Par cilvēcīgu, motivētu un mūsdienīgu ģimenes medicīnu

Primārā veselības aprūpe jeb ģimenes ārstu prakses ir mūsu “frontes līnija” – pirmais un biežākais saskarsmes punkts ar veselības aprūpes sistēmu, galvenais orientieris tajā. Un kā māja jāceļ no pamatiem, arī ceļš uz cilvēcīgu veselības aprūpi sākas ar ģimenes ārsta praksi.

Ģimenes ārstu svarīgumu un trauslumu īpaši asi parādīja pandēmijas viļņi, kad papildu ikdienas darbiem prakses pārslogoja Covid-19 slimnieki. Ja tie nonāca slimnīcās, ģimenes ārstu iepriekš aprūpētajiem bija labākas izveseļošanās prognozes. Tāpat ģimenes ārstu aktivitātei bija milzīga loma tajā, cik labi veicās ar senioru un riska pacientu vakcināciju.

Papildu pandēmijas atklātajiem trauslajiem posmiem Veselības ministrija šā gada februārī rīkoja domnīcu ciklu, kurā detalizēti pētīja, ko no primārās veselības sagaida pacients un ko – ģimenes ārsts. Pacienti vēlas viegli pieejamus, iejūtīgus ģimenes ārstus, kam ir laiks ieklausīties un izprast. Kuri ir kompetenti arī specifiskos gadījumos, seko jaunākajām atziņām un nodrošina augstu aprūpes kvalitāti. Kuri proaktīvi seko pacienta un viņa ģimenes veselībai, atgādina par vajadzīgajām pārbaudēm, vakcinācijām, citām procedūrām. Savukārt ģimenes ārsti ir norūpējušies par nepietiekamajiem resursiem (telpām un darbiniekiem), neērtajām IT sistēmām un lielo slodzi, aizpildot birokrātisku dokumentāciju.

Spēcīgus, motivētus un mūsdienīgus veselības aprūpes pamatus balsta trīs pīlāri. Ģimenes ārsti, kas ir nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem un motivējošu finansējumu. Primārās aprūpes izcilības centriem, kas iespējo pārējo sistēmu. Un caurvijus tam ģimenes medicīnā patiesi jāiedarbina digitālā ēra.

Finansējums, kas motivē

Pandēmijas laikā izcīnījām papildus vairāk nekā 73 miljonus eiro, lai ģimenes ārstiem būtu vieglāk tikt galā ar pārslodzi un papildu pienākumiem. Šis “ielāps” ir liels, bet diemžēl nebūs mūžīgs. Tomēr mūsdienīgai, pacientu vajadzībām atbilstošai primārajai aprūpei ir nepieciešams daudz vairāk resursu un ārstu darba, tāpēc uzstāšu, ka daļa no šī atbalsta būtu saglabājama arī turpmāk.

Papildu resursi nepieciešami ļoti konkrētām lietām. Piemēram, tūlītējai aprūpes kvalitātes uzlabošanai, maksājot ar noteiktiem mērķiem; jaunajiem, topošajiem ģimenes ārstiem, motivējot viņus strādāt primārajā aprūpē. Tāpat arī “trešajam darbiniekam” praksē jeb papildu darba rokām, kas Covid-19 laikā palīdzēja tikt galā ar milzīgo slodzi. Tagad šis darbinieks var atslogot ģimenes ārstus, lai viņi var veltīt vairāk laika vakcinācijai, profilaksei, pacientu konsultēšanai, atgādinājumiem un citai proaktīvai rīcībai.

Tāpat pandēmijas vidū uzsākot vakcinācijas projektu, “atklājām”, ka veselības sistēmā nav precīzas informācijas par senioriem un hroniskajiem pacientiem, nav viņu kontaktu. Tāpēc nodosim ģimenes ārstiem tikko kā izveidoto “Riska pacientu reģistru”, līdz ar pienākumu šos cilvēkus vakcinēt un īpaši uzraudzīt viņu profilaksi.

Primārās aprūpes izcilības centri

Primārās aprūpes sistēmā strādā daudz entuziastu – uzņēmīgi, proaktīvi, mūsdienīgi, digitāli ģimenes ārsti, kuri nemitīgi mācās un tiecas uzlabot savu pacientu aprūpi. Paldies viņiem par darbu, viņu pacientiem ir paveicies! Tomēr vārds “paveicās” 21. gadsimta veselības aprūpes sistēmā nav iederīgs.

Tāpēc kopā ar ģimenes ārstu asociācijām esam sākuši veidot obligāto pakalpojumu klāstu, kas jānodrošina ikvienai praksei, un kvalitātes standartu. Šajā standartā iekļausim arī apkalpošanas kvalitāti un pacientu apmierinātību, pakalpojumu ērtumu, to pieejamību un savlaicīgumu, profilaksi, kompetenci.

Tāpat uzstāšu uz finansējumu ģimenes ārstiem tieši par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Pašlaik labākie ārsti saņem līdzīgi kā tie, kuri izpilda minimumu. Tas demotivē!

Aprūpes standartus plānojam ieviest ar 2023. gadu, tā ir prioritāte nākamā gada budžetā. Un izcilākās prakses kļūs par primārās veselības izcilības centriem, kas palīdzēs attīstīties arī pārējiem.

Ģimenes medicīnas digitalizācijas ēra

Ne kvalitatīva aprūpe, ne ērta pacientu “navigācija” veselības sistēmā nav iedomājama bez digitalizācijas – jaunas Digitālās veselības. Pacienti to jau sen gaida! Viņi vēlas sazināties ar ārstu attālināti, paši apskatīt diagnozes un izmeklējumus, elektroniski pierakstīties pie speciālistiem un saņemt automātiskus atgādinājumus. Pacienti valkā gudros pulksteņus, – kāpēc lai viņi nevalkātu ierīces, kas sūtītu datus ģimenes ārstam? Viņiem varētu zvanīt mākslīgais intelekts un izvērtēt atveseļošanās gaitu. Tas pavisam drīz var kļūt par realitāti.

Tāpat Digitālā veselība nozīmē “virtuālās komandas” aiz pacientu mugurām – ārsti paši sazinās un saplāno ārstēšanu, visi izmeklējumi un rekomendācijas ir sistēmā, un ģimenes ārstam “pie rokas” ir augsta līmeņa speciālists, kam vaicāt sarežģītākos gadījumos. Pacientam izpaliks speciālistu un pierakstu meklēšana, izmeklējumu rezultātu vākšana, nebūs jāpārstāsta ģimenes ārstam speciālista teiktais. Un pašiem ārstiem – mazāk birokrātijas.

Bet mēs nebūvēsim vēl vienu milzīgu E-veselību. Tā vietā katrs ārsts varēs strādāt ar savu ērtāko ikdienas sistēmu, kas būs savienota ar citām. Un Digitālo veselību plānos ārsti un pacienti (un nevis IT speciālisti) atbilstoši savām ērtībām.

Pandēmija parādīja, ka bez papildu resursiem un straujas modernizācijas ģimenes ārstu darbā būs grūti uzlabot cilvēku apmierinātību, aprūpes kvalitāti un panākt vērā ņemamas izmaiņas Latvijas cilvēku veselībā un dzīves kvalitātē. Mēs nevaram atļauties gaidīt vēl vienu krīzi, tāpēc jau tagad primārās aprūpes centrā jāizvirza cilvēks – pacients un ārsts!

Daniels Pavļuts, veselības ministrs, Kustības “Par!” valdes priekšsēdētājs un “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs