Miks Celmiņš: Migrācija — starp bezdarbību, tukšu retoriku un atbildīgu rīcību

Diskutējot par migrāciju, bieži vien tiek piesaukti ārvalstu studenti. Šobrīd ārvalstu studenti veido aptuveni 16% no visiem studējošajiem Latvijā – tas ir 12 000 studentu no kopējiem 75 tūkstošiem studējošo. Publiskajā diskusijā ir svarīgi atzīmēt, ka absolūtais vairums ārvalstnieku un visi ārvalstu studenti Latvijā ierodas uzaicināti. Tāpēc diezgan muļķīgi no vairākiem politiķiem dzirdēt pārmetumus, nosodījumus un rasistiskas piezīmes par ārvalstniekiem Latvijā, tā vietā, lai uzņemtos atbildību un sakārtotu sistēmu.

Politikā šobrīd vērojamas divas frontes – viena: nedarīt neko, atstāt visu kā ir, līdz ar to palaist migrācijas politiku pašplūsmā; otra: piedāvāt absolūti neiespējamo – slēgt robežas ārvalstu studentu ieceļošanai, ko mēs labi zinām, nav iespējams. Šajā diskusijā pietrūkst trešais – pragmatisks un atbildīgs skatījums, kas piedāvā risinājumus, lai Latvija pati veidotu savu migrācijas politiku – stingru, taisnīgu, mūsu valstij piemērotu un drošu. Migrācijas politika nav saukļi vai emocijas. Migrācijas politikai ir jānodrošina skaidri, saprotami noteikumi tiem, kuri Latvijā ierodas mācīties, strādāt vai dzīvot. Īpaši būtiska šī līdzsvara atrašana ir augstākās izglītības jomā, kur ārvalstu studentu piesaiste vienlaikus rada gan iespējas, gan riskus. Šajā rakstā vairāk par ārvalstu studentiem un to, ko mēs varam darīt.

Liegums uzaicināt ārvalstu studentus

Jau šobrīd Imigrācijas likums paredz, ka ārvalstnieku uzaicinātāji – šajā gadījumā augstākās izglītības iestādes, kas uzaicina ārvalstniekus Latvijā ierasties ar mērķi studēt – ir atbildīgi par šo uzaicināto ārvalstnieku ieceļošanu Latvijā, tiesisku uzturēšanos atbilstoši uzturēšanās mērķim un drošu izceļošanu, kad tiesiskais pamats uzturēties beidzas – piemēram, absolvējot augstskolu vai tiekot izslēgtam no studijām. Bieži vien praksē vērojams, ka ir augstskolas, kas cenšas uzņemt iespējami vairāk studentu, par izglītības kvalitāti daudz nedomā, bet ik gadu sniedz maldinošu informāciju, lai uzturēšanās atļaujas studentiem tiktu atjaunotas. 

Tāpēc ir jāstiprina likumā PMLP tiesības liegt augstskolai uzaicināt ārvalstu studentus gadījumos, kad konstatēti būtiski un sistemātiski pārkāpumi. Ja augstskola ignorē noteikumus, tai ir jāuzņemas reālas sekas. Augstskolu atbildība jāstiprina nevis ar skaļiem saukļiem sociālajos tīklos, bet ar reālām darbībām.

Latviešu valodas apguve

Mums ir Satversmīgs pienākums nodrošināt, ka latviešu valoda izdzīvo cauri gadsimtiem un ka ik gadu arvien vairāk cilvēku to iemācās un lieto ikdienā. Strādājot ar ārvalstu studentiem, man ir nostiprinājusies pārliecība, ka liela daļa ārvalstu studentu labprāt dzīvotu, strādātu un stiprinātu Latvijas uzņēmumus vai dibinātu savus uzņēmumus Latvijā, taču viens no būtiskākajiem šķēršļiem, lai efektīvi iekļautos ir latviešu valodas zināšanu trūkums. Protams, ka visi, kuri vēlas, var apgūt latviešu valodu, lietojot tiešsaistes rīkus un piedāvātās iespējas. Un var piekrist, ka vismotivētākie ar lielu gribas spēku spēj rast iespējas un apgūt ikvienu valodu. Taču, ja vēlamies, lai absolūtais vairums ārvalstnieku, it īpaši ārvalstu studenti, valodu prastu, tam ir vajadzīgs sistemātisks risinājums.

Kamēr valsts vēl strādā pie vienotas valsts valodas apguves sistēmas izveides, augstskolām ir jāveic savs darbs. Tām, kas piesaista ārvalstu studentus, ir jānodrošina valodas apguve, nevis fakultatīvi un ne tikai A1 vai A2 līmenī, bet tādā līmenī, lai studenti absolvējot prot un spēj ikdienā lietot latviešu valodu vismaz B2 līmenī. Un nav jāpieņem, ka augstskolām valoda ir jāmāca bezmaksas, par valodas apguvi var paredzēt maksu, ko jau sākotnēji iekļaut studiju maksā.

