Marijas Golubevas paveiktais 13. Saeimā un Iekšlietu ministrijā

Iepazīsties ar dažiem no būtiskākajiem darbiem, kas paveikti Marijas Golubevas vadībā iepriekšējos 4 gados gan pildot Saeimas deputāta, kā arī vēlāk iekšlietu ministres darba pienākumus!

Tiesībaizsardzības nozarē strādājošie jau sākot ar 2023. gadu varēs saņemt modernu un sabiedrības interesēm atbilstošu izglītību

• Viena no svarīgākajām Marijas Golubevas iniciatīvām Iekšlietu ministrijā – iekšlietu personāla izglītība attīstīšana jaunajā konsorcijā “Iekšējās drošības akadēmijā’. To veido Policijas koledža, Latvijas universitāte un Rīgas Stradiņa Universitāte kopā, un tas nodrošinās Latvijai iespēju sagatavot Eiropas līmeņa speciālistus iekšlietu un citu iestāžu vajadzībām. Tieši labāka izglītība un profesionālā attīstība – protams, līdzās adekvātam atalgojumam, ir iekšlietu sistēmas cilvēku motivācijas un noturīguma pamats.

• Izglītības un apmācību reforma ļaus Latvijā apgūt modernu un kvalitatīvu Eiropas līmeņa izglītību ikvienam, kas strādā tiesību sargājošajās iestādēs. Īpaši ir nepieciešams stiprināt mūsu policistu zināšanas tādās jomās kā, piemēram, kibernoziegumu un ekonomisko noziegumu izmeklēšana.

Pieņemts lēmums par policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju atalgojuma celšanu

• Marijas Golubevas vadībā panākts finansējuma palielinājums atlīdzībai iekšlietu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm 2023., 2023. un 2025. gadam. Kopumā valdība apņēmusies par finansējuma palielinājumu 74 miljonu eiro apmērā. Vidēji viena iekšlietās strādājošā alga tiks pacelta par 141 EUR mēnesī 3 gadus pēc kārtas.

• Agrāk pastāvējušās lielās atšķirības starp atalgojumu iekšlietu dienestā un bruņotajos spēkos pakāpeniski izlīdzinās, īpašu atbalstu gan atalgojuma gan apmācību jomā saņems tie policijas darbinieki, kas izmeklē noziegumus un veic operatīvu darbību.

Hibrīduzbrukuma atturēšana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un robežas infrastruktūras izbūve

• 2021. gada vasarā atklāti sākās hibrīduzbrukums Latvijai. Baltkrievijā tika ievilināti 10 000 trešo valstu pilsoņu, lielākoties no Irākas, kuriem tika solīts, ka caur mežiem pie robežas var viegli tikt uz Eiropu.

• Pēc Marijas Golubevas uzdevuma Iekšlietu ministrija izstrādāja “Ārējās sauszemes robežas izbūves likumu”, kas ļauj ātrāk izbūvēt pastāvīgo robežas infrastruktūru – ne tikai uz Latvijas-Baltkrievijas, bet arī uz Latvijas-Krievijas robežas.

• Ministre aktīvi strādāja, lai Eiropas komisija nāktu klajā ar likumprojektu Šengenas robežu kodeksa izmaiņai, lai tiesiski efektīvāk varētu stāties pretī Lukašenko rādītajai migrācijas krīzei. Šīs izmaiņas ministre prasīja plašā Eiropas valstu koalīcijā – tāpat kā kopīgu Eiropas uzmanību un finansējumu mūsu kopējās ārējās robežas aizsardzībai. Rezultātā Eiropas komisija ir lēmusi trīskāršot Baltijas un Polijas robežu modernizācijai un aprīkošanai pieejamos Eiropas līdzekļus – līdz 200 miljoniem eiro divos gados. Latvijai tika apstiprināts ES finansējums 65 miljoni eiro robežas apsardzības uzlabošanai.

