Jūrmala, Ogres novads un Rēzekne rada bažas: vai prasība par valsts noslēpuma pielaidi tiek izpildīta tikai formāli

Pieņemtais regulējums, kas paredz pašvaldību vadītājiem nepieciešamību saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ir pamatots un pareizs solis valsts drošības stiprināšanai. Pašvaldības arvien biežāk iesaistās civilās aizsardzības plānošanā, krīžu vadībā un darbā ar informāciju, kas var būt saistīta ar kritisko infrastruktūru un ierebožtas pieejamības informāciju, un tas īpaši būtiski ir valstspilsētās un pašvaldībās ar kritisko infrastruktūru.

Pielaides mērķis nav birokrātiska kontrole, bet gan drošības risku mazināšana, nodrošinot, ka sensitīva informācija ir pieejama tikai uzticamām un drošām personām, kuras ir rūpīgi pārbaudītas un kurām nav risku attiecībā uz ārvalstu ietekmi, iespējamu šantāžu vai citiem drošības apdraudējumiem. Tas vienlaikus nodrošina arī vienotu pieeju ar citām valsts amatpersonām, kurām šādas prasības jau ilgstoši tiek piemērotas, un praksē nozīmē, ka pašvaldību vadītājiem jābūt spējīgiem pilnvērtīgi strādāt ar informāciju, kas var ietekmēt valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību krīzes un dažādu apdraudējumu situācijās.

No pielaidi nesaņēmušām amatpersonām izskanējušie priekšlikumi piešķirt pielaides automātiski visiem mēriem, tās atņemot tikai pārkāpumu gadījumos, nav atbalstāmi, jo drošības sistēmai jābūt preventīvai, nevis reaģējošai — riski ir jānovērš pirms piekļuves sensitīvai informācijai, nevis pēc iespējama pārkāpuma izdarīšanas.

Vienlaikus pašreizējā regulējuma piemērošana rada bažas par tā efektivitāti. Piemēram, Jūrmalas valstspilsētas iepriekšējais mērs Gatis Truksnis pēc pielaides nesaņemšanas atkāpās no amata, tomēr dome vēlāk lēma izveidot jaunu, iepriekš vēl nebijušu komiteju, kuras vadību uzticēja bijušajam mēram G. Truksnim, kā arī viņu iecēla par jaunievēlētā mēra padomnieku.

Līdzīga situācija ir Ogres novadā, kur iepriekšējais domes priekšsēdētājs, nepildot likuma prasību un neiesniedzot pieteikumu pielaidei darbam ar valsts noslēpumu, atkāpās no amata, taču dome vēlāk lēma viņu ievēlēt komitejas priekšsēdētāja amatā, kā arī iecelt jaunievēlētā mēra biroja vadītāja amatā un darbam pašvaldības Civilās aizsardzības komisijā.

Arī Rēzeknes valstspilsētas iepriekšējais mērs A. Bartaševičs pielaidi darbam ar valsts noslēpumu nesaņēma un līdz ar to atkāpās no amata. Šobrīd dome ir ievēlējusi jaunu domes priekšsēdētāju, un uzmanīgi vērosim, vai iepriekšējam mēram netiks izveidota jauna komiteja, vai viņš netiks ievēlēts kādas esošās komitejas priekšsēdētāja amatā vai nekļūs par jaunievēlētā mēra padomnieku.

Šie piemēri rāda, ka, ja arī formāli likuma prasības tiek ievērotas, ir pamatotas bažas, vai likuma mērķis tiek īstenots, ņemot vērā, ka pielaidi nesaņēmušie bijušie mēri turpina būt pašvaldības vadības komandās. Princips par pielaides nepieciešamību ir pareizs un nepieciešams, taču tā ieviešana nedrīkst palikt tikai formāla. Jānodrošina, ka personas bez pielaides nevar saglabāt izšķirošu ietekmi lēmumu pieņemšanā vai piekļuvi sensitīvai informācijai pašvaldību darbā, un jāmeklē risinājumi, kas novērš iespējas apiet drošības prasības, tās izpildot tikai juridiski, bet ne pēc būtības. 

Pielaides nepieciešamība nav, lai ierobežotu pašvaldību vadītājus formāli, bet gan nodrošinātu, ka pašvaldību vadība ir uzticama darbam ar sensitīvu informāciju un nerada riskus valsts drošībai, jo valsts drošības prasībām ir jādarbojas ne tikai formāli, bet arī reāli praksē.