Ilmārs Dūrītis: Pateicām “STOP” bezjēdzīgai, mazpieradinātu dzīvnieku turēšanai nebrīvē un nogalināšanai kažokādu dēļ.

Mēs dalām šo planētu ar citiem. Mums ir jādomā un jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citiem. Mēs esam cilvēki, mēs varam domāt un ietekmēt pasaulē notiekošos procesus. Un man gribas ticēt, ka mēs kļūstam atbildīgāki, empātiskāki, būtībā cilvēcīgāki. Šim pieņēmumam man pamatu dod cilvēki, kuri nemitīgi iestājas par neaizsargātākajiem – par dzīvniekiem, kurus audzējam savām vajadzībām. Un šo cilvēku darbs dod reālus rezultātus: izmaiņas Eiropas Savienības direktīvās un valstu likumdošanās, uzlabojot dzīvnieku turēšanas apstākļus un mainot sabiedrības viedokli par dzīvnieku audzēšanas paražām. 

Vairāk nekā 60 dzīvnieku aizsardzības organizācijas visā Eiropā ir sākušas parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Eiropa bez kažokādām”. Tā pieprasa pieņemt kažokzvēru audzēšanas un zvēraudzētavās iegūtu kažokādu tirdzniecības aizliegumu visā Eiropas Savienībā. Jau 17 Eiropas valstīs tas ir aizliegts. Šodien Saeimā, pieņemot galīgajā lasījumā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, arī Latvija ir pievienojusies to valstu grupai, kas ar likumu būs atbalstījusi dzīvnieku labbūtību un aizliegusi dzīvnieku turēšanu nebrīvē un nogalināšanu kažokādu dēļ. 

Man ir prieks un gandarījums ka šādas izmaiņas sasniegušas arī mūs, ka varējām vienoties un pateikt STOP bezjēdzīgai, mazpieradinātu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, tikai tāpēc, lai sev gūtu luksus preci – kažokādu. Ik gadu Latvijā vairāk nekā pusmiljons dzīvnieku – lapsu, ūdeļu, šinšilas –   tiek nogalināti kažokādu dēļ.

Turēt nebrīvē, pavairot, nobeigt un izmest tikai, lai paņemtu kažokādu. Vai tas nav briesmīgi? Šodienas zināšanas mums ļauj skaidri zināt, ka dzīvnieki tāpat kā mēs, jūt sāpes, nogurumu, bailes. Dzīvnieki, tāpat kā mēs, var priecāties un būt bēdīgi, tāpat kā mēs, var mīlēt savu bērnus un rūpēties par tiem. Dzīvniekiem līdzīgi kā mums šī ir, iespējams, tikai viena un vienīgā dzīve. 

Noteikti daļa no cilvēkiem ir saniknoti un teiks – kāpēc jādramatizē,  tā ir tautsaimniecības nozare, tas ir bizness, šādi aizliegumi radīs ekonomiskus zaudējumus un, tad jau mums jāatsakās no jebkādu dzīvnieku audzēšanas – arī to, kuru radīto pārtiku izmantojam uzturā. Un jāpiekrīt, ka dzīvnieku turēšanai cilvēka vajadzībām ir senas tradīcijas, mēs individuāli varam atteikties no piena, olu un gaļas lietošanas uzturā, taču kā sabiedrība tam neesam un vēl ilgi nebūsim gatavi. Taču atteikties no pārmērībām un būtībā nevajadzīgām lietām, mēs varam. Mēs varam nodrošināt labākus apstākļus dzīvniekiem, kurus izmantojam. Mēs varam uzlabot sabiedrības attieksmi pret dzīvo un dzīvību.  

Savā profesionālajā darbā kā veterinārārsts es esmu redzējis daudz un dažādus dzīvniekus, kuri nonākuši dažādās situācijās – tikko piedzimuši, paēduši un apmierināti, turēti badā, saslimuši, pamesti, apmaldījušies, atraduši savas mājas, lutināti, aizvesti uz kautuvi, kur gaida savu rindu… Un visu viņu dzīves likteni caurvij kāda cilvēka lēmumi un rīcība. Un es skaidri zinu vienu – mēs varam izturēties labāk pret viņiem, gan katrs kā indivīds, gan kā sabiedrība kopumā. Kopā mēs varam veidot šo pasauli labāku ne tikai mums, bet arī citiem. 

Ilmārs Dūrītis, Dr.met.vet., Saeimas deputāts