Dace Bluķe: latviešu valodas apguve ir politiska atbildība, nevis eksperiments

📌  Katrs ceturtais liepājnieks nerunā latviski.

Tā ziņo LSM.lv, atsaucoties uz pašvaldības pasūtīto pētījumu. Liepāja ir latviska pilsēta – ar spēcīgām kultūras saknēm, valsts valodas skolām un bagātu vēsturi. Un tomēr – 2025. gadā mēs saskaramies ar realitāti, ka vairāk nekā 20% iedzīvotāju neprot valsts valodu tādā līmenī, lai brīvi tajā komunicētu vai piedalītos sabiedrībā.

Tā nedrīkst būt.

Latviešu valoda nav tikai simbols vai formāla prasība – tā ir mūsu valsts pamats, sabiedrības saliedētības instruments un ikviena cilvēka atslēga līdzdalībai, izglītībai, darbam un pašcieņai. Ja cilvēks nevar aiziet pie ārsta, sakārtot dokumentus vai iesaistīties sabiedriskajā dzīvē bez tulka, tad tā ir problēma, par ko jārunā skaļi.

Un ko dara pašvaldība? Tikai tagad, 2025. gadā, Liepājā tiek uzsākts pilotprojekts latviešu valodas mācībām.

Kas ir pilotprojekts? Definīcijā teikts – tas ir izmēģinājuma projekts, nelielā apjomā īstenota iniciatīva, lai pārbaudītu, vai tā strādā un vai būtu vērts to ieviest plašāk. Tas nav risinājums – tas ir testa mēģinājums.

Un šis ir tieši tas gadījums, kad pilotprojekts kalpo kā aizbildinājums sen zināmai problēmai, kuras risinājums 30 gadu garumā ir atlikts. Vajadzība pēc valsts valodas apguves atbalsta nav nekas jauns, tāpēc “pilotprojekts” pēc 30 gadiem izklausās pēc vilcināšanās, nevis rīcības.

Turklāt – jāatzīst – valodu pietiekamā līmenī nepārvalda arī daļa jauniešu, kuri 21. gadsimtā pabeiguši skolu tepat Liepājā, kur mācību noslēguma eksāmeni notiek valsts valodā. Ir gadījumi, kad pat mācību stundās skolotāji sarunājas jauktā – latviešu un krievu – valodā. Starp citu, pavisam nesen saņēmu darba piedāvājumu vienā no Liepājas skolām, lai mācītu bērniem mūziku tieši šī iemesla dēļ – pedagogi stundās runā krievu valodā.

Valsts valodas prasmei jābūt iespējai, nevis šķērslim. Tāpēc uzskatu – latviešu valodas kursiem jābūt pieejamiem ikvienam, īpaši atbalstot tos, kuriem nepieciešama palīdzība valodas apguves kursu apmaksāšanā. Tas ir valsts un pašvaldības pienākums – nodrošināt, lai cilvēki varētu mācīties valodu sev piemērotā līmenī un laikā, bez sarežģītas birokrātijas vai ilgām gaidīšanas rindām.

Tā nav tikai pedagogu vai ģimeņu problēma – tā ir gan valsts, gan pašvaldības kopīga atbildība. Un jāatgādina – pirms dažiem gadiem, kad Liepājas opozīcija ierosināja atvēlēt kaut nelielu finansējumu latviešu valodas apguvei, šo priekšlikumu noraidīja trīs partijas – tostarp Liepājas partija, Reģionu apvienība un Nacionālā apvienība.

Latviešu valodas kursi nav vajadzīgi tikai tiem, kuru dzimtā ir krievu valoda. Tie ir nepieciešami daudz plašākam cilvēku lokam:

• reemigrantiem, kuri pēc dzīves ārzemēs atgriežas Latvijