīzes izmantošana KNAB stiprināšanā

Stiprināsim KNAB un citas korupciju un ēnu ekonomiku apkarojošās iestādes, piesaistot motivētus profesionāļus. Vadošajiem amatiem veiksim atlasi, izmantojot starptautiskus konkursus. Piesaistīsim lietpratējus no sabiedrotajām valstīm, lai uzlabotu mūsu iestāžu profesionālo varēšanu un nodrošinātu konkrēto gadījumu izvērtēšanu, kas būtu brīva no ģimeniskām, draudzības vai korporatīvajām saitēm. Prioritāri orientēsim KNAB lielās korupcijas (kur iesaistīti augsta līmeņa politiķi un lielas naudas summas) apkarošanai.

Rīcība 3: Diskreditētām amatpersonām nav vietas tiesu sistēmā

Atbalstīsim tiesu sistēmas rīcību, kas vērsta uz sistēmas attīrīšanu no diskreditētām amatpersonām.Stiprināsim Tieslietu padomes iespējas vērtēt tiesnešu darbu, izmantojot spriedumu analīzē balstītu informāciju un starptautiskās prakses veidotu mērauklu. Vērtējumu procesā integrēsim sabiedrības iespēju līdzdarboties.

Rīcība 4: Novērsīsim politisko partiju atkarību no sponsoriem

Politikas procesiem jābūt brīviem no slepenas šauru ekonomisko interešu ietekmes. Novērsīsim politisko partiju atkarību no sponsoriem, palielinot tām valsts budžeta finansējumu.

Taisnīgi un attīstību veicinoši nodokļi

• Piemērosim vienotu, progresīvu IIN likmi visu veidu ienākumiem
• Nodrošināsim pakāpenisku nodokļa sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz citiem
• Aktīvi izmantosim nodokļu politiku kā līdzsvarotas attīstības instrumentu
• Uzlabosim nodokļu administrēšanu un iekasēšanu

Latvija ir sociāli atbildīga valsts, kuras nodokļu ieņēmumiem ir jātuvojas vidējam Eiropas līmenim. Ja Latvijā 2016. gadā nodokļu ieņēmumi sastādīja 30% no iekšzemes kopprodukta, tad Eiropā vidējais līmenis bija 40%.

Nodokļu iekasēšanas mazspēja un salīdzinoši zemās likmes ir iemesls hroniskam naudas trūkumam izglītības, veselības un sociālajā budžetā.

Ar nodokļu sistēmas izmaiņām un efektīvu, taisnīgu nodokļu iekasēšanu 5 gadu laikā sasniegsim OECD vidējo nodokļu ieņēmumu līmeni (35%). Tas būs vismaz papildu miljards Latvijas attīstībai. Tālākā laikā sasniegsim Eiropas vidējo līmeni.

Rīcība 1: Vienota progresīva IIN likme visu veidu ienākumiem

Vienota, progresīva iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks piemērota visu veidu ienākumiem – gan darba algai, gan dividendēm, gan kapitāla pieaugumam. Tiem, kam ienākumus veido vienīgi darba alga, nebūs papildu nodokļu sloga. Toties vairāk nekā šobrīd maksās tā sabiedrības daļa, kuras ienākumus galvenokārt veido dividendes un ienākumi no īpašumiem un kapitāla, nevis no darba algas.

Rīcība 2: Nodokļu sloga pārnese no darbaspēka uz citiem nodokļiem

Lielāki nodokļi būs jāmaksā par lieliem īpašumiem, kapitālu un tā pieaugumu, greznumlietām, piesārņojumu un nesamērīgu patēriņu.

Mazāk – par mērenu, saprātīgu un saudzīgu patēriņu. Zemo algu nodokļu slogs būtiski jāsamazina, lai mazinātu nevienlīdzību, kā arī risinātu aplokšņu algu problēmu.

Rīcība 3: Nodokļu politika kā ekonomikas attīstību veicinošs instruments

Mazinot ekonomikas reālā sektora nodokļu slogu (tai skaitā, samazinot darbaspēka izmaksas), stiprināsim Latvijas ekonomikas konkurētspēju un eksportspēju.

Veidosim jaunu zemes nodokļa politiku, kas veicinās līdzsvarotu teritoriālo attīstību un nodrošinās resursu efektīvu izmantošanu, vienlaikus rūpējoties par nevienlīdzības mazināšanu.

Rīcība 4: Starptautisks atbalsts VID stiprināšanai un nodokļu caurskatāmības stiprināšanai

Stiprināsim Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti nodokļu iekasēšanā, piesaistot starptautiskus lietpratējus, kuri ir neatkarīgi no Latvijas ciešajiem radu, draugu un paziņu lokiem. Vairs nebūs iespējama auklēšanās ar liela mēroga nodokļu nemaksātājiem, nedz arī sarunas pa draugam, kuru rezultātā negodprātīgiem nodokļu nemaksātājiem izrāda labvēlību un piešķir termiņu pagarinājumus un atlaides. Uzlabojumi VID darbā panāks soda nenovēršamības sajūtu nemaksātājos.

