BUJ: bezmaksas augstākā izglītība

  1. Šeit ir klips, kuru šovakar sāks rādīt feisbukos un kuru mēs katrs, cerams, daudzināsim arī savos tīklos: bit.ly/izglitiba-visiem
  2. Kā daudzos klipos, arī šajā ir lietotas spilgtākas krāsas un daža metafora. Tāpēc šo priekšlikumu programmatiskais un rīcībpolitiskais skaidrojums ir pievienotajā PDF tekstā: AP-izglitiba-visiem
  3. Jura Pūces sagatavotās atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem:

1. Tas neesot rakstīts programmā

Programmā mēs runājam gan par augstākās izglītības kvalitātes, gan pieejamības pieaugumu. Turklāt mēs runājam par viedu imigrāciju, kuru vislabāk sasniegt ar augstākās izglītības eksportu.
Būsim reāli – tāds modelis kā LV (paralēli pastāvošas budžeta un maksas studiju vietas vietējiem studentiem) ir unikāls Eiropā, mums līdzīgi ir bijis tikai Igaunijā, kuri ir pieņēmuši lēmumu un mērķtiecīgi jau virzās uz to, ka visas studijas būs par valsts budžeta naudu. Mūsu līdzšinējais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir sevi izsmēlis, to rāda arī aizvien pieaugošas Latvijas studentu skaits, kas izvēlas studēt Eiropas augstskolās, kur maksas par studijām nav.
Latvijas augstskolas arī jūtas vietējā izglītības tirgus spiestas piedāvāt studiju iespējas par izmaksām neatbilstošu mācību maksu, kas, savukārt, noved pie zema akadēmiskā personāla atalgojuma, augstas pedagoģiskās slodzes un plaši izplatītas haltūras gan no pasniedzēju, gan studentu puses.
Bez pārejas uz valsts pilnībā finansētu izglītību, grūti iedomāties modeli, kā varam nodrošināt mūsu programmā minēto.

2. Tas esot populisms

Nē. Mīļie draugi, kā jau rakstīju – augstākā izglītība par budžeta līdzekļiem ir norma Eiropas Savienībā, arī t.s. jaunajās ES valstīs. Tas ir balstīts izpratnē, ka augstākā izglītība 21.gadsimtā ir ar tik nozīmīgu sabiedriskā labuma (public good) komponenti, ka valsts un sabiedrības ieguvumi no plašas augstākās izglītības pieejamības atsver publiskā sektora izdevumus.
Turklāt minētās pārejas ieviešana izmaksās valsts budžetam bāzes izdevumu augstākajai izglītībai pieaugumu ap 80 miljoniem eiro (precīza summa būs atkarīga no studiju vietas izmaksām pēc 4 gadiem, ko šobrīd “uz centu” grūti noteikt) – tā nav milzīga summa, apmēram 1% šī brīža valsts budžeta. Kopējais augstākās izglītības valsts budžets tad būs sasniedzis tikai ap 0,6% no IKP, kas tāpat būtu mazāk nekā Eiropas rekomendācijas.

3. Kas notiks ar privātām augstskolām?

Nekas slikts nenotiks. Arī tajās varēs notikt studijas par valsts naudu, ja vien tās ievēros kopējos finansēšanas noteikumus. Jau tagad vairākās privātās augstskolās ir budžeta vietas. Mums nevajadzētu diskriminēt augstskolas pēc dibinātāja statusa.

4. Vai šis ir pareizs mērķis, salīdzinot ar augstākās izglītības kvalitāti?

Ne tikai šis nav pretrunā, bet pat palīdz to sasniegt, kā arī rakstu 1. punktā. Vienots finansējuma modelis beidzot ļaus īstenot uz reālu kvalitātes pieaugumu vērstu augstākās izglītības politiku.

5. Kā tas palīdzēs ar viedo imigrāciju?

Latvija nedrīkst diskriminēt ES pilsoņus izglītības ieguvē, tāpēc uz vispārējiem noteikumiem jebkurš ES valstu pilsonis varēs bez maksas studēt LV augstskolās (ievērojot noteikumus, ka daļa studiju notiks latviski, bet daļa angliski – tāpat būs arī visiem LV studentiem). Latvija mērķtiecīgi varēs šo attiecināt atsevišķās jomās (piemēram, IT, medicīnā, ķīmijā) arī uz 3.valstu pilsoņiem. Tādejādi iegūsim “viedos imigrantus”. Valstij tas izmaksās tikai nieka 3000 eiro gadā (vidējas mācību izmaksas katram studentam), ko students no 3.valstīm uzreiz jau atmaksās patēriņā studiju laikā un katrs palikušais pēc studijām jau būs papildus “peļņa” valstij.

6. Vai tas ir pareizs termins “bezmaksas augstākā izglītība”?

Protams, ka precīzāks termins ir “augstākā izglītība visiem par valsts budžeta līdzekļiem”, bet paši saprotiet, ka reklāmā jālieto vieglāk uztverama plašam skatītāju lokam terminoloģija. Maldinoši tas nav.

Ja ir vēl jautājumi – droši prasiet!

Back to top