Ir darbi, kas nepakļaujas grafikam no 9 līdz 17.00. Tādi vienmēr ir bijuši un arī būs – meistari, taksisti, konsultanti, amatnieki, rakstnieki, mākslinieki un citi, kas strādā no projekta uz projektu vai tik stundu, cik paši izvēlas. Tāds nereti ir arī sava biznesa sākums. Interneta laikmetā šādu darbu un iespējamo naudas avotu kļūst arvien vairāk. Šajā rakstā apskatīšu, kādas ir problēmas ar esošo pašnodarbināto nodokļu regulējumu un kādam tam vajadzētu būt, lai to būtu viegli saprast un samaksāt.
Kur ir problēmas?
Par daudz režīmu, kurus nevar saprast. Katram ir savi izņēmumi un nianses. Pašnodarbinātā nodokļi, mikrouzņēmumu nodokļi, autoratlīdzības, SIA, patentmaksas, atskaitāmie izdevumi, uzņēmuma līgumi, minimālās sociālās iemaksas. Par katru var lasīt garus paskaidrojumus LV portālā. Un tiek veidoti jauni likuma papildinājumi, kur iesaistīta arī Satversmes tiesa.
Reģistrēšanās papildu ienākumu gūšanai. Ienākumi no interneta – reklāmas blogā, “freelance” servisi, platformu darbi –, un piestrādāšana nav iespējama paralēli pamatdarbam. Ir obligāti jāreģistrējas par pašnodarbinātu un automātiski tiek zaudēti nodokļu atvieglojumi pamatdarbā. Vai arī tiek zaudēts bērna kopšanas pabalsts vai bezdarbnieka pabalsts. Modernā valstī jāvar legāli gūt papildu ienākumu no jebkādiem sīkumiem, vai nu palīdzēt profesionāli caur kādu interneta platformu, vai pelnīt no hobija.
Platformu darbs nav sakārtots. Ir platformas, ar kurām jau esam apraduši – Bolt, Wolt, Airbnb, Booking.com, Etsy. Bez apmaksas iespējām Latvijā darbojas GetaPro, E-Aukle, Whisker un citi. Ārzemēs ir izplatīts Taskrabbit un Nextdoor. Mēs varētu izveidot regulējumu, kurš atbilst šo platformu būtībai un tā arī pateiktu: “Ja dari šo te kā privātpersona, šis ir tas, cik par to jāmaksā nodokļos un savai pensijai.” Mēs varētu ļaut arī platformai apkalpot maksājumus, ieturēt nodokļus un maksāt tos budžetā, ļaut nodrošināt juridisko aizsardzību un atbildību. Šai nišā darbojas Abillio, kas labi pilda tirgus funkciju, taču nepalīdz ar sociālām iemaksām, jo visu ienākumu noformē kā dividendes. Būtiski, ka platformas tehnoloģiski strādā ar procentu no apgrozījuma, tāpēc nodokļiem par šādiem darbiem vajadzētu līdzināties procentu komisijas maksai.
Ir jāmaksā sociālās iemaksas no negūtiem ienākumiem. Šī situācija radās tāpēc, ka sociālā apdrošināšanas sistēma ir uzbūvēta pa ceturkšņiem un tika automātiski pieņemts, ka tā jādara arī turpmāk. Ne tikai ir tā, ka ceturkšņi un iesniegums par nākamo ceturksni, kurā ienākumu nebūs, ir muļķīgs, bet arī, ja ar kādu mazo arodu nodarbojas ģimene, tad atskaiti un līdz ar to arī sociālās iemaksas nevar veikt kopā.
Vairs nav amatniecības nodokļu režīma. Ja nodarbe pieprasa izejvielas, tiek pirktas un pārdotas, preces, ēdieni, tad ar 25% no apgrozījuma mazo nodokļu režīms vairs nav pavelkams. Sanāk algot grāmatvedi vai arī nedeklarēt ienākumus, strādāt skaidrā naudā vai arī apgūt jaunas prasmes EDS lietošanā. To var turpināt ignorēt, taču tā līdz ekonomikai bez ēnām mums tā netikt.
