Miks Celmiņš: Valodas apguves iespējas ārvalstu studentiem ir arī valsts atbildība Aktualitātes
03.09.2024

Miks Celmiņš: Valodas apguves iespējas ārvalstu studentiem ir arī valsts atbildība

LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” 2. septembra sižets jau atkārtoti izgaismoja problēmu ar latviešu valodas apguves iespēju nodrošināšanu, jo īpaši, ārvalstu studentiem. Ir atsākusies diskusija par to, kā pienākums būtu nodrošināt un finansēt latviešu valodas apguvi mūsu sabiedrības jauniebraucējiem, jo īpaši ārvalstu studentiem.

Valsts iepriekšējos gadus nav izvirzījusi valodas apguvi kā vienu no prioritārajiem pasākumiem, politiskais atbalsts valodas apguves procesa nodrošināšanai ir bijis nepieklājīgi niecīgs. Pēc PMLP datiem, 2023. gadā izsniegtas gandrīz 28 tūkstoši pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas. Kopā 2023. gada decembrī Latvijā bija aptuveni 77 tūkstoši cilvēku ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām. No tiem nedaudz virs 10 tūkstošiem ir Latvijā studējošie ārvalstnieki – gan Eiropas Savienību valstu, gan citu valstu pilsoņi. Iespēja apgūt latviešu valodu pašreiz ik gadu ir nodrošināta tikai Ukrainas valstspiederīgajiem un aptuveni 450 citiem mūsu sabiedrības jauniebraucējiem, bet Eiropas Savienības valstu pilsoņiem latviešu valodas apguve nav nodrošināta vispār.

Neatkarīgi no šo cilvēku skaita, Latvijā ir jāspēj ikviens jau tūlīt pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas iekļaut latviešu valodas apguves procesā. Šos iepriekšējos 30+ gadus ir darīts ļoti maz, lai veicinātu mūsu sabiedrības jauniebraucēju spēju pienācīgi ātri apgūt latviešu valodu. Latviešu valodas apgūšana ir atstāta pašplūsmā uz pašu jauniebraucēju pleciem – bez vienotas, valsts virzītas sistēmas valodas apguvei.

LTV raidījumā Saeimas deputāte Ināra Mūrniece norādīja, ka nebūtu pieņemama valsts budžeta līdzekļu “tērēšana” jauniebraucēju valodas apguves nodrošināšanai. Ir svarīgi atzīmēt, ka diskusija par to, kā finansēt valodas apguvi, ir pamatota un nav jāpieņem, ka tikai un vienīgi valstij būtu jāmaksā latviešu valodas apguve ikvienam. Taču valsts pienākumam būtu jābūt nodrošināt vienotu sistēmu latviešu valodas apguvei. 

Citviet Eiropā valsts valodas apguve ir sistemātiski organizēta. Piemēram, Vācijā ikvienam, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ir jāreģistrējas integrācijas kursiem 700 stundu garumā, no kurām 300 stundas paredzētas vācu valodas apguvei. Integrācijas kursi ir obligāti ikvienam pilsonim no ārpus Eiropas Savienības valstīm, bet ES pilsoņiem integrācijas kursi un valodas apguve ir brīvprātīga. Vācijā valodas apguvi ārvalstniekiem apmaksā gan no valsts piešķirtā finansējuma, gan arī, ja ārvalstnieka rocība to ļauj, tad, pašam ārvalstniekiem maksājot, ap 2 eiro par vienu valodas apguves stundu.

Latvijā ik gadu valodas apguve nodrošināta tikai pāris simtiem cilvēku. Valodas kursi, pašiem meklējot, pieejami no 10 līdz pat 60 eiro stundā, piemēram, valodas A1 līmeņa sasniegšanai nepieciešamas 120 stundas.

Latvijā ir kritiski nepieciešams izstrādāt vienotu valsts sistēmu latviešu valodas apguvei, līdzīgi, kāda tā ir citviet Eiropā, un noteikt Imigrācijas likumā, ka ikvienam, saņemot pirmreizējo uzturēšanās atļauju, ir pienākums pirmajā uzturēšanās gadā reģistrēties valodas apguves kursiem un apgūt valodu vismaz A2 līmenī. Vienota sistēma valodas apguvei Latvijā ir nepieciešama, lai monitorētu valodas kursu pieejamību un nodrošinātu vienotu, standartizētu kursu kvalitāti. Patlaban visiem, kuri saņem termiņuzturēšanās atļaujas, likums neparedz reģistrēties latviešu valodas apguvei, bet vēlāk piesakoties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai, latviešu valoda ir jāzina vismaz A2 līmenī.

Ir jāapzinās, ka, ja netiks rasts sistemātisks un vienots risinājums, un ja valodas apguve turpinās būt atstāta tikai ārvalstnieku pašu ziņā, tad pēc dažiem gadiem mēs ne tikai dusmosimies par jau esošajām kopienām, kurām ir vājas vai vispār neeksistējošas latviešu valodas zināšanas, bet arī būsim atbildīgi par jaunu kopienu veidošanos, kuras nepratīs latviešu valodu.



Miks Celmiņš, Kustības “Par!” valdes loceklis


Back to top