Par uzņemšanu 10. klasē Rīgā: ikviena izglītība ir vērtība un ikviena profesija ir cienījama

Vispārējās izglītības sniegums Latvijā, iepretim OECD valstu vidējam, ir vērtējams kā viduvējs, un tāds tas ir jau vairāk nekā 20 gadus. Labākie Rīgas un Latvijas skolēni ir starp labākajiem Eiropas skolēniem zināšanās un prasmēs. Tomēr tādu ir daudz par maz, toties iepalicēju, kuru kompetenču līmenis ir stipri zem Eiropas valstu vidējā līmeņa, – daudz par daudz. Ieguldījumi vispārējā izglītībā Latvijā nav vērtējami kā zemi – Latvija pat pārsniedz OECD valstu vidējos rādītājus, vērtējot procentuāli no iekšzemes kopprodukta. Šī pretruna – augsti izdevumi, bet viduvējs sniegums – ir nabadzības apliecība izglītības pārvaldības sistēmai, tas ir jāmaina.

Šogad pirmo reizi 9. klašu beidzēji kārtoja centralizētos eksāmenus un tos vērtēja centralizēti, kas savukārt sniedz iespēju iegūt patiesu ainu par mūsu jauniešu zināšanām un prasmēm valstī kopā, iegūstot pamatizglītību.

Šogad kopā 9. klasi Rīgā apguva 6125 skolēni. Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs 10. klasēs kopā tiks uzņemti 4199 skolēni, no kuriem 3192 vidusskolās un 1007 skolēni Valsts ģimnāzijās. Tas nozīmē, ka teju 69% Rīgas 9. klašu absolventiem ir iespēja turpināt izglītību vidusskolās vai Valsts ģimnāzijās Rīgas pašvaldībā. 

Šogad, līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, Rīgas pašvaldība ir noteikusi vienotus skolēnu uzņemšanas 10. klasei kritērijus. Uzņemšanai 10. klasē Rīgā kritēriji paredz, ka jauniešu 9. klases centralizētie eksāmenu rezultāti nevar būt zemāki par 35% un no 2024./2025. mācību gada, ne zemāki par 40%. Tāpēc pamatoti rodas jautājums, vai skolēns ar zemu eksāmenu rezultātu ir pietiekami labi sagatavojies tālākam izglītības procesam vidusskolā vai Valsts ģimnāzijā?

Vidusskolas izglītības pakāpē kā neobligātā izglītības posmā ir jānosaka uzņemšanas kritēriji. Vidusskolas programmas tiek attīstītas balstoties uz pamatskolā iegūtajām zināšanām un, ja skolēns nav apguvis minimālās zināšanās pamatizglītības posmā (no 35% līdz 40%), tad ir teju neiespējami skolēnam apgūt un izpildīt kvalitatīvas vidusskolas izglītības prasības. 

Vidusskola ir iespēja padziļināti apgūt skolēna izvēlētās programmas priekšmetus, kvalitatīvi sagatavoties studijām augstskolā un uzsākt savu zināšanu un prasmju akadēmisko ceļu. Mums kā sabiedrībai ir jāapzinās, ka vidējo izglītības pakāpi ne visiem skolēniem ir obligāti jāapgūst vidusskolā vai Valsts ģimnāzijā, bet jānovērtē arī iespēja turpināt mācības profesionālās izglītības iestādēs, kā arī iespēju turpināt izglītoties  neklātienē, attālinātās vai jaukta tipa mācībās. 

Šobrīd ir vērojams zināms vecāku un sabiedrības spiediens jauniešiem turpināt mācības vidusskolā un pēcāk uzsākt mācības augstākās izglītības iestādēs. Ekonomikas ministrijas apkopotajās ekonomikas un darba tirgus attīstības tendencēs secināms, ka jau tuvākajā laikā augs pieprasījums pēc zināšanām un prasmēm: smago kravas automobiļu un autobusu vadīšanā, mehānikā un metālapstrādē, mašīnzinībās, kokapstrādē, būvniecībā un tai radniecīgo profesiju jomās.

Ir vairums piemēru par jauniešiem, kas izvēlas studēt augstskolā vecāku vai sabiedrības spiediena dēļ, bet labprāt vēlētos apgūt ugunsdzēsēja vai glābēja profesiju vai strādāt par pavāru, vai galdnieku. Mūsu sabiedrībā valdošais stereotips, ka ārpus augstskolas iegūta izglītība ir dzīves neveiksmes rādītājs ir jāmaina vispirms mums – vecākiem. Ikviena izglītība ir vērtība un ikviena profesija ir cienījama. Katram darbam ir nepieciešamas specifiskas prasmes un zināšanas. Iespējams, tāpēc esam viduvēji starptautiskos mērījumos, jo turpinām tradīciju, ka visi mācās visu, lai gan laikmeta prasība ir spēt atklāt savu īpašo vietu dzīvē un karjerā.

Laima Geikina (Par!), Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdēja. 

Nav pieļaujama situācija, ja skolēns, nokārtojot 9.klases centralizēto eksāmenu vēlas turpināt izglītību, bet nav iespējas to apgūt. Šobrīd, ja 9. klases centralizētā eksāmenā skolēns ir saņēmis mazāk par 10%, tad skolēnam tiek izsniegta liecība un atkārtoti centralizētos eksāmenus ir jākārto nākamā mācību gada noslēgumā. Ja ir saņemti virs 10%, bet nav sasniegti 35%, tad skolēnam Rīgā ir iespējas turpināt izglītību profesionālās izglītības iestādēs, attālinātās,  neklātienes mācību programmās. 

Rīgai un Latvijai kopumā nākamo astoņu gadu laikā jākļūst par vienu no TOP 10 valstīm OECD vispārējās izglītības sniegumā. Mūsu bērniem ir jābūt starp sekmīgākajiem pasaulē un neviens nedrīkst palikt bez iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību atbilstoši savām interesēm un dzīves mērķiem.

Pirms 15 gadiem Igaunijas izglītības sistēmas rezultāts nozīmīgi neatšķīrās no Latvijas snieguma, taču pēdējos piecos gados Igaunija mērķtiecīgi visos mērījumos parādās starp veiksmīgākajām izglītības sistēmām pasaulē. Igaunijas paraugs – tās ir pārdomātas, visaptverošas reformas un liels, mērķtiecīgi ieguldīts finansējums. 

Rīgā un Latvijā kopumā ir jāturpina celt izglītības kvalitāte un prasības, lai ikviens jaunietis spētu izvēlēties sev piemērotāku karjeras ceļu, atbilstoši savām vēlmēm, sapņiem, prasmēm un dzīves mērķiem.