Pašnodarbinātie tiek vainoti negodprātībā. Nodokļu optimizācija bija galvenais arguments, lai ieviestu jauno pašnodarbināto regulējumu, taču rezultāts ir nekāds, pieaugusi ēnu ekonomika un 41 000 pametuši darba tirgu. Ir jāveicina nodokļu iekasēšana, nevis jākaunina, praksē jāiedzīvina noteikumi par ekonomisko atkarību IIN likuma 8. panta 2. punktā.
Kā to risināt?
Apvienot šī brīža režīmus vienā pašnodarbināto apgrozījuma nodoklī. Likme un sadalījums var palikt esošajā 25% līmenī, tāpat arī 80/20 sadalījums sociālām iemaksām un IIN, un tāpat arī griesti, kuri tiek celti un samēroti ar IIN likmēm.
Ieviest 15% likmi, kas attiecināma uz precēm un piemērot to tad, ja var paskaidrot un parādīt, ka izdevumi sastāda vismaz pusi apgrozījuma.
Atļaut šādu apgrozījuma nodokli maksāt brīvprātīgi. Līdz zināmām summām atļaut šādas likmes maksāt bez reģistrēšanās par pašnodarbināto. Nepieciešamo sociālo iemaksu apjomu un pārsniegumus sarēķināt automātiski gada deklarācijā.
Ieviest platformu regulējumu. Noteikt, ka platforma var būt un konkrētos gadījumos arī ir tā, kas ietur un samaksā nodokļus valstij, savukārt neto summu pārskaita privātpersonai. Platforma var ieturēt komisijas maksu. Noteikt, ka arī banka var būt platforma.
Paplašināt limitus, no kuriem stājas spēkā paaugstināta likme, ja ģimenes locekļi nodarbojas ar vienu un to pašu mazo uzņēmējdarbību. Ja tas ir pāris, tad deklarāciju var sniegt tikai viens, taču limits ir nevis 25 000, bet 50 000 EUR gadā. Attiecīgi, arī sociālās iemaksas tiek pārrēķinātas abiem un abiem veidojas uzkrājums pensijai.
Kāds būs rezultāts?
Vieglāka dzīve un lielāka motivācija uzrādīt visus papildu ienākumus. Būtu skaidrs, cik godīgi jāmaksā par auklītes, meistaru, privātskolotāju, uzkopšanas darbiem. Tehniski būtu vairāki varianti, kā to panākt. Atvērt saimnieciskās darbības kontu, uz kuru skaitīt papildu ieņēmumus. Strādāt ar platformām ka GetaPro, E-aukle un Whisker, vai Abillio un Mobilly, ja tās nodrošinātu maksājumus. Visās cenās jau būtu iekļauts uzkrājums pašnodarbinātā pensijai un pabalstam, un tas tiktu uzreiz skaitīts budžetā. Nebūtu negodīgas konkurences uz cilvēku pensiju iemaksu rēķina. Ir iespēja piepelnīties vai sākt jaunu nodarbi darba meklēšanas un bērna kopšanas laikā.
Būtu vienkāršība un kārtība esošajām platformām. Taksometriem ir pienākums reģistrēties kā SIA. Šī iemesla dēļ mūs pa pilsētu vadā daudz mazu SIA, kuriu nodokļu situācija nav skaidra. Pirms gadiem bija dzirdēts, ka Yandex birojs šoferiem tā arī esot teicis: “Atver SIA, atver Paysera kontu, naudu ņem ārā, ar pašu SIA neko nedari vai pēc gadiem likvidē”. Ēdiena lietotņu kurjeri reģistrējas kā pašnodarbinātie. Līdz ar to viņiem pašiem gada beigās jāsniedz deklarācija un jāmaksā par sevi nodokļi. Dzirdēts, ka šis deklarācijas bieži vien aizmirst, it īpaši, ja kurjers Latvijā uzturas tikai pāris gadu, kamēr studē. Ieviešot minētās izmaiņas, nozarē būtu godīga konkurence, nodrošināts pensiju uzkrājums, viss būtu samaksāts uzreiz, nevis būtu jādzen rokā simtiem pašnodarbināto un mazo SIA. Tie būtu arī papildu no ēnām atkarotie ieņēmumi budžetam, kas novērtēti 7–12 miljonu apmērā.