Latvija kā daļa no spēcīgas Eiropas kopējās drošības sardzē

• Gan Baltkrievijas organizētais hibrīduzbrukums, gan karš Ukrainā ir pierādījis, ka ir nepieciešama ārējās robežas stiprināšana un atbalsts Ukrainai pretim uzvarai. 5. maijā Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri kopā ar Ukrainas iekšlietu ministru Kijivā parakstīja deklarāciju, kuras mērķis ir spēcināt starpvalstu sadarbību un atjaunot mieru un drošību Eiropas reģionā. Ministres parakstītajā deklarācijā noteikts, kāds operatīvais atbalsts Ukrainas iekšlietu dienestiem tiks sniegts atmīnēšanas darbos un citās ar iekšējo drošību saistītās jomās, veicinot Ukrainas iekšlietu infrastruktūras atjaunošanu.

Reformas iekšlietu nozarē

• Iekšlietu sistēmā ir nepieciešamas pārdomātas, pakāpeniskas, plānveidīgas reformas. Tiek īstenota tehnikas, tehnoloģiju, ekipējuma, transporta un speciālo līdzekļu modernizācija. 2022.gadā tiek aprīkots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligons un tiek būvēti astoņi ugunsdzēsēju depo. Notiek arī investīcijas tehnoloģijās – kamerās, speciālajā audio un video tehnikā, radiosakaru un informācijas sistēmās. Šīs investīcijas stiprinās gan robežkontroli, gan ļauj efektīvāk nodrošināt satiksmes kontroli un sabiedrisko kārtību. Šīs pārmaiņās tagad turpinās ministra Kristapa Eklona vadībā.

• Strukturālās reformas iekļauj arī vienoto Katastrofu pārvaldības centru izveidi. Jaunbūvējamo ugunsdzēsības depo telpās vienuviet izvietosies gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, gan Valsts policijas struktūrvienības, gan – atsevišķās vietās – arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības.

Sistēmas izveide Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai

• Eiropa šobrīd saskaras ar lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Krievijas karaspēks turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. 

• Marijas Golubevas vadībā tika izveidota pirmā masveida bēgļu uzņemšanas sistēma Latvijā – uzskaite, atbalsts izmitināšanai (sadarbībā ar Ekonomikas ministriju) un sociālais atbalsts (sadarbībā ar Labklājības ministriju). Tika radīta uzskaites sistēma un, cieši sadarbojoties ar NVO, izveidots sadarbības ietvars, lai bēgļi operatīvi un sev saprotamā valodā saņemtu informāciju par ierašanos un palikšanu Latvijā.

Uzlabojumi, lai mazinātu rindas PMLP

• Tika samazināts viena klienta apkalpošanas laiks un pagarināts kopējais klientu pieņemšanas laiks. Iegūts papildus finansējums no valdības, lai no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. 31. decembrim nodrošinātu 20 papildus amata vietas dokumentu noformēšanai PMLP. Lai risinātu jautājumu ilgtermiņā, notiek sadarbība ar VARAM, lai dažos pašvaldību klientu apkalpošanas centros darbotos PMLP mobilās iekārtas.

• Rindas PMLP ir liela mēroga izaicinājums, kuru kā valsts varēsim pilnībā atrisināt tikai ar laiku. Iepriekšējo divu ministru laikā PMLP kā iestāde tika slikti uzturēta, atalgojuma apjoms ir niecīgs un ir grūti piesaistīt darbiniekus. Savukārt, 2022. gadā termiņš beidzas ap 1 miljonam personu apliecinošu dokumentu – kas nozīmē, ka PMLP jāapkalpo ļoti liels klientu skaits.

Cīņa par to, lai sabiedrība kļūtu mazāk vardarbīga

• Liela uzmanība tika veltīta cīņai pret sadzīvisku vardarbību. Nozīmīgs solis ir Policijas likuma grozījumi, kas nosaka, ka jau šobrīd policijai ir tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma gadījumos, kad pastāv draudi, ka agresors var nodarīt kaitējumu personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Nav nepieciešams upura iesniegums. Jomā strādājošās NVO ļoti augstu novērtē šos grozījumus.

• Ir izstrādāti efektīvāki algoritmi cilvēktirdzniecības atpazīšanai, atklāšanai un novēršanai. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva, palielinoties Ukrainas bēgļu pieplūdumam un strādājām ciešā saskarē starp dienestiem un NVO, lai mazinātu šos riskus. EDSO eksperti atzinīgi novērtējuši LV sasniegto cilvēku tirdzniecības novēršanā.

• Lielāka uzmanība tiek un tiks veltīta naida noziegumiem un it īpaši – agresijai un naida kurināšanai kibertelpā. Valsts policija ievieš “interneta policistu”, kas savas preventīvās funkcijas veiks arī interneta vidē. Esam panākuši, ka tiek uzlabota policistu izpratne par naida noziegumiem. Kopā ar kolēģiem Marija virzīja grozījumu Krimināllikumā, kas precīzāk definētu naida noziegumu un tādējādi aizsargātu visu Latvijas cilvēku cieņu un privātās dzīves neaizskaramību.

Nomadu vīzas

• Pēc Marijas Golubevas iniciatīvas tika iesniegti un pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas ievieš tā saucamās digitālu nomadu vīzas jeb attālināta darba vīzas. Tagad OECD valstu pilsoņi, kam ir darba devējs savā valstī, varēs ilgstoši dzīvot Latvijā un attālināti strādāt no Latvijas. Tas piesaista Latvijai cilvēkus, kas ne tikai maksās šeit patēriņa nodokļus, bet arī iespējams iesaistīsies jaunos projektos ar Latvijas IT sektora un citu biznesa jomu pārstāvjiem.

Iekļaujoša un uz starptautisku izcilību vērsta izglītība

• Saeima atbalstīja Marijas priekšlikumius noteikt obligātu un agrīnu bērna attīstības izvērtējumu gan pirms skolas, gan uzsākot mācības, kā arī nodrošināt individuālu pieeju katra bērna vajadzībām.

• Marija mudināja Izglītības un zinātnes ministriju ievērot OECD iesūtītās rekomendācijas, lai uzlabotu pamatizglītību un profesionālo izglītību valstī. 

• Iestājās par uz starptautisku izcilību vērstu augstākās izglītības reformu un jau 2021. gada pavasarī virzīja priekšlikumus, kas padarītu Latvijas augstskolas atvērtākas ārvalstu akadēmiskajiem spēkiem. Pasaules Bankas pētījums 2022. gadā apliecināja, ka šie ierosinājumi ir pamatoti un nepieciešami. Saeima apstiprināja Augstskolu likumā iestrādātos ierosinājumus – turpmāk par profesoru varēs kļūt kandidāts ar ievērojamiem faktiskiem sasniegumiem savā zinātns nozarē, un doktora grāds vairs nebūs obligāts formāls priekšnosacījums, lai varētu ieņemt šo amatu Latvijas augstskolās. 

Saliedēta sabiedrība

• Marija aktīvi iestājās par to, lai visi Latvijā dzimušie bērni automātiski kļūst par šīs valsts pilsoņiem un ar kolēģu atbalstu panāca, ka Saeima pieņem lēmumu izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušiem bērniem. Lepojamies, ka Latvija kā taisnīga valsts pieņem visus bērnus, nešķirojot tos savējos un svešos.

Marija Golubeva iekšlietu ministres amata pienākumus pildīja no 2021. gada 3. jūnija līdz 2022. gada 16. maijam. Saeimā Marija Golubeva strādāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Ārlietu komisijā, Nacionālās drošības komisijā un Juridiskajā komisijā. Pēc iekšlietu ministres amata atstāšanas 2022. gada maijā Marija atgriezās Saeimā un tika apstiprināta par Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.