“Attīstībai/Par!”: politiķu iejaukšanās sabiedriskā medija redakcionālajā darbā nav pieļaujama Aktualitātes, Fakti, Viedokļi
24.11.2021

“Attīstībai/Par!”: politiķu iejaukšanās sabiedriskā medija redakcionālajā darbā nav pieļaujama

Saeimas frakcija “Attīstībai/Par!” pauž bažas saistībā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa vakar, 23. novembrī, sociālo mediju vietnē Twitter pausto nostāju diskusijā par to, kā sabiedriskajā medijā atspoguļota situāciju uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

Saeimas komisijas, kuras pārraudzībā ir arī mediju joma, priekšēdētājs, atbildot uz citu sociālā tīkla lietotāju, to starpā arī Saeimas deputātu, teikto saistībā ar pierobežas notikumu atspoguļojumu, norādījis: “Komisiju par šo mēs sasauksim. Demokrātija nav visatļautība.”

Vēlamies atgādināt – pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, un tajā noteikts:

sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

Politiķu vēlme ietekmēt sabiedrisko mediju saturu norāda uz izpratnes trūkumu

Spēcīgi, politiski un redakcionāli neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas iedzīvotājiem sniedz augstas kvalitātes saturu, ir starp mūsu valsts drošības, demokrātijas un brīvības stūrakmeņiem. Un viens no svarīgākajiem sabiedriskā medija uzticamības garantiem ir redakcionālā neatkarība. Politiķu vēlme ietekmēt sabiedrisko mediju redakcionālās izvēles un satura veidošanu norāda uz izpratnes trūkumu par to, ko nozīmē neatkarīgi sabiedriskie mediji demokrātiskā valstī,” – uzsver Kustības “Par!” valdes locekle Vita Anda Tērauda, kuras vadībā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijā tapa jaunais Sabiedrisko mediju likums.

Likums rada skaidru nošķīrumu starp politiku un mediju pārraudzību

Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu ir atbildīgs sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors. Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), kas ir sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja, noteikta kā neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.

SEPLP vada sabiedriskā pasūtījuma izstrādi un kontrolē tā izpildi, taču arī tai nav tiesību iejaukties konkrētās sabiedrisko mediju redakcionālās izvēlēs.

Arī Valsts prezidents uzsvēris, ka SEPLP galvenais uzdevums ir rūpēties, lai sabiedriskie mediji spētu piedāvāt viedokļu daudzveidību un uzturētu augstus kvalitātes standartus žurnālistikā. Tādējādi sabiedrisko mediju darbība palīdz stiprināt Latviju kā tiesisku, nacionālu un demokrātisku valsti.

Vita Anda Tērauda Gribu dzīvot modernā un taisnīgā Latvijā. Pārtikušā, eiropeiskā un drošā Latvijā. Bez gudras pārvaldības tur nenonāksim. Vēlos, lai 13. Saeimā zināšanās, pierādījumos un pasaules pieredzē balstīti lēmumi nebūtu vairs retums, bet ikdienas prakse. Vairāk »
Programma
Nodrošināsim sabiedriskajam medijam pienācīgu valsts finansējumu, lai tas spētu pildīt šo funkciju.Vienlaicīgi radīsim apstākļus žurnālistu neatkarībai no negodīgas politiskās ietekmes un pētnieciskās žurnālistikas attīstībai.
Visa Programma

Back to top