Linda Curika: Atbalsts nevalstiskajām organizācijām un neatkarīgiem medijiem ir mūsu drošības jautājums

Dažu stundu laikā pēc stāšanās amatā 20.janvārī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka iesaldēs ASV ārvalstu palīdzību uz 90 dienām starptautiskiem projektiem, kurus finansē USAID – ASV Starptautiskās attīstības aģentūra. Pēc šī lēmuma starptautiskās attīstības jomā ir sācies haoss – USAID Vašingtonas birojs ir slēgts, mājaslapā nav funkcionāla, serveri ir aizvākti, bet vadība un vadošie darbinieki – atlaisti vai nosūtīti piespiedu atvaļinājumā.

Elons Masks savā sociālajā tīklā X rakstīja: “Mēs nedēļas nogalē USAID izlaidām caur smalcinātāju.” Šķiet, arī Latvijā ir cilvēki, kuri ir gatavi turpināt iesākto un “izlaist caur smalcinātāju” – ekonomikas ministrs Viktors Valainis esot gatavs atteikties no Sabiedrības integrācijas fonda.

Tomēr šo iniciatīvu mēs nevaram skatīt atrauti no tā, kas notiek globāli.

USAID pēkšņā likvidēšana ir izraisījusi satricinājumu 177 valstīs. Būtisku medikamentu piegāde pēkšņi apstājusies, bērni palikuši bez pārtikas, sievietēm vairākās valstīs vairs nav pieejama kontracepcija, medicīnas darbinieki atlaisti, jo programmas un ārstēšanas centri ir slēgti – tostarp tie, kas bija izveidoti HIV apkarošanai 50 valstīs. Sākot no Ukrainas līdz Afganistānai neatkarīgiem ziņu medijiem nācies atlaist žurnālistus. NVO, kas sniedz atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti Balkānos un Austrumeiropā, ir piedzīvojušas būtiskus traucējumus sava darba finansēšanā ASV lēmuma dēļ apturēt ārvalstu palīdzību.

2023. gadā vairāk nekā 40 miljardi dolāru tika piešķirti caur USAID – lielākais izdevumu sektors ārvalstu palīdzībā bija “ekonomiskā attīstība”, no kuriem lielākā daļa (14,6 miljardi dolāru) tika novirzīti Ukrainai. Katastrofu palīdzība un cita humānā palīdzība dažādām valstīm veidoja 21,7% jeb 15,6 miljardus dolāru. Veselības joma veidoja 22,3% jeb 16 miljardus dolāru, no kuriem 10,6 miljardi tika izlietoti HIV un AIDS apkarošanai.

Francija, kas vēsturiski ir bijusi spēcīga attīstības palīdzības un starptautiskās solidaritātes aizstāve, pēdējo divu gadu laikā – līdzīgi kā ASV – ir ievērojami samazinājusi savas finanšu saistības. Vairākas citas Eiropas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Vācija arī ir paziņojušas par ārvalstu palīdzības samazinājumu 2025.gadam (lielākoties – novirzot šo finansējumu aizsardzībai).

Šī samazinājuma sekas sniedzas tālāk par projektu finansēšanu. Tas nopietni ietekmēs pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju sniegt būtisku atbalstu vidējā un ilgtermiņā, galu galā sagraujot atbalsta sistēmu cilvēkiem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk.

USAID programmu iesaldēšana un izrietošā finansēšanas krīze atklāj plaisu Eiropas pieejā kaimiņvalstīm. Maskava un citas autoritārās varas priecājas par šo situāciju. Ļoti daudzi mediju projekti gan Ukrainā, gan Gruzijā, gan Balkānu valstīs, gan Centrāleiropā un arī Baltijā tika finansēti caur USAID tiešā vai netiešā veidā. Ir skaidrs, ka, piemēram, Gruzijā vai Ungārijā neatkarīgie mediji nespēj eksistēt bez atbalsta no ārvalstu finansējuma programmām. Kurš šo trūkumu aizpildīs? Un, ja Eiropas Savienība ļaus neatkarīgiem medijiem šādās valstīs nomirt, kas notiks ar ES demokrātiju un spēju pretoties Krievijas ietekmei plašākā kontekstā?

Šis ir brīdis, kad Latvijas valdībai būtu jānoskaidro, kā USAID un kopējais ārvalstu palīdzības apjoma kritums ietekmēs Eiropas un arī Latvijas mediju vidi un NVO sektoru. Vai ir programmas, kas vairs nespēs eksistēt vai ir apdraudētas? Vai ir kādas programmas vai projekti, kas būtu steidzami jāatbalsta?

Protams, Latvijai kā attīstītai valstij vismaz teorētiski jau sen būtu jāspēj pašai radīt un finansēt atbalsta programmas nevalstiskajām organizācijām un neatkarīgiem medijiem. Latvijai būtu jābūt fokusētai uz attīstības sadarbību, spējot atbalstīt mums ģeopolitiski stratēģiskas jomas arī ārpus valsts robežām. Piemēram, pētījumus Baltijas valstīs un Centrāleiropā par mākslīgā intelekta regulējumu, pētījumus par Krievijas ietekmi, un analīzi par to, kas notiek sociālajos tīklos un kā tos izmanto vēlētāju ietekmēšanai.

Trampa administrācijas lēmums iesaldēt ASV ārvalstu palīdzību izraisīs Krievijas dezinformācijas pieaugumu visā Austrumeiropā, jo neatkarīgie mediji reģionā būs spiesti pārtraukt savu darbu, atstājot uzticamas informācijas vakuumu. Krievija ir skaidri paudusi, ka uzskata pilsonisko sabiedrību par savu ienaidnieku un jebkurš finansējuma samazinājums neatkarīgiem medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai palīdz kremlim. Kamēr kremlis turpina finansēt dezinformāciju, ārvalstu donori savas durvis aizver.

Austrumeiropa ir īpaši neaizsargāta pret Krievijas destabilizācijas mēģinājumiem. Ukraina jau ceturto gadu pretojas pilna mēroga iebrukumam, Gruzija cīnās pret Krievijas iejaukšanos, bet Moldovā šogad gaidāmas izšķirošas parlamenta vēlēšanas. Nopludinātie dati par USAID finansējumu saņēmušajām organizācijām jau tagad ir radījuši drošības apdraudējumu Serbijas un Ungārijas NVO un mediju sektoram. Tagad “oponentu” saraksti ir pieejami, cilvēku vārdi atklāti. Serbijā notikuši policijas reidi nevalstisko organizāciju birojos.

Šim satricinājumam ir nevis jākalpo par pamatu tam, lai Latvijā samazinātu atbalstu nevalstiskajam sektoram, bet, tieši otrādi – saredzētu to, ka pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgi, brīvi mediji ir mūsu drošības nozīmīga sastāvdaļa. Šis ir laiks, kad varam pārskatīt atbalsta programmu prioritātes. Tomēr, ņemot vērā šī brīža drošības situāciju, mēs nedrīkstam atteikties no mediju atbalsta, pētījumiem un aktivitātēm civilās aizsardzības, drošības, latviešu valodas valodas apguves jomās.

Tomēr tam nepieciešama izpratne par NVO sektora nozīmību un spēja paskatīties plašāk uz sektora pienesumu Eiropas demokrātijas veidošanā un mūsu drošības stiprināšanā.