Veicināsim pāreju uz bezskaidras naudas mobilajiem maksājumiem, kas samazina krāpšanos un atvieglo norēķinus.

Samazinot ēnu ekonomiku divkārt – līdz Eiropas vidējam līmenim, sabiedrības vajadzībām būtu pieejami papildu 700 miljoni gadā jeb otrs izglītības un zinātnes budžets.

Ieviesīsim ikgadējo vispārējo ienākumu un īpašumu deklarēšanu un nodokļu izlietojuma atspoguļojumu. VID katram cilvēkam sagatavos deklarāciju, iekļaujot tajā gan ieņēmumus, gan iespējamos nodokļu atvieglojumus. Cilvēki tās varēs pārskatīt, papildināt un vienkārši e-parakstīt. Ikviens varēs pārbaudīt, cik darba devējs par viņu ir samaksājis nodokļos, cik naudas ir saņēmusi valsts, cik pašvaldība un cik atlikts pensijām. VID publiskos uzņēmumu vidējās algas un vidējos nomaksātos darbaspēka nodokļus. Skaidri būs redzams, kurš nemaksā savu darbinieku pensijām.

Modernie latvieši (demogrāfija, migrācija, nodarbinātība)

• Radīsim katram iespēju mācīties mūža garumā
• Radīsim pievilcīgus apstākļus kuplākām ģimenēm
• Pielāgosim valsts politikas globāliem latviešiem
• Būsim atvērti tiem, kas grib kļūt par latviešiem

Rīcība 1: Tālākizglītība mūža garumā

Darba tirgus strauji mainās – ir maz ticams, ka šodienas skolu beidzējs strādās tikai vienā profesijā mūža garumā.

Jau šodien Latvijā ir bezdarbs nevis tāpēc, ka trūkst darba vietas, bet tāpēc, ka darba meklētāju profesionālās spējas neatbilst darba devēju vajadzībām.

Lai radītu iespēju un stimulu katram turēties līdzi darba tirgus prasībām, garantēsim katram cilvēkam ikgadēju līdzekļu summu (vaučeru) tālākizglītībai. Līdzekļi būs izmantojami periodiskiem tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumiem, kā arī tos varēs uzkrāt, lai pārkvalificētos darbam citā profesijā.

Rīcība 2: Nabadzības risku mazināšana visām Latvijas ģimenēm

Iedzīvotāju aptaujas uzrāda plaisu starp vēlamo (2,3) un reālo bērnu skaitu ģimenē (1,5). Ekonomiskās izaugsmes dotās iespējas ir galvenais, kas var radīt drošības sajūtu ģimenēm un vēlamo padarītu par reālo. Tomēr ekonomiskā izaugsme nav vienīgais, kas palīdzēs uzlabot mūsu demogrāfisko situāciju.

Pētījumi apstiprina, ka daudzas ģimenes ir pakļautas nabadzības riskam – ne tikai kuplās ģimenes, bet visas ģimenes. Tās, kur bērni dzimst nereģistrētās attiecībās. Viena vecāka ģimenes – kas veido trešo daļu no Latvijas ģimenēm. Ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti.

Ģimeņu atbalsta politiku orientēsim uz nabadzības risku mazināšanu visām ģimenēm neatkarīgi no ģimenes formas un bērnu skaita. Atbalstīsim nodarbinātību veicinošus pasākumus, piemēram, elastīgu darba laiku, attālinātu un daļēja laika darbu, garantētas vietas bērnudārzā, iekšējo mobilitāti Latvijā (iespēja mainīt dzīves vietu, lai pavērtos nodarbinātības iespējas) ar mērķi nodrošināt, lai pēc bērna ienākšanas ģimenē tās dzīves līmenis nekristos.

Uzlabosim bērnu tiesisko aizsardzību, definējot nereģistrētās partnerattiecības, izstrādājot atzīšanas mehānismus un paredzot mantiskas un finansiālas saistības, nereģistrētām partnerattiecībām izjūkot.

Rīcība 3: Valsts politika – globāliem latviešiem

Robežas ir atvērtas. Eiropas Savienības brīvā darbaspēka migrācija ir pavērusi ceļu daudziem no mums iegūt izglītību, strādāt un dzīvot ārpus Latvijas. Daži simti tūkstošu ir izmantojuši šo brīvību. Šie cilvēki mums nav zuduši – tie joprojām ir daļa no mūsu sabiedrības.

