Kustības “Par!” atbilde I. Āboliņam: informatīvās telpas drošība Latgalē un visā Latvijā prasa atbildīgu rīcību, nevis līdzjūtību

Mūsu aicinājums izvērtēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Ivara Āboliņa atbildību nav personisks uzbrukums. Tas ir jautājums par NEPLP institucionālo atbildību, kapacitāti un Latvijas informatīvās telpas drošību.

Ja NEPLP priekšsēdētājs pats publiski atzīst, ka Latvijā, tostarp Rīgā, bija uztverams Baltkrievijas radio signāls, tas nav sīkums. Tas ir fakts, kuru ir vērtējusi Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupa. 

Daudziem šajā situācijā rodas būtiski jautājumi. Pirmkārt, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nosaka, ka NEPLP pienākumos ietilpst veikt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopot tā rezultātus. Tas nozīmē, ka notiekošais būtu jāuzrauga regulāri, nevis par to jāuzzina pēc mediju publikācijām. Ja monitorings netiek veikts pietiekami, vai tas nozīmē, ka trūkst kapacitātes vai resursu, lai radio telpu pienācīgi uzraudzītu?

Svarīgs ir arī jautājums par saturu un apraidi. Pozitīvi, ka pastāv Latgales studija un reģionāls saturs, taču ar to vien nepietiek, lai nodrošinātu spēcīgu informatīvo telpu. Joprojām aktuāls ir jautājums, kāpēc sabiedrisko mediju apraide nav vienlīdz pieejama visā Latvijā, īpaši Latgalē. Kur ir skaidrs plāns, kā nodrošināt, lai Latvijas sabiedriskos medijus varētu dzirdēt visā valstī, un kad tas tiks īstenots? 

“Šodien tikāmies ar pierobežas iedzīvotājiem, kuri jau gadiem sūdzas, ka Latvijas radio signāls ir vāji uztverams un situācija nemainās. Viņu aicinājumi nodrošināt visiem pieejamu, objektīvu un Latvijai lojālu informācijas telpu līdz šim nav sadzirdēti. Daudziem vienīgais pieejamais radio nāk no baltkrievijas, kas rada nopietnus jautājumus par to, kāda informācija nonāk līdz šiem cilvēkiem,” atzīmē Linda Curika, Kustības “Par!” valdes priekšsēdētāja.

Tāpat sabiedrībai ir tiesības zināt, kāds ir konkrēts tehniskais plāns situācijās, lai agresorvalstu signāli neienāk Latvijas teritorijā. Kā šādi signāli tiek traucēti vai bloķēti? Kur Latvijā tie tiek uztverti un kur netiek? 

“Mūs pārsteidz mēģinājums diskusiju, kas aktuāla, it īpaši iedzīvotājiem Daugavpilī un citviet Latgalē, reducēt līdz personiskiem pārmetumiem par “nekompetenci”. Demokrātiskā valstī jautājumu uzdošana par informatīvās telpas drošību un regulatora rīcību nav nekompetence – tā ir politiskās atbildības būtība”, Miks Celmiņš, Kustības “Par!” valdes loceklis. 

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nosaka, ka NEPLP uzdevums ir aizsargāt sabiedrības intereses un informatīvās telpas drošību, bet par Padomes darba organizēšanu atbild tās priekšsēdētājs. Tādēļ sabiedrībai ir pilnas tiesības prasīt skaidrojumu un izvērtēt atbildību. Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka Latvijā informatīvā telpa tiek aizsargāta ar visaugstāko iespējamo profesionalitāti un atbildību – īpaši laikā, kad informācijas telpa ir daļa no agresorvalstu īstenotā hibrīdkara.