Paveiktais Rīgas domē (2020 – 2025)

Izglītots rīdzinieks ir Rīgas panākumu atslēga. Iedzīvotāju apmierinātība ar izglītības pieejamību ir augusi – 72% rīdzinieku pozitīvi vērtē Domes darbu izglītības jomā. Šo gadu laikā esam atvēlējuši izglītībai lielāko finansējumu Rīgas vēsturē, ieguldot gan mācību vides, gan izglītības kvalitātes uzlabošanā visā pilsētā, ne tikai atsevišķās skolās.

• Veicām vērienīgas investīcijas Rīgas izglītības iestādēs – atjaunojām rekorddaudz skolu un izbūvējām sporta laukumus. Investīcijas četru gadu laikā veiktas vairāk kā 500 vietās, ieguldot virs 120 miljoniem eiro.

• Atbalstījām skolas jaunu ergonomisku mēbeļu – krēslu un galdu – iegādei, lai nodrošinātu ērtību gan skolēniem, gan skolotājiem. Katrai skolai piešķīrām vidēji ap 25 tūkstošiem eiro mācību vides modernizācijai.

• Būtiski samazinājām un likvidējām rindas uz bērnudārziem. Izveidojām divus jaunus bērnudārzus. Palielinājām līdzfinansējumu privāto bērnudārzu bērniņiem un ieviesām pašvaldības atbalstu aukļu pakalpojuma izmantošanai. Esam ievērojami palielinājuši bērnudārzu pedagogu palīgu atalgojumu.

• Ieviesām “Vienotu skolu” Rīgā. Visās Rīgas skolās bērni un jaunieši mācās latviešu valodā. Nodrošinājām skolas ar mācību līdzekļiem. Atbalstījām skolas ar papildu atbalsta personālu un sniedzām atbalstu vecākiem pārējā uz bērnu mācībām latviešu valodā.

• Visiem Rīgas skolotājiem un citiem skolās strādājošajiem nodrošinājām veselības apdrošināšanu.

• Būtiski paplašinājām skolēnu ārpusskolas nodarbību klāstu, īpaši atbalstījām skolēnu pulciņus STEAM aktivitātēs – inženierzinībās, datorikā, dabaszinātņu aktivitātēs un mākslās.

• Radikāli vērsāmies pret korupciju izglītības, jaunatnes un sporta jomā. Ieviesām vairāk nekā 14 caurspīdīgus un atklātus projektu konkursus – bērnu un jauniešu nometnēm, darbam ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu atbalstam, kā arī sporta un izglītības pasākumiem.

• Būtiski atbalstījām un stiprinājām rīdzinieku nevaldības organizācijas, kultūras radošos kvartālus, muzejus, sporta un parasporta organizācijas un organizācijas jauniešu atbalstam.

• Izveidojām caurskatāmu un pieaugošu profesionālās interešu izglītības atbalstu. Atbalstījām rīdziniekus profesionālā sporta, mūzikas, mākslas un deju talantu attīstībai.

• Mūsu vadībā atbalsts sportam Rīgā ir pieaudzis. 2024. gadā līdzfinansējums dažādās sporta programmās ir palielinājies par 42% pret 2023. gadu un sasniedz 1,5 miljonus eiro.

• Atjaunojām Rīgas publisko slidotavu Esplanādē, atvērām slēpošanas trasi Uzvaras parkā un citviet. Rīgas Šteinhauera vidusskolai, Zolitūdes ģimnāzijai, 63. pamatskolai, sporta skolai “Arkādija” un vairākām citām skolām izbūvējām jaunus sporta laukumus. Atjaunojām Rīgas sporta manēžu.

• Ieviesām Rīgas apkaimju koordinatorus.  Ikvienam rīdziniekam ir tiešs kontakts ar savas apkaimes koordinatoru,  lai īstenotu savas idejas un risinātu problēmas. Ieviesām finansiālu atbalstu  rīdzinieku apkaimju biedrību darbībai.