Globāli latvieši. Valsts politikai visdažādākajās jomās ir jāpielāgojas globālam latvietim. Pārskatīsim valsts politikas, lai atvieglotu globāliem latviešiem saiknes uzturēšanu ar Latviju, lai atvieglotu lēmumu atgriezties Latvijā. Lai nodrošinātu, ka ikkatrs mūsu valsts pilsonis paliek valstij piederīgs, lai kur pasaulē viņš atrodas.

Rīcība 4: Būsim atvērti jauniem latviešiem

Visi Latvijas Republikā dzimušie Latvijas valstspiederīgo nepilngadīgie bērni automātiski saņems Latvijas pilsonību, ja vien viņu vecāki neizvēlas par labu citas valsts pilsonībai. Ikviens Latvijas pilsonis, kas runā latviski un dzīvo Latvijā, var reģistrēt tautību “latvietis”.

Uz Latviju brauc un brauks dzīvot un strādāt citi – vai tie būs bēgļi, kuriem nodrošināsim patvērumu, vai tie būs augsti kvalificēti profesionāļi, kas ar savu ieguldījumu stiprinās Latvijas ekonomiku.

Lai gan viņu nekad nebūs ļoti daudz, Latvijai ir jābūt gudrai imigrācijas politikai – arī šie cilvēki varēs kļūt par jauniem latviešiem.

Ja viņi veiksmīgi integrēsies Latvijas sabiedrībā, runās latviski, cienīs mūsu neatkarību, izdzīvos mūsu kopējās demokrātiskās vērtības, tad jau būs mūsējie. Un valsts pienākums būs palīdzēt radīt iespējas un apstākļus, lai viņi kļūtu par mūsējiem un tādi arī paliktu.

Taisnīga un ilgtspējīga ekonomikas attīstība

• Aktīva, gudra industriālā politika
• Godīga konkurence: likvidēsim OIK un līdzīgas shēmas
• Moderniem uzņēmumiem – moderna valsts

Rīcība 1: Jauna industriālā stratēģija

Bagātās valstis kļuvušas bagātas, valstij cieši sadarbojoties ar tās uzņēmumiem. Mērķtiecīgi pārorientēsim valsts atbalsta sistēmu, investīciju piesaisti, izglītību, pētniecību un normatīvo regulējumu uz Latvijas spēcīgāko nozaru starptautiskās konkurences priekšrocībām un stratēģiskās izaugsmes iespējām.

Atbalstīsim tos, kuri eksportē un var sacensties ar pasaules līderiem. Tos, kuri ievērojamā mērā izmanto zināšanas un tehnoloģijas un nodrošina augstu atalgojumu. Tos, kuriem raksturīgi augsti pārvaldības un reputācijas standarti un kuri savus panākumus nerada uz sabiedrības un brīvas konkurences rēķina. Latvijas tālākā ekonomiskā izaugsme nav iedomājama bez globāliem Latvijas uzņēmumiem.

Rīcība 2: Likvidēsim OIK un citas līdzīgas shēmas

Ierobežosim “parazītekonomiku”, stingri iestājoties pret dažādām privilēģijām, kuras iegūtas politiskās ietekmes, juridisku shēmu un citiem nepieejamas informācijas izmantošanas rezultātā.

4 gadu laikā likvidēsim OIK shēmu un tās ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem.

Zaļo enerģiju veicināsim ar piesārņojuma nodokli un citiem instrumentiem, atsakoties no subsīdijām, kas samazina ekonomikas konkurētspēju un rada nabadzību.

Palīdzēsim Latvijā iesakņoties Ziemeļeiropas biznesa ētikai. Tās pamatā ir godprātīgs darbs, atvērts radošums un savstarpēja sadarbība. To veido izpratne par kopējo labumu un cieša mijiedarbība starp valsti, darba devējiem un darba ņēmējiem.

Rīcība 3: Digitālam laikmetam gatavi uzņēmumi – digitālam laikmetam piemērots valsts partneris

Tehnoloģijas un globalizācija strauji maina jebkuru biznesu. Palīdzēsim uzņēmumiem būt soli priekšā konkurentiem, labi nopelnīt, nevis atpalikt. Ar grantiem un garantijām palīdzēsim ieviest jaunākās tehnoloģijas, nodrošināsim ekspertu atbalstu, palīdzēsim apmācīt darbiniekus. Novāksim šķēršļus modernai, globālai uzņēmējdarbībai – pasaules labākajiem speciālistiem darba vīza būs pieejama 5 dienu laikā.

Palīdzēsim Latvijā uzplaukt jaunuzņēmumiem un veidosim tiem labvēlīgu likumdošanas un uzņēmējdarbības vidi, kas ir atvērta jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām. Pārorientēsim valsts pārvaldi, lai tā būtu atvērta, atsaucīga, draudzīga pakalpojumu sniedzēja.