Arodorganizācijas un autororganizācijas var būt kā platformas. Tehniski vai nu pašas, vai ar bankas vai EDS starpniecību. Arī šeit nozare iegūtu godīgu konkurenci, mākslinieki saņemtu jau deklarētus nodokļus ar uzkrājumu pensijai, standartlīgumu un palīdzību, ja kavēts maksājums. Klienti saņemtu ērtību apmaksā un garantijas strīdu gadījumā.
Individuālie ražotāji un tirgotāji varētu bez problēmām paņemt maksājumu termināli, lai apstrādātu karšu maksājumus. Nebūtu ne jāuztraucas, ne jāshēmo, lai iekļautos limitos, ja hobijs ir tehnikas pirkšana, labošana un pārdošana. Varētu maksājumus veikt ar pārskaitījumu. Regulējums ļautu attīstīties jaunām platformām un tehnoloģijām.
Galvenais: skaidrība un vienkāršība
Pakalpojumi un intelektuālie darbi: 25%. Bolt, Wolt, autordarbi, skaistumkopšana, privātstundas, bērnu auklēšana, senioru kopšana, uzkopšana, tulkošana, koncerts, tūrisma pakalpojumi, Google un Youtube reklāmu ieņēmumi, UpWork, 99Designs un citas platformas, mašīnu un tehnikas remonts, zāles pļaušana, pasākuma nodrošinājums un viss līdzīgais, un viss internetā, kur nav iesaistīta prece.
Preces un sava īpašuma noma: 15%. Amatniecība, rotaslietas, tirdziņi un gadatirgi, Etsy, Printful, Printify, izbraukuma tirdzniecība, airBnB mājas, booking.com mājas, izejvielu ietilpīgi mākslas darbi, pašgatavoti ēdieni un dzērieni, tehnikas un instrumentu pārdošana ebay, automašīnu pirkšana un pārdošana, zāles pļāvēja aizdošana, auto iznomāšana un viss līdzīgais un viss, kas ietver preces.
Nobeigumā jāatbild uz gaidāmo kritiku, kāpēc vieniem jāmaksā 42%, kamēr citiem 25% un 15%. Pirmkārt, šīs samazinātās likmes ir ar gada limitu, par kura pārsniegumu maksājama paaugstinātā likme un tās ir jāsalīdzina ar darbību SIA formā, kur šobrīd ir 20% likme. Otrkārt, vienkārši nodokļi nozīmē, ka tie ir saprotami un plaši piemēroti, nevis ar mēģinājumiem katrai nodarbei rakstīt atsevišķu likumu, kā tas notiek šobrīd. Treškārt, 80% no nodokļa ir pensijas un pabalstu uzkrājums, šādas likmes izpilda OECD ieteikumu par līdzīgām sociālās apdrošināšanas iemaksām visiem strādājošajiem, šāda prakse arī labi strādā Igaunijā un Francijā, nav iemesla to nepārņemt. Visbeidzot – mums jau ir likumdošana pret nodokļu optimizāciju šajā jomā, tā ir jāiedzīvina, nevis jātaisa cita sarežģīta birokrātija.
Didzis Dubovskis, viens no uzņēmuma Gamechanger Audio dibinātājiem un kustības “Par!” ekonomikas darba grupas vadītājs.