Vita Anda Tērauda: veidojot ES ārpolitiku, mums jāstāv demokrātijas sardzē

Latvijai, veidojot Eiropas Savienības (ES) ārpolitiku, jāstāv demokrātijas sardzē, ceturtdien, 28.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā aicināja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, izceļot satraucošos notikumus Baltkrievijā un Krievijā.

Prasība pēc cilvēktiesībām un demokrātijas

“Eiropas kaimiņvalstīs Baltkrievijā un Krievijā iedzīvotāji prasa savām valdībām ievērot cilvēktiesības un demokrātiskas pamattiesības par brīvām un godīgām vēlēšanām. Pat tik skaidrās situācijās, kad acīmredzami notiek cilvēktiesību pārkāpumi, Eiropai nebija viegli panākt vienošanos par kopīgu rīcību. Kopš decembra Eiropas Savienībai ir jauns rīks, kā vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem jebkur pasaulē – savs Magņitska akts -, kas ļauj piemērot individuālas sankcijas indivīdiem, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem. Situācija Krievijā, kur notiek izrēķināšanās ar vienu no demokrātiskās opozīcijas līderiem Alekseju Navaļniju, prasīt prasītos pēc šī jaunā rīka straujas iedarbināšanas,” akcentēja V.A.Tērauda.

Covid-19 pandēmijas izaicinājumi

Tāpat Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja akcentēja, ka praktiskus izaicinājumus nesusi pandēmija. Tās laikā arvien vairāk lielāka loma ir digitalizācijai, un Latvijai ir jāizmanto iespēja veidot tādu digitālo vidi, kas ir atbalstoša demokrātijai, sacīja V.A.Tērauda. “Virtuālā vide sniedzas pāri robežām, tamdēļ arī risinājumi ir jāmeklē reģionālā vai globālā mērogā. Latvijai ir iespēja aktīvi veidot šīs digitālās demokrātijas ietvaru, meklējot risinājumus, kas mazina dezinformāciju, bet saglabā vārda un izteiksmes brīvību,” sacīja V.A.Tērauda.

“Pērn, strauji izplatoties vīrusam, Eiropas Savienības dalībvalstis reaģēja asi, bet individuāli. Straujā rīcība, slēdzot robežas, ierobežojot cilvēku pārvietošanos un preču brīvu kustību, sniedza skaidru liecību tam, cik trauslas var būt tās brīvības, ko mēs kā Eiropas iedzīvotāji uztveram kā pašsaprotamas. Mūsu ārlietu dienests reaģēja teicami, sniedzot konsulāros pakalpojumus un intensīvi strādājot, lai normalizētu sadarbību starp dalībvalstīm,” akcentēja V.A.Tērauda, norādot, ka Latvija šajā krīzes laikā izcēlās, piedāvājot veiksmīgus un inovatīvus risinājumus darbam neklātienē.

Diasporas politika

Izceļot tos mūsu pilsoņus, kas dzīvo ārpus dzimtenes, V.A.Tērauda pauda gandarījumu, ka diasporas politika beidzot ir iesakņojusies kā stabila un patstāvīga rīcībpolitikas joma Latvijā. “Diaspora ir Latvijas un arī tās ārpolitikas resurss. Globālā pasaulē tieši šie – globālie latvieši – var palīdzēt Latvijas balsij skanēt pasaulē, celt Latvijas konkurētspēju, kā arī stiprināt Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra V.A.Tērauda.

Eiropas Savienības izaicinājumi

Runājot par būtiskiem notikumiem Eiropā pagājušajā gadā, komisijas priekšsēdētāja atzīmēja, ka ES pirmo reizi vēsturē kļuva par vienu valsti mazāka – Apvienotā Karaliste pēc daudzu gadu sarunām izstājās no ES. Priekšplānā izvirzījās arī jautājums par vērtībām, dalībvalstīm veidojās atšķirīga izpratne par likuma varu un tiesiskumu. “Pirmo reizi Eiropas Savienība gatavoja ziņojumu par tiesiskumu visās dalībvalstīs – ar vienu olekti mērot katru dalībvalsti un radot pamatu Eiropas līmeņa diskusijai par tiesiskumu katrā dalībvalstī. Šis mehānisms ir daudzsološs, bet lēns,” sacīja V.A.Tērauda.

Latvijas Ārlietu dienesta darbinieki

“Ir skaidri redzams, ka Latvija iet kopsolī un veido Eiropu. To ik dienas dara Ārlietu dienesta darbinieki – ar degsmi, ar profesionalitāti, ar Latvijas interesēm sirdī. Paldies viņiem par lielo ieguldījumu,” uzsvēra V.A.Tērauda.

Avots: Saeimas Preses dienests