Mobilizēsim Latvijas vēstniecības sniegt uzņēmējiem palīdzīgu roku ārzemēs. Mūsmājās valsts institūcijas ar labu pakalpojumu dizainu un patiesu orientāciju uz klientiem rādīs priekšzīmi, kā ir iespējams strādāt digitālā laikmetā, drosmīgi ieviešot modernas tehnoloģijas valsts pārvaldes darbā.

Kultūra – dzīves kvalitātes pamats

• Nodrošināsim kultūras pieejamību ikvienam
• Stiprināsim Valsts Kultūrkapitāla fondu
• Ieguldīsim kultūras procesu uzturēšanā un infrastruktūrā

Kultūras mantojums nav tikai pagātnes liecība – tas veido daļu no mūsu ikdienas dzīves, tas saliedē sabiedrību un veido mūsu kopējo identitāti. Kultūras mantojums ir jāinterpretē mūsdienu valodā, lai palīdzētu jaunajai paaudzei to izprast un novērtēt.

Rīcība 1: Stabils, adekvāts atbalsts kultūras jaunradei

Stiprināsim Valsts Kultūrkapitāla fondu kā galveno radošo procesu balstu. Nodrošināsim fonda neatkarību lēmumos un ar tuvākajām kaimiņvalstīm konkurētspējīgus, no politiskiem lēmumiem pasargātus finanšu resursus. Atbalstām atgriešanos pie iezīmētas nodokļu daļas – alkohola un tabakas akcīzes un izložu un azartspēļu nodokļa kā galvenā VKKF finanšu avota. Kopējais līdzekļu apjoms 4 gadu laikā dubultosies, sasniedzot 20 miljonus eiro gadā. Stabils, augošs finansējums atļaus novērst sadrumstalotību finanšu piešķīrumos un īstenot pārdomātas ieceres visās mākslas jomās.

Pēdējos gados Latvijas kultūras dzīves finansiālo pamatu nodrošinājuši vienreizēji piešķīrumi svētku svinēšanai – kā Latvijas prezidentūrai Eiropā vai Latvijas simtgadei.

Negaidīsim nākamos svētkus, bet ieguldīsim pastāvīgu kultūras procesu nodrošināšanā un aizsākto vērtīgo iniciatīvu turpināmībā. Nodrošināsim līdzfinansējumu Eiropā konkurētspējīgiem kultūras projektiem un procesiem. Ar atsevišķu atbalsta mehānismu, kas nekonkurē ar regulāro VKKF konkursu piešķīrumiem, atbalstīsim labāko Latvijas mākslinieku klātbūtni starptautiska mēroga profesionālos notikumos (biennālēs, izstādēs, festivālos, konkursos u. c.).

Rīcība 2: Kultūras pieejamība – neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai finansiālas rocības

Kultūra ir gan lokālās un nacionālās identitātes pamats, gan pamats Latvijas atvērtībai pasaulei. Kultūras mantojums nav tikai pagātnes liecība – tas veido daļu no mūsu ikdienas dzīves, tas saliedē sabiedrību un veido mūsu kopējo identitāti.

Nodrošināsim to, ka kultūra ir pieejama ne tikai rīdziniekiem, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Ne tikai turīgajiem, bet arī mazāk nodrošinātajiem. Dosim iespēju katram attīstīt un izpaust savus radošos talantus, tai skaitā stiprinot mūzikas un mākslas skolu tīklu kā pamatu izcilību attīstīšanai.

Veidosim atbalsta politiku tā, lai paplašinātu kultūras patēriņu pretstatā vienkāršai izklaidei.

Saglabāsim bibliotēku tīklu – bibliotēkas ir reģionāls resurss, kas daudzviet pilda sociālās un kultūras dzīves centra lomu.

Pārvērtīsim simtgades iniciatīvu “Latvijas skolas soma” par pastāvīgu un pamanītu atbalsta programmu, lai bērniem un jauniešiem kultūras dzīves iepazīšana kļūtu par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Atbalstīsim kultūras mantojuma apzināšanu, saglabāšanu, daudzpusīgu pētniecību un kritisku analīzi. Nodrošināsim pilnvērtīgu kultūras pieejamību arī diasporā mītošajiem latviešiem.

Kultūras mantojuma digitalizēsim, lai to saglabātu nākamībai un padarītu pieejamu digitālajai paaudzei un mūsu kultūras izzinātājiem ārpus Latvijas.

Rīcība 3: Kultūras infrastruktūra – atbalsts procesam, ne tikai būvēm

Kultūras dzīve nenotiek tukšā vietā. Latvijas Nacionālā bibliotēka bija gadsimta būve – uzskatām, ka arī Latvijas nākamajā simtgadē nepieciešams ieguldīt kultūras infrastruktūrā, uzceļot Laikmetīgās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli Rīgā. Tomēr ar būvēm nepietiek, kultūra ir process.