• Ieviesām pilsētas līdzdalības budžetu, atvēlot tam rekordlielu finansējumu – vairāk nekā 2 miljonus eiro rīdzinieku ideju īstenošanai. Izveidojām pirmo sabiedrības vadītu kopienu centru Sarkandaugavā.

• Atbalstījām rīdzinieku dalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, piešķirot vairāk nekā 1 miljonu eiro jauniem tērpiem, mūzikas instrumentiem, inventāram, pilsētas noformējumam un publiskajiem pasākumiem Vērmanes dārzā un citviet.

Rīdzinieki un pilsētas viesi gan apmeklē un bauda izcilu kultūru, gan paši iesaistās un rada kultūras norises. Iepriekšējo gadu laikā esam radījuši vairākus veidus, kā kultūras un mākslas notikumiem ienākt gan apkaimēs, gan to organizācijā iesaistīt dažādas kultūras un mākslas organizācijas.  Arī starptautiskie notikumi ir liela daļa no šodienas Rīgas sejas, jo mēs zinām, ka ikviens, kas atbrauc ciemos uz Rīgu rada arī pienesumu mūsu ekonomikai un uzņēmējdarbībai.

• Izveidojām jauno Rīgas Vasaras kultūras programmu, paplašinot pasākumus arī ārpus centra – dažādās Rīgas apkaimēs. Radījām jaunus kultūras notikumus visa gada laikā, piemēram, – pilsētas Meteņu svētkus pavasarī un gaismas instalācijas un šovus jaunajos Uzvaras un Dauderu parkos, atjaunojām “Staro Rīga” festivālu.

• Pašvaldības kultūras finansējums tiek piešķirts atklātos konkursos. Izbeidzām necaurskatāmo kultūras pasākumu finansēšanas praksi. Izveidojām septiņas jaunas līdzfinansējuma programmas: privāto akreditēto muzeju atbalstam, festivālu rīkošanai, radošajiem kvartāliem, amatiermākslas kolektīviem, u.c. Kopā piecos gados finansēšnas konkursos ir piešķirti teju 3 miljoni eiro. 

• Rīgas pašvaldība vienlīdz atbalsta gan laikmetīgās, gan tradicionālās mākslas un kultūras notikumus pilsētā. Ik gadu atvēlējām vairāk nekā 3 miljonus eiro dažādiem kultūras notikumiem – sākot no ielīgošanas Rīgas apkaimēs, 3. Starptautisko koru festivālu “Rīga dzied” līdz “Survival Kit” un “Riga IFF”. 

• Rīgā izveidota un atvērta Laikmetīgās mākslas telpa Vecrīgā, labiekārtoti Imantas un Iļģuciema kultūras centri, pabeigtas Āgenskalna un Torņkalna bibliotēkas, izremontēta un labiekārtota Bolderājas bibliotēka un tās apkārtne ar jaunizveidoto grafiti sienu. Izveidoti vairāki diennakts grāmatu pieņemšanas automāti.

• Izveidojām Rīgas kultūrvietu karti GeoRiga, iekļaujot vairāk nekā Rīgas 350 kultūrvietas. 

• Kopā ar māksliniekiem padarījām Rīgu dzīvīgāku, radot jaunus ielu un vides mākslas objektus, un izgaismojot Rīgu svētkos. Atbalstījām labākās idejas, kas izraudzītas atklātos konkursos. Daži no šiem objektiem tagad ir redzami arī citās Eiropas pilsētās – piemēram, Doma laukuma vides mākslas objekts šobrīd atrodas Berlīnē. 

• Mērķtiecīgas tūristu piesaistes dēļ Rīgā atkal ir tikpat daudz tūristu kā pirms pandēmijas. Krievijas tūristu vietā tagad Rīgā ieceļo vairāk tūristu no Skandināvijas, Vācijas un Polijas..

• Izveidojām atbalsta programmu lieliem starptautiskiem sporta un kultūras pasākumiem. Atbalstījām “EuroBasket”, “Positivus”, “Riga Music Week”, “Riga Art Week”, Bostonas simfoniskā orķestra koncertu un citus notikumus.

• Rīgu esam veidojuši par reģiona filmu veidošanas centru, ik gadu ieguldījām vairāk nekā 800 tūkstošus eiro ārvalstu filmu uzņemšanai pilsētā. 

• Esam soli tuvāk Rīgas Filharmonijas (koncertzāles) būvniecībai. Esam uzsākuši Filharmonijas projektēšanu.

Publiskā ārtelpa veido Rīgas ikdienas seju. Šo piecu gadu laikā esam uzsākuši vērienīgus plānus pilsētas vides uzplaukumam. Nākamajai domei rūpīgi jāturpina šo plānu īstenošana vienmērīgi – gan Rīgas centrā, gan apkaimēs.

• Centrālltirgus apkārtne, Spīķeru kvartāls ir ieguvuši jaunu tēlu. Esam sakārtojuši un labiekārtojuši Benjamiņas ielu un Radziņa krastmalu. 

• Izbūvējām un labiekārtojām Buļļupes promenādi 2 km garumā Bolderājā. Uzsākām jaunas atpūtas un pastaigu vietas izbūvi – uzsākām Mūkusalas promenādes labiekārtošanu. 

• Izbūvējām jaunas ielas augošajā Skanstes apkaimē, ierīkojām jaunu atpūtas parku gan bērniem, gan jauniešiem.

• Uzsākām un pabeidzām vērienīgo Dauderu parka pārbūvi un labiekārtošanu Sarkandaugavā. Demontējām Uzvaras pieminekli un tā vietā izveidojām jaunu Uzvaras parku ar skeitparku, skrituļošanas un slēpošanas trasi. Labiekārtojām visu plašo parka teritoriju, padarot to par mūsdienīgu un pieejamu atpūtas vietu ikvienam.

• Labiekārtojām vairākus parkus un skvērus apkaimēs un centrā – Ēbelmuižas, Nordeķu, Ozolaines un Sarkandaugavas parks, Čiekurkalna skvērs, Ķengaragā – Višķu ielas skvēru, kā arī Strēlnieku laukumu Vecrīgā un Dailes teātra laukumu.

• Uzbūvējām 50 bērnu laukumus un 24 atpūtas vietas – pastaigu takas un laipas, sporta laukumus, skeitparkus, īpaši apkaimēs ārpus centra.

• Uzsākām Rīgas Apkaimju attīstības plāna īstenošanu. Ir veikti visi priekšdarbi, lai nākamajos gados labiekārtotu apkaimes centrus, uzlabojot ielu un ietvju segumus, izbūvējot veloceļus un publiskās atpūtas vietas. Pirmā apkaime, kam izstrādāts komplekss attīstības plāns ir Ķengaraga apkaime.  

• Izstrādājām skaidru plānu Vaļņu ielas pārbūvei, plānojot to par īstu gājēju ielu Vecrīgā, ņemot vērā vietējo uzņēmēju vajadzības un vēlmes.

• Izstrādājām vienotu dizainu pilsētas izkārtnēm. Noteicām skaidru atbildību par vēsturiskā un arhitektoniskā mantojuma saglabāšanu un attīstību, apvienojot pilsētas arhitekta dienestu un investējot Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabašānā.

• Restaurēta un atjaunota 1940. gada izsūtīšanas piemiņas vieta ar vagonu, akmeni un vides elementiem.

• Restaurēti un atjaunoti 1919. gada Neatkarības kara pieminekļi Pārdaugavas piemiņas vietās – Sudrabkalniņā, Bumbu kalniņā, Autotanku pulkā un citās piemiņas vietās. Kopš 2022. gada šajā piemiņa vietā notiek NBS, Rīgas domes, Saeimas un Skautu un Gaidu organizācijas kopējs gājiens 31. oktobrī.

• Ir veikti vairāki simti sabiedrisko pieminekļu restaurācijas un sakārtošanas projekti pilsētā.

• Top Latvijas Neatkarības kara Vīķu kroga piemiņas vietas pieminekļa kalšana un piemiņas vietas sagatavošana (atklašana plānota 1. maijā).

