Atvieglos laulības šķiršanu ekonomiski un tiesiski mazāk aizsargātajiem

Laulības šķiršanas procesam gadījumos, kad puses nespēj par to vienoties, ir jābūt vienkāršākam un īsākam – tā šodien lēma Saeima, atbalstot “Attīstībai/Par!” deputātu Ineses Voikas un Jura Pūces rosinātos grozījumus Civillikumā trešajā, galīgajā lasījumā.

Līdz šim gadījumos, kad kāds no laulātājiem pretojās laulības šķiršanai, Civillikums paredzēja iespēju vienpusēji to pieprasīt tiesā pēc trīs faktiski šķirtas dzīves gadiem – šis laika posms, pēc “Attīstībai / Par!” deputātu ierosinājuma, saīsināts uz vienu gadu. Tāpat arī likums vairs neparedz tiesai iespēju atlikt šķiršanās prasības izskatīšanas termiņu uz pusgadu, cerot uz laulāto samierināšanos.

Inese Voika un Juris Pūce uzskata – nav pieļaujama situācija, kad puse, kas nevēlas šķirt laulību, faktiski šādā veidā īsteno otras puses ļaunprātīgu kontroli, vilcinot laulības šķiršanas gaitu. Kā arī tiesai nebūtu jālemj par termiņa pagarināšanu, bet būtu jāuzticas personas gribai šķirt laulību, neskatoties uz otras puses iebildumiem.

Jura Pūces ieskatā šķiršanās process smagi ietekmē ekonomiski un tiesiski mazāk aizsargāto pusi pāru atiecībās, visbiežāk – sievietes ar maziem bērniem: “Novilcināt laulības šķiršanu ir nepieļaujami, jo tas liedz pieprasīt uzturlīdzekļus arī gadījumos, kad tie ir vitāli svarīgi bērnu labklājības nodrošināšanai.“

Savukārt Inese Voika uzsver: “Likuma izmaiņas stiprinās ģimenes institūtu, ļaujot savlaicīgi pārtraukt izirušu laulību. Cilvēka izvēles brīvību respektējošs regulējums mazina aizspriedumus pret laulības noslēgšanu.”

Deputātu rosinātos grozījumus Civillikumā atbalstīja arī Tieslietu ministrijas 2021. gada rudenī sasauktā darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no tiesu sistēmas, tostarp, tiesneši ar pieredzi ģimenes tiesību jautājumos un pārstāvji no bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, kā arī no biedrības “Centrs Marta”.

Sarunas gaitā darba grupas dalībnieki atzīmēja, ka tiesiskā nenoteiktība, nogaidot līdz šim Civillikumā noteiktos trīs gadus, var negatīvi ietekmēt laulāto bērnus. Tāpat var tikt radītas nelabvēlīgākas sekas ne tikai abu laulāto bērnu psihoemocionālajai stabilitātei, bet arī pašiem pieaugušajiem. It sevišķi, ja puse, kura nevēlas šķirt laulību, iebilst bez svarīga pamatojuma vai neizrāda ieinteresētību iniciētajā laulības šķiršanas procesā. Diskusijas gaitā tika norādīts, ka puse, kura nesniedz piekrišanu laulības šķiršanai, būtībā realizē otra laulātā kontroli, kas atsevišķos gadījumos var tikt vērtēta pat kā vardarbība.

Saīsinātais šķirtas dzīves posms – no trīs gadiem uz vienu gadu – mazinās gan nelabvēlīgās sekas, ko šī situācija var atstāt uz laulāto bērnu psihoemocionālo stāvokli, nodrošinot, ka bērniem nav jādzīvo pieaugušo savstarpējā konflikta un augstas emocionālas spriedzes apstākļos, gan arī novērsīs iespējamās tā laulātā ļaunprātības, kurš nepamatoti vilcina laulības šķiršanas gaitu.