Esošām un topošām būvēm nepieciešams saturiskais piepildījums. Laikmetīgās mākslas muzejam – nesenās mākslas vēstures pētniecība, mākslas darbu saglabāšana un dokumentēšana mūsdienīgā kapacitātē. Reģionālām koncertzālēm – līdzekļi aktīvas kultūras dzīves uzturēšanai.

Kultūras procesi Latvijā nenotiek atrauti no pasaules procesiem – atbalstīsim profesionālās platformas, kas var nodrošināt Latvijas kultūras klātbūtni pasaules telpā un pasaules elpas klātbūtni Latvijā.

Moderna pārvalde

• Klients pirmajā vietā
• Spēcīgi un pārtikuši reģioni
• E-pārvaldība – veiksmes stāsts, nevis kliba izšķērdība

Rīcība 1: Pakalpojumi, kas ērti cilvēkiem, nevis iestādei

Veidosim valsts pārvaldi, kas orientēta uz cilvēku, nevis iestāžu ērtībām. Tādu, kas cilvēkam palīdz risināt problēmas, nevis pati rada jaunas. Būs “nulles tolerance” valsts un pašvaldību rīcībā esošās informācijas pieprasīšanai no iedzīvotājiem.

Publiskos pakalpojumus varēs pieprasīt elektroniski un saņemt iedzīvotājam ērtā laikā un formā. E-paraksts aizvietos notāra apliecinājumu vairumā gadījumu. Taisnīgi valsts dienesti dos padomus, pirms sodīs. Nodrošināsim, ka kontrolējošās iestādes vispirms konsultē klientus par to, kā izpildīt valsts prasības, bet soda tos, kas apzināti pārkāpj likumus.

Rīcība 2: 30 spēcīgi novadi

Izšķaidot attīstībai pieejamos līdzekļus pa visu teritoriju, neattīstām neko.

Mums ir nepieciešami daži spēcīgi attīstības centri, kas ir Eiropas līmenī – lai mūsu cilvēki darba, iztikas un dzīves vietas meklējumos dotos turp, nevis uz ārvalstīm. Mums ir nepieciešami spēcīgi novadi, pietiekami lieli, maksimums 30. Bet ērti sasniedzami pakalpojumu centri – katrā pagastā.

Mums ir nepieciešami aktīvi iedzīvotāji – atbalstīsim apkaimju kustību, lai katrā novadā veidotos spēcīgi, vietējos jautājumos kompetenti sarunu partneri.

Rīcība 3: Atvērtība e-sistēmu veidošanā

Mainīsim pieeju valsts e-sistēmu izveidei – vairs netērēsim bargu naudu, izgudrojot divriteni. Pārņemsim pasaules pieredzi.

Agrāk vai vēlāk, labāk vai sliktāk, valsts un pašvaldību procesi tiks digitalizēti. Ja mēs to turpināsim darīt slikti, kā, piemēram, e-skola vai e-veselība, tas būs izšķērdīgi un neefektīvi. No miljonus vērtām sistēmām, kas nedarbojas un ir novecojušas jau ieviešanas brīdī, pāriesim uz vienotu datu apmaiņas standartu, kas ļaus veidot daudzus mazus pakalpojumu moduļus un ērtas saskarnes.

Ieviesīsim datu atvērtības principu, līdzīgi kā informācijas atklātības principu: pēc noklusējuma atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, savstarpēji un ar valsti konkurējot, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus.

Valsts un pašvaldības finansēto e-sistēmu veidošanas procesa gala rezultātam ir jābūt publiski atvērtam kodam, līdz ar ko sistēmas būs viegli labot, viegli pārņemt.

Tā izvairīsimies no iepirkuma procesam raksturīgas parādības – uzvar uzņēmums, kas lēti sola, lai iegūtu kontraktu, bet pēc tam prasa dārgu uzturēšanas maksu.

Procesus vadīs jauna valsts IT vienība, kuras rokās būs vienotas politikas un dizaina principu veidošana, kā arī uzraudzība. Neveidosim kārtējo uzraugu vai iepirkuma procesa administratoru, bet gan valsts “jaunuzņēmumu”, kur vienuviet koncentrēsies tehniskā kompetence, juridiskā kompetence un politikas veidošanas kompetence.

Moderna vides politika

• Padarīsim piesārņojošas darbības ekonomiski neizdevīgas
• Samazināsim patēriņu un pārstrādāsim patērēto
• Ieguldīsim videi draudzīgās transporta sistēmās
• Kvalitatīva pārtika, iegūta tīrā vidē
• Padarīsim saprotamus ekosistēmu sniegtos pakalpojumus un tos izmantosim gudri
  

Latvijas dabas bagātības ir jālieto gudri un ilgtspējīgi, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos apsvērumus (ražošanas resurss), bet arī ietekmi uz vidi un sociālajiem faktoriem (sabiedrisko labumu). Videi draudzīgākas rīcības panāksim nevis ar subsīdijām (tērējot valsts līdzekļus), bet ar citiem politikas instrumentiem (nodokļiem, vides izglītības un “nudge” politikām), nodrošinot, ka maksa par dabas resursu izmantošanu vai videi kaitīgām darbībām ir iekļauta ekonomiskās darbības izmaksās. Rūpēsimies par to, lai tiktu samazināts izmestās pārtikas daudzums. Panāksim pozitīvas pārmaiņas dzīvnieku aizsardzībā. Atbalstīsim bioloģisko lauksaimniecību.