• Veikta – neatkarības atgūšanas laikā lielākie sakārtošanas un labiekārtošanas darbi memoriālā Otrā pasaules kara upuriem Biķerniekos. Sadarbībās ar Vācijas un Izraēlas vēstniecību izveidoti informātīvie stendi ar detalizētu informāciju. 

• Restaurēts un sakārtots Kronvalda parka ķīniešu paviljons.

• Veiktas lielo objektu retaurācijas Rīgas Lielo kapu memoriālā, tai skaitā, mecenātu Vērmaņu ģimenes kapu vieta, metāla baldahīns un Hermaņa Ādama Krēgēra kapeņu mauzoleja un pazemes pilna restaurācija. Pacelti, konservāciju saņēmuši, un vietā novietoti ap simts objektiem. Pabeigta Lielo kapu koncepcija un metu konkurss labiekārtošanas darbiem.

• Rīgas pieminekļu aģentūras mājas lapā ir izveidots digitālais Rīgas piemienekļu arhīvs, kam šobrīd top Lielo kapu vēsturisko objektu sadaļa.

• Vienkāršojam terašu izveidošanu pilsētā, atvieglojām uzņēmēju iespējas ierīkot dažāda veidas āra terases kafejnīcām. 

• Pārdēvējām ielas, izrādot cieņu cilvēkiem, ar kuriem lepojamies, piemēram, Rīgā tagad ir ielas, kas nosauktas Itas Kozakevičas un Emīlijas Benjamiņas vārdos, kā arī citas ielas par godu mūsu cilvēkiem.

Karš Ukrainā un regulārie hibrīduzbrukumi nozīmē, ka pašvaldībai ir nopietni jāinvestē drošībā un civilajā aizsardzībā – gan piešķirot finansējumu un sakārtojot normatīvo regulējumu, gan informējot iedzīvotājus par to, kā rīkoties krīzes situācijās. Nedrīkst arī aizmirst par drošību uz Rīgas ielām, par prioritāti izvēloties drošu ceļu bērniem uz skolu.

• Izveidojām efektīvāku Rīgas civilās aizsardzības sistēmu, lai būtu gatavi krīzes situācijām.

• Apsekojām visas droša patvēruma vietas pašvaldības īpašumos un uzsākām šo vietu apzīmēšanu un labiekārtošanu. 

• Apstiprinājām jaunu galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā sniegti padomi, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Regulāri notiek semināri iedzīvotājiem par rīcību krīzes situācijās.

• Ieviesām nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, lai varētu izveidot droša patvēruma vietas arī lielveikalos, pazemes autostāvvietās un biroju ēkās. 

• Rīgā uzsākām veidot materiāltehnisko līdzekļu rezerves, kas noderēs krīzes situācijās, piemēram, ja iedzīvotājiem vajadzēs evakuēties.

• Izveidojām vienotu krīzes vadības sistēmu un iedzīvotāju ērtībai ieviesām krīzes situāciju tālruni – 80001201.

• Lai būtu labāk sagatavoti krīzes situācijām, Rīgas pašvaldības darbinieki regulāri piedalās valsts un pašvaldības līmeņa militārās un civilmilitārās mācībās (Namejs, Amex, Pilskalns, Natrix, Panaceja, u.c.).

• Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, izveidojām Rīgas atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem, kur vienuviet sniedzām pašvaldības, valsts un NVO pakalpojumus. Rīga kļuva par piemēru citām pašvaldībām, kā veidot atbalstu kara bēgļiem.

• Stiprinājām Rīgas iekšējo drošību. Vidēji par 40% palielinājām pašvaldības policijas darbinieku atalgojumu un paplašinājām tehnoloģiju izmantošanu pašvaldības policijas darbā – atjaunojām autoparku, stiprinājām radiosakaru iespējas, iegādājāmies policistiem jaunas stacionārās un pārvietojamās videonovērošanas kameras, dronus, infrasarkanās un zemūdens kameras. 