Valodas zināšanas studentiem palīdzēs labāk iekļauties sabiedrībā, piedalīties sabiedriskos procesos, lasīt ziņas, saprast notikumus sabiedrībā, kurā dzīvo un pēc studijām atvieglos iespējas atrast darbu vai dibināt savus uzņēmumus. Mums kā sabiedrībai ir lielāks labums no ārvalstu studentiem, kuri pēc studijām izvēlas palikt un strādāt Latvijā. Piemēram, nesen saņēmu ziņu no Japānas pilsoņa — ārvalstu studenta, kurš Latvijā absolvējis medicīnas studijas angļu valodā. Lai kļūtu par ārstniecības personu, nepieciešama rezidentūra, taču tā ir apgūstama tikai ar augsta līmeņa latviešu valodas zināšanām. Tāpēc studentam ir iespēja atgriezties Japānā, iziet rezidentūru un praktizēt par ārstu tur. Ja latviešu valoda būtu daļa no studiju procesa no pirmā gada, tad, absolvējot studijas valodas zināšanas jau būtu pietiekamā līmenī, kas ļautu apgūt rezidentūru un palielinātu iespēju, ka jaunais ārsts paliek un strādā Latvijā.

Labā prakse ārvalstu studentu piesaistē kā obligāta prasība

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar vairākām augstskolām ir izveidojusi Vienošanos par labu praksi ārvalstu studentu piesaistē. Augstskolas, kas paraksta šo vienošanos, apliecina, ka ievēros labu praksi, rūpēsies par studentiem, nodrošinās kvalitatīvu izglītību, neapmānīs valsts drošības iestādes un sadarbosies ar ministriju un citām institūcijām. Taču vairākas augstskolas šo vienošanos nav parakstījušas. Šobrīd tā ir tikai rekomendējoša – labas gribas vienošanās. 

Šīs vienošanās prasības nepieciešams stiprināt likumā vai augstskolu akreditācijas procesā kā minimālās prasības, lai augstskolai vispār būtu iespējas uzņemt ārvalstu studentus.

Angļu valodas pārbaude

Robežsardzes pārstāvji nereti ziņo, ka pastāv bažas par uzaicināto ārvalstu studentu angļu valodas prasmēm. Daži studenti nevar atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem, ierodoties lidostā. Tāpēc būtu samērīgi pieprasīt sertificētu angļu valodas apliecību (IELTS, TOEFL vai līdzvērtīgu) visiem studentiem, arī tiem, kuru iepriekšējā izglītība bijusi angļu valodā.

Studiju apmeklējums obligāts

Ja ārvalstnieka patiesais ieceļošanas mērķis Latvijā ir bijis studijas un, ja augstskola ir godprātīgi uzņēmusi studējošo, tad nebūtu nekādas problēmas pastiprināt arī nosacījumus pie kādiem ārvalstu studentu var no augstskolas izslēgt, ja, piemēram, bez attaisnojoša iemesla ir kavētas studijas 5 darba dienu garumā. Stingrākas prasības pēc studiju apmeklētības arī rosina studējošo krietni atbildīgāk izturēties pret studiju procesu, savu patiesā ieceļošanas mērķa īstenošanai. 

Jaunas studijas ar jaunu uzaicinājumu un vīzu

Bieži vien vērojams, ka studenti, kuri tikuši izslēgti no studijām dažādu apstākļu dēļ, pirms saņem rīkojumu par izceļošanu, spēj atrast citu augstākās izglītības iestādi, kurā pāriet uz studijām. Bieži vien šīs otrā plāna, zemā līmeņa augstskolas ir tieši tās, kuras gūst peļņu no šādiem gadījumiem un, kurām sniegtā izglītības kvalitāte ir otršķirīga. Šāda prakse studentu izmantošanā nav atbalstāma. Ja ārvalstu students no studijām ir izslēgts ir jādodas mājup un jāsāk viss procesa no jauna – pieteikšanās studijām, ielūguma saņemšana un ieceļošana valstī atkārtoti. 

Iestājpārbaudījumi

Augstskolas citviet Eiropā nevis uzņem visus un nevis vērtē tikai studējošo iepriekš iegūtās izglītības eksāmenu rezultātus, bet veic arī iestājpārbaudījumus tematiskajās studiju jomās. Arī Latvijā augstskolām būtu jābūt pienākumam pirms studentu uzņemšanas pārliecināties par potenciālo studentu zināšanām un prasmēm, veicot iestājpārbaudījumus. 

Drošības depozīts biļetei mājup 

Jau šobrīd Imigrācijas likumā ir noteikts, ka uzaicinātāji, šajā gadījumā augstākās izglītības iestādes, ir atbildīgas par ārvalstu studentu ieceļošanu valstī, uzturēšanos un izceļošanu no valsts, kad tiesiskais pamats uzturēties beidzas. Lai šo pienākumu augstskolām un valstij būtu krietni vieglāk īstenot ir jāparedz iespēja noteikt augstskolām ieturēt no studējošajiem drošības maksu, kas gadījumā, ja studijas tiek pārtrauktas var tikt izmantots, lai iegādātos biļeti atpakaļ uz mītnes valsti. 

Ir pienācis laiks sakārtot migrācijas politiku, nevis sūkstīties sociālajos tīklos. Lai Latvija pati veidotu migrācijas politiku, kas ir stingra un taisnīga, nevajag skaļas preses relīzes un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas – vajag vēlmi darīt un rīcību, balstītu uz pragmatiskiem, reāliem risinājumiem. Mums ir visas iespējas tos īstenot.