Rīcība 1: Celsim nodokļus piesārņojošām darbībām un pārmērīgam patēriņam

Izmantosim nodokļu sviras, lai padarītu piesārņojošas darbības ekonomiski neizdevīgas un ierobežotu pārmērīgu resursu patēriņu. Piemēram, paaugstināts oglekļa emisijas nodoklis kalpos ne tikai izmešu samazināšanai, bet arī valsts budžeta papildināšanai.

Rīcība 2: Šķirosim un pārstrādāsim

Izveidosim PET (plastmasas) un stikla pudeļu depozīta sistēmu. Plastmasas izstrādājumi ir viens no vides piesārņojuma būtiskākajiem avotiem.

Izveidosim modernu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Esošā sistēma, kad pašvaldībām pietuvinātas firmas savāc atkritumus vienā mašīnā un aizved uz tuvējo izgāztuvi, neatbilst mūsdienām. Attīstīsim atkritumu šķirošanu un atkārtotu izmantošanu – gan dalītu savākšanu un šķirošanu, gan pārstrādi.

Apsvērsim bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešanu.

Rīcība 3: Videi draudzīgi transporta risinājumi

Prioritāri ieguldīsim tādos transporta risinājumos, kas ir videi draudzīgi. Ieguldīsim velotransporta infrastruktūrā. Izvērtēsim Eiropas un pasaules pieredzi, ieviesīsim pārbaudītus, ekonomiski pamatotus videi draudzīga transporta veidus, kas neradīs papildu problēmas.

Lai nesanāk kā ar OIK – it kā ir zaļi, bet maksājam neadekvāti dārgi.

Sabiedriskajā transportā maksimāli izmantosim pārvadājumu pieprasījumam atbilstošas ietilpības transporta līdzekļus, dažu pasažieru dēļ nedzenājot vairākus simtus tonnu smagus vilcienus, un maz pieprasītos autobusu maršrutos attīstot pārvadājumus pēc pieprasījuma.

Rīcība 4: Kvalitatīva pārtika, iegūta tīrā vidē

Veicināsim lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu ar bioloģiskām metodēm un bio pārtikas pārstrādi, kas padarīs bioloģiski sertificētu pārtiku pieejamāku, lētāku un vairos eksporta potenciālu produktiem ar augstu pievienoto vērtību.

Kamēr saglabājas ES subsīdijas lauksaimniecībā, atbalstīsim to pārdali par labu ilgtspējīgai saimniekošanai.

Ierobežosim pārmērīgu mēslošanas un augu ķīmiskās aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas piesārņo laukus, ūdeņus un beigu beigās to, ko apēdam.

Rīcība 5: Veidosim izpratni par vides sniegtajiem labumiem un to izmantošanu

Mainīsim sabiedrības vairākuma diskursu, ka vide un tās saglabāšana ir kaut kas ārpus cilvēka, par ko rūpējas “zaļie”, kas to veido kā savu “biznesu”, mēģinot iegūt sabiedrības naudu un kavēt normālu ekonomikas attīstību.

Atbalstīsim vides izglītību – skaidrosim kopīgos labumus (ekosistēmu pakalpojumus) un dabas kapitāla nozīmi. Veicināsim ilgtspējīgu ekosistēmu pakalpojumu (servisu) izmantošanu, tos apzinot, novērtējot un popularizējot.

Ekosistēmu pakalpojumu iespējas iekļausim saimniecisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, infrastruktūras attīstības projektos, aizstājot pelēkās infrastruktūras projektus ar “zaļo infrastruktūru”.

Taisnīga attieksme (pret bērniem, sievietēm, vīriešiem, ģimenēm, līdzpilsoņiem)

• Atbalstām ģimenes – visdažādākās
• Izskaudīsim vardarbību ģimenē
• Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piedāvāsim individualizētu ceļa karti uz cieņpilnu, neatkarīgu dzīvi
• Mainīsim sievietes vai vīriešus diskriminējošas prakses

Rīcība 1: Atbalstīsim kopdzīves likuma pieņemšanu

Visas ģimenes ir līdzvērtīgas. Ikvienam ir likumīgas tiesības uz ģimeni, kopdzīvi, laulību. Nodrošināsim vienādu attieksmi pret visdažādākajām ģimenēm.

Atbalstīsim kopdzīves likuma pieņemšanu, lai radītu līdzvērtīgu tiesisku situāciju tām ģimenēm, kurām nav pieejamas laulības radītās priekšrocības. Lai radītu tiesisku aizsardzību visiem mūsu bērniem, neatkarīgi no tā, kādā ģimenē tie aug.

Rīcība 2: Atbalstīsim Stambulas konvencijas ratifikāciju

Stambulas konvencija nostiprina valsts pienākumu rūpēties par vardarbības ģimenē izskaušanu. Latvija jau spērusi lielo vairumu tiesisko soļu ģimenes locekļu aizsardzībai vardarbības gadījumos. Konvencija uzliks mums pienākumu sekot līdzi likumu izpildei, izvērtēt un starptautiski ziņot par to, kā mums praksē veicās ar šo tiesisko instrumentu izmantošanu, un kā tas ir vai nav mazinājis vardarbību ģimenē.

Rīcība 3: Individualizēts pakalpojumu piedāvājums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sniegsim atbalstu, lai katrs var dzīvot pēc iespējas neatkarīgāku dzīvi un piepildīt savu potenciālu. Ņemot vērā dažādos invaliditātes veidus un dažādās vajadzības, izveidosim ceļa kartes, kurās skaidri būs sakārtoti konkrētam indivīdam pieejamie pakalpojumi un atbalsta iespējas mūža garumā.

Grupu māju un dzīvokļu pieejamību nodrošināsim visā valstī, neatstājot to individuālu pašvaldību iniciatīvu līmenī.

Atbalstīsim nodarbinātību, piedāvājot agrīnu karjeras izglītību.

Rīcība 4: Līdzvērtīgs atalgojums sievietēm un vīriešiem

Sievietes, strādājot tajās pašās profesijās, joprojām pelna par 17% mazāk nekā vīrieši un saņem mazākas pensijas (-13%), lai gan ir izglītotākas (+43%), mācās visa mūža garumā un dzīvo par 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši. Ar likumu noteiksim, ka sievietēm un vīriešiem ir jānodrošina vienāda samaksa par vienādu darbu. Likumpaklausību pārbaudīs valsts. Savukārt izglītības un veselības politikas vērsīsim uz to, lai vīrieši izglītības līmenī un mūža ilgumā tuvotos sievietēm.

Vienota Eiropa

• Latvija – daļa no Eiropas ciešākā kodola
• Izvēlamies Ziemeļeiropas virzienu
• Eiropas budžeta prioritātes – kohēzija un aizsardzība

Rīcība 1: Stiprs Eiropas kodols

Latvijas drošība un labklājība ir cieši savīta ar Eiropas drošību un labklājību. Latvijas interesēs ir stiprināt un padziļināt sadarbību Eiropā, pašai atrodoties šīs sadarbības centrā.

Padziļināsim sadarbību eirozonā – veidojot eirozonas budžetu un ieceļot eirozonas finanšu ministru, kurš to pārrauga. Ekonomiskās izaugsmes projektu finansēšana jāveic ar eirozonas valstu kopīgi izlaistām obligācijām.

Lai mazinātu nekontrolētas masu migrācijas radītos apdraudējumus, atbalstīsim kopīgas robežsardzes izveidi.

Rīcība 2: Mūsu sabiedrotie Eiropas attīstībā – Ziemeļvalstis

Eiropas valstu starpā veidojas atšķirīgas izpratnes par demokrātiju.

Mēs atbalstām tādu liberālās demokrātijas izpratni, kāda valda Ziemeļeiropā, skaidri norobežojoties no Centrāleiropā topošās Orbana-Kačinska “antiliberālās ass”. Eiropas valstu valdībām, kuras neievēro ES kopīgos tiesiskuma un demokrātijas principus, ir reāli jāizjūt savas rīcības sekas ES budžeta izlietojumā.

Rīcība 3: Atbalstīsim lielāku ES budžetu, pārkārtotu par labu jaunām prioritātēm

Lai novērstu ekonomiskās krīzes un ātrāk tuvinātu ekonomiskās attīstības līmeņus, ir nepieciešams lielāks ES budžets – gan no dalībvalstu iemaksām, gan no Savienības pašas tiešajiem ienākumiem (piemēram, nodokļiem finanšu transakcijām, uzņēmumu peļņai, degvielai, CO2 izmešiem, utml.).

Nepieciešami kopīgi Eiropas risinājumi, lai saņemtu taisnīgus nodokļus no globālajām megakompānijām. Lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci, lauksaimniecības tiešmaksājumi ir jāizlīdzina dalībvalstu starpā.

ES budžeta prioritātēm ir jāmainās – vairāk atvēlot drošībai un valstu attīstības līmeņa izlīdzināšanai

Droša Latvija

• Latvijas sabiedrības noturība pret hibrīddraudiem
• Pienācīgi ieguldījumi Latvijas drošībā
• Stipri mediji – aizsardzība informācijas karā

Valsts drošības pamatā ir sabiedrības saliedētība, izturētspēja un visaptveroša brīvprātīga valsts pilsoņu iesaiste aizsardzības un drošības stiprināšanā. Latvijas drošības garants ir tās līdzdalība NATO aliansē un NATO alianses spēku klātbūtne Latvijas teritorijā.

Rīcība 1: Stipri sabiedriskie mediji

Mediju vide ir izmainījusies. Interneta radītais reklāmas tirgus sabrukums ir nolicis tradicionālos medijus zem liela finansiāla spiediena. Krievijas īstenotais informācijas karš ienāk mūsu mediju telpā – gan tradicionālajos, gan interneta medijos. Manipulācijas ar informatīvo telpu un tādējādi ar sabiedrisko domu ir bīstamas mūsu valsts drošībai.

Sabiedriskais medijs var šajā vidē uzturēt augstu informācijas kvalitātes latiņu, nepieļaut Krievijas naratīva dominēšanu mūsu publiskajā telpā un stiprināt sabiedrības izturētspēju pret manipulatīvām darbībām.

Nodrošināsim sabiedriskajam medijam pienācīgu valsts finansējumu, lai tas spētu pildīt šo funkciju.Vienlaicīgi radīsim apstākļus žurnālistu neatkarībai no negodīgas politiskās ietekmes un pētnieciskās žurnālistikas attīstībai.

Sabiedriskais medijs līdztekus arī izies no reklāmas tirgus, kas palīdzēs stiprināt privāto mediju finansiālo situāciju.

Sabiedriskais medijs nākotnē nebūs atsevišķa televīzija, atsevišķs radio. Tas būs vienots medijs ar daudzpusīgām spējām uzrunāt auditoriju – gan internetā, gan radio, gan televīzijā – latviski un citās valodās. Sabiedriskā medija mērķauditorija ir gan Latvijā dzīvojošie, gan globālie latvieši.

Rīcība 2: Investīcijas aizsardzībā

2018. gadā Latvija pirmo reizi sāk pildīt NATO valstu pienākumu veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta savām aizsardzības vajadzībām. Lai arī NATO ir mūsu drošības augstākā garantija un attur iespējamo agresoru, Latvijai ir jāinvestē pienācīgi līdzekļi savās aizsardzības spējās.

Prioritārie virzieni šiem ieguldījumiem un spēju attīstībai ir infrastruktūra papildu NATO spēku uzņemšanai krīzes gadījumā, agrās brīdināšanas, gaisa telpas novērošanas, pretgaisa, prettanku un kiberaizsardzības sistēmas.

Bruņoto spēku profesionālo karavīru sastāvam ir jāsasniedz 7000, bet Zemessardzei – 9000 karavīru tuvāko 5 gadu laikā. Izveidosim funkcionējošu rezerves karavīru un rezervistu apmācības sistēmu, nodrošinot tiem atbilstošu ekipējumu un iespēju regulāri veikt militāro iemaņu atjaunināšanu.

Nodrošināsim Baltijas valstu reālu savstarpējo integrāciju un sinhronizāciju aizsardzības un drošības jomā, Baltijas valstu vienotību padarot par reālu aizsardzības un atturēšanas instrumentu. Lai veicinātu sabiedrības iesaisti stratēģiski nozīmīgu drošības jautājumu risināšanā, izveidosim integrētu reģionālās drošības studiju/izpētes un politikas izstrādes domnīcu Latvijā, kas būtu vērsta uz akadēmiskā un profesionālā potenciāla konsolidāciju, sekmējot Baltijas valstu un reģionālo drošību.

Rīcība 3: Sabiedrības izturētspēja un noturība pret hibrīddraudiem

Latvijas drošību nosaka ne tikai NATO un Latvijas bruņoto spēku aizsardzības potenciāls un spēja atturēt potenciālo agresoru ar tradicionāliem militāriem līdzekļiem.

Tikpat svarīga ir sabiedrības, ekonomikas, finanšu sistēmas, sakaru, transporta, enerģētikas, sabiedrības veselības infrastruktūras noturība pret hibrīddraudiem – kiberuzbrukumiem, manipulācijām ar demokrātijas procesu, dezinformācijas un psiholoģiskām operācijām, sabiedrības polarizāciju un šķelšanu.

Tāpēc šāda Latvijas visaptverošas aizsardzības sistēma tiks veidota sadarbībā ar ES valstīm un privātajiem partneriem. Saglabājoties pašreizējām tendencēm globālajā drošības situācijā, Latvijas kopējam drošības budžetam (aizsardzībai, diplomātijai, ārējās darbības veikšanai, stratēģiskajai komunikācijai un noturības pret hibrīddraudiem veidošanai) tuvāko piecu gadu laikā būs jāsasniedz 4% no IKP.