• Uzlabojām ceļu satiksmes drošību, uzsākot pārkāpumu kontroli sabiedriskā transporta joslu, sarkanās gaismas un ātruma noteikumu ievērošanai. 

• Rūpējoties par rīdzinieku datu drošību, izveidojām jaunu rezerves datu centru.

Droša un ērta rīdzinieku pārvietošanās ir bijis mūsu mērķis, un sabiedriskais transports – mūsu prioritāte. Ikvienam – gājējiem, velobraucējiem, sabiedriskā transporta lietotājiem un autobraucējiem – jāspēj pārvietoties droši, ērti un bez kavēšanās.

• Radikāli vērsāmies pret korupciju “Rīgas satiksmē” – pašlaik uzņēmums strādā iedzīvotāju ne pašlabuma meklētāju interesēs.

• Atjaunojām tramvaja sliedes 5. un 7. maršutā. Uzsākām būvdarbus jaunu sliežu izbūvei, lai tramvajs savienotu Ķengaragu ar Iļģuciemu.

• Rīgā kursē 50 jauni, videi draudzīgi elektroautobusi.

• Vienkāršojām sabiedriskā transporta biļešu iegādi, ieviesām QR koda biļetes, ieviesām laika biļetes, samazinājām mēnešbiļetes cenu uz 30 eiro un studentiem uz 12 eiro mēnesī.

• Sabiedriskais transports vairs nestāv sastrēgumos vairākos maršutos, jo ieviesām luksoforu “zaļos viļņus” ātrākai tramvaju kustībai un izveidojām jaunas sabiedriskā transporta joslas.

• Ieviesām vienoto Rīgas sabiedriskā transporta un vilciena biļeti Rīgas teritorijā. Plānots, ka vienotā laika biļete būs pieejama lietošanai jau vasarā.

• Noteicām stingrus elektroskrejriteņu noteikumus satiksmes drošībai – ierobežojām skrejriteņu ātrumu un konkrētas “parkošanās” vietas.

• Samazinājām mēnešmaksu par 15 eiro ikvienam “Rīdzinieka kartes” īpašniekam un atvieglojām pieteikšanās un lietošanās kārtību Rīgas autostāvvietām. 

• Atbalstījām 25  jaunu elektrouzlādes vietu izbūvi Rīgā. 

Ielu seguma sliktais stāvoklis pilsētā ir bijusi ielaiste kaite. Piecu gadu laikā, kopš esam Rīgas domes vadībā, esam mērķtiecīgi atjaunojuši rekordlielu skaitu ielu – vairāk nekā 400 ielas. Tas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekšējās domes vadības laikā. Kvalitatīvs ielu segums samazina putekļu veidošanos un uzlabo drošību visiem satiksmes dalībniekiem.

• Noasfaltējām un atjaunojām segumu vairāk nekā 400 Rīgas ielu. Esam trīskāršojuši investīcijas ceļu uzlabošanā iepriekšējo 5 gadu laikā. 

• Atbrīvojām Rīgas centru no smagajām kravas automašīnām. Novirzījām kravas auto tranzīta satiksmi ārpus pilsētas centra.

• Atvieglojām iedzīvotāju slogu ietvju tīrīšanā, ieviešot centralizētu ielu tīrīšanu. Māju apsaimniekotājiem un māju īpašniekiem bez maksas nodrošinājām pretslīdes materiālu – smiltis.

• Uzstādījām teju 100 jaunas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes.

• Iesākām un pabeidzām būvdarbus būtiskākajos satiksmes objektos – atjaunota Austrumu maģistrāle, izbūvēts lielais Avotu apkaimes krustojums – laukums, Brasas tilts, Dauderu pārvads, Ģ. Radziņa krastmala un virkni citu objektu. Uzsākām Mūkusalas promenādes izbūvi un Dienvidu tilta savienojumu ar Ziepniekkalnu un Lietuvas virzienu.

• Pārbūvējām Ģertrūdes ielu, Laivu ielu un atjaunojām un labiekārtojam Daugavas stadiona apkārtnes ielas.

• Iesākām Rīgas veloceļu tīkla izbūvi. Izbūvējām teju 6 km veloceļu no Centra līdz Ziepniekkalnam, vairāk nekā 12 km veloceļu no Imantas līdz Daugavgrīvai. Kopā ar savienojumiem apkaimēs esam izveidojuši 37 km jaunu veloinfrastruktūru.

• Izbūvējām jaunu gājēju un velobraucēju tiltu pār Kīleveina grāvi Studentu pilsētā, Pārdaugavā.

• Pabeidzām projektēšanu un iesākām veloceļu izbūvi, lai savienotu visas Rīgas apkaimes ar pilsētas centru. Kopā šobrīd top 29 km jaunas veloinfrastruktūras.

• Padarījām Rīgu drošāku, ieviešot vairākas mierīgās satiksmes zonas ar ātruma ierobežojumu 30 km/h. Rīgas vēsturiskais centrs un citas blīvi apdzīvotas apkaimju ielas tagad ir drošākas visiem satiksmes dalībniekiem, īpaši mazākajiem rīdziniekiem.

• Īstenojām “Drošs ceļš uz skolu” principu, lai uzlabotu satiksmes drošību skolēniem ceļā uz skolu un mājām –  uzstādījām jaunas ceļa zīmes, uzlabojām ielu segumu, samazinājām atļauto braukšanas ātrumu, uzstādījām apgaismojumu. 

• Izlīdzinājām ielu apmales un uzlabojām vides pieejamību vairāk nekā 16 000 m2 apjomā. 

• Izmantojam jaunākās tehnoloģijas, lai apzinātu ielu tehnisko stāvokli.

Līdz 2020. gadam Rīgā nebija mērķtiecīgas mājokļu politikas. Šajos piecos gados esam panākuši, ka Rīga ir uz pareizā ceļa, un pašvaldība atbalsta iedzīvotājus un īpašumu attīstītājus mājokļu labiekārtošanā, siltināšanā un būvniecībā. Dati rāda, ka iedzīvotāju apmierinātība ar mājokļu pieejamību pamazām pieaug. Mēs turpināsim, lai panāktu straujākus uzlabojumus mājokļu kvalitātē un uzlabotu rīdzinieku apmierinātību ar savu dzīvesvietu.

• Izveidojām Rīgas atbalsta programmu ēku vizuālā un tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Ar pašvaldības atbalstu Rīgas vēsturiskajā centrā atjaunotas vairāk kā 250 ēku fasādes, atbalstot iedzīvotājus ar vairāk kā 4,5 miljoniem eiro.

• Līdzfinansējām vairāk kā 50 ēku bīstamības novēršanu, energoefektivitātes uzlabošanu un pagalmu labiekārtojumu jaunizveidotā atbalsta programmā, kopsummā virs 800 000 eiro.

• Izveidojām “zaļo koridoru” ātrākam būvniecības procesam. Samazinājām pašvaldības infrastruktūras nodevu mājokļu būvniecībai līdz minimumam, piedāvājot pat 50% atlaidi ģimeņu un videi draudzīgu mājokļu būvniecībai. Ieviesām vairākas NĪN atlaides līdz pat 90%. Iedzīvotājiem atvieglojām atkritumu novietnes projektēšanu – būvvaldē iedzīvotāji var saņemt tipveida projektus, kas ietaupa gan iedzīvotāju līdzekļus, gan paātrina procesu.

• Izveidojām tiešu iedzīvotāju kontaktpunktu (Mājokļu kompetences centru un renove.lv) pašvaldību mājokļa atjaunošanas, siltināšanas un labiekārtošanas jautājumos.

• Paredzējām pašvaldības zemes gabalus 1000 jaunu īres dzīvokļu būvniecībai līdz 2030. gadam.

• Stiprinājām Rīgas Enerģētikas aģentūru. Aģentūra piesaistījusi 2,5 miljonus eiro investīcijas, lai atbalstītu iedzīvotājus ēku energoefektivitātes uzlabošanai ar energoauditiem un tehniskās dokumentācijas izstrādi.

• Atvērām “Koka Rīgu” iedzīvotājiem Avotu apkaimē, atbalstot iedzīvotājus savu vēsturisko īpašumu atjaunošanā un saglabāšanā. Pieejami ir dažādi instrumenti un apmācības vēsturisko būvdetaļu renovācijai.

• Rīgas Namu pārvaldnieks izveidojis Rīgas namu pārvaldnieka aplikāciju, kurā lietotāji var ērti nodot ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumus, apskatīt rēķinus, saņemt aktuālos paziņojumus par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un sazināties ar sava nekustamā īpašuma pārvaldnieku. Iedzīvotāju apmierinātība ar RNP pakalpojumiem lēni, bet pieaug.

• Ieviesām bioloģisko atkritumu šķirošanu. Izveidojām atbalsta programmu iedzīvotājiem un biedrībām saņemt atbalstu savas apkaimes apzaļumošanā. 

• Izstrādājām koku aizsardzības noteikumus, pasargājot kokus no vieglprātīgas izciršanas un bojāšanas.

• Renovējām un izveidojām rotaļu un atpūtas laukumus, Juglas pastaigu taku, Viesturdārza rotaļu laukumu, Ēbelmuižas parku, Dauderu parku un daudzas citas atpūtas vietas rīdziniekiem. Izbūvējām un labiekārtojām Uzvaras parku.

• Labiekārtojām peldvietas un panācām, ka zilā karoga prasībām atbilst jau trīs no astoņām oficiālajām Rīgas peldvietām – Vecāķu pludmale, Vakarbuļļu pludmale un Bābelīša ezers.

• Pārskatīti un pārstrādāti teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi, nosakot stingrākus sāls lietošanas ierobežojumus slīdamības mazināšanai, kā arī atbalstu lapu savākšanai rudens sezonā

• Palielināts pašvaldības līdzfinansējums, lai pieslēgtos centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

• Uzsākts darbs pie kapsētu ainavu sakārtošanas, nodrošinot kultūrvēsturisko kapsētu iekļaušanos tās sākotnējā un kultūrvēsturiskajā ainavā.

Rīga ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks. To rada arī dati. Rīga gan saražo lielāko daļu no Latvijas IKP, gan mūsu iedzīvotājiem ir augstāks vidējais atalgojums. Mūsu mērķis šos gadus ir bijis piesaistīt uzņēmumus, kas rada augstas pievienotās vērtības darba vietas un investē Rīgā. Esam radījuši atbalstu arī mazās uzņēmējdarbības veicējiem, samazinot birokrātiju un radot atbalsta programmas. Savukārt ar nekustamo īpašumu attīstītājiem mums ir atvērta un godīga sadarbība.

• Mūsu vadībā Rīgas dome stiprina sadarbību ar augstskolām – LU, RSU un RTU – parakstījām sadarbības memorandu un apņemamies attīstīt jauno Pārdaugavas zināšanu izcilības centru – “Zināšanu jūdze”. Esam uzsākuši arī investīciju projektus, lai uzlabotu savienojamību starp universitātēm.

• Būtiski samazinājām birokrātiju būvniecības nozarē, izveidojot “zaļo koridoru” īpašumu attīstītājiem. Atbalstījām klimatam draudzīgu ēku būvniecību, piešķirot NĪN atlaides līdz pat 90%.

• Izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, kas piesaistījusi vairākus starptautiskus uzņēmumus. To investīcijas Rīgā sasniedza gandrīz 220 miljonus eiro un radīja 1660 jaunas darbavietas.

• Kopā ar jaunuzņēmējiem un ekspertiem izveidojām līdzfinansējuma programmu “Jaunuzņēmumu māju” un attīstījām vairākas jaunas atbalsta programmas jaunuzņēmumu vides uzlabošanai – biznesa inkubācijai, apmācībām, pasākumiem un sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai.

• Izveidojām tiešo kontaktpunktu uzņēmējiem, lai risinātu jautājumus bez liekas birokrātijas. Rīga kļūst uzņēmējiem draudzīgāka. Izveidojām divas jaunas atbalsta programmas pirmā stāva aktivitātes sekmēšanai, kā arī sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai.

• Rīgā izveidojām pirmo aprites ekonomikas “Sadarbnīcu”, kur uzņēmēji, iedzīvotāji var salabot tehniku un mēbeles, dodot tām otro dzīvi.

• Piesaistījām ES fondu līdzekļus un kopā ar uzņēmējiem izveidojām vairāk nekā 20 viedpilsētas pilotprojektus – no mākslīgā intelekta risinājumiem zaļākai enerģijas pārvaldībai līdz viedajai stāvvietu rezervēšanai un monitoringam.

• Izveidojām ģeotelpisko Rīgas datu georiga.lv portālu. Atvērām datus, lai lēmumus balstītu analizē, iedzīvotāju paradumos un radītu jaunas digitālās lietotnes iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

• Radikāli vērsāmies pret korupciju Rīgas kapitālsabiedrībās, ieviešot OECD labas pārvaldības ieteikumus un veicot auditus un pārbaudes. Rīgas kapitālsabiedrības piedalās NVO “Sabiedrība par atklātību – Delna” iniciatīvā “Nulles tolerance pret korupciju”.

• Uzņēmēju organizācija “LTRK” atzinusi Rīgu par uzņēmējiem draudzīgāko valstspilsētu.

Līdz 2020. gadam Rīgas sociālā atbalsta politika bija fragmentēta, nodrošinot palīdzību krietni mazākam rīdzinieku lokam. Šo piecu gadu laikā esam analizējuši  un būtiski palielinājuši atbalstu tiem, kam tas nepieciešams visvairāk. Ir paplašināts pakalpojumu klāsts, un mēs esam uz pareizā ceļa, lai ikviens rīdzinieks justos pasargāts un atbalstīts savos dzīves grūtākajos brīžos.

• Sociālās drošības budžets ir pieaudzis par 108 miljoniem eiro, un četru gadu laikā tas ir palielinājies no 7,4% 2020. gadā līdz 11% 2025. gadā. Mērķtiecīgi esam palielinājuši atbalstu rīdziniekiem, kuriem palīdzība ir visvairāk nepieciešama.

• Esam veikuši vērienīgus labiekārtošanas un remontdarbus sociālās aprūpes centros “Mežciems”,  “Gaiļezers” un “‘Stella Maris”.  

• Ieviesām jaunu aprūpes mājās pakalpojuma veidu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Palīdzot vecākiem atgriezties darbā un bērniem, jauniešiem saņemt nepieciešamo atbalstu ikdienas aprūpē.

• Atvērām dienas aprūpes centru cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem. Izveidojām jaunus grupu dzīvokļus jauniešiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.

• Nodrošinājām daudzpusīgu atbalstu riska jauniešiem Rīgā. Uzsākām mērķtiecīgu “ielu darbu”, izveidojām vairākus kopienas centrus, piemēram, Avotu apkaimē ar dažādām atbalsta aktivitātēm. Pašvaldība atbalsta arī inviduālās rehabilitācijas programmas jauniešiem. 

• Būtiski samazinājām iedzīvotāju skaitu, kuri gaida rindā uz sociālās aprūpes centriem, un palielinājām atbalstu pakalpojumam “aprūpe mājās”. Nodrošinājām iespēju sekot līdzi rindai.

• Būtiski palielinājām atbalstu politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Atbalstu 300 eiro apmērā izmaksā divas reizes gadā. Līdz šim pabalsta apmērs bija 150 eiro un to izmaksāja reizi gadā.

• Bezmaksas sabiedriskais transports. Ieviesām bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā Rīgas strādājošajiem pensionāriem.

• Remontējām un labiekārtojām Rīgas Dzemdību nama Mātes un bērnu aprūpes nodaļu, Rīgas 2. slimnīcu, Rīgas 1. slimnīcu un Rīgas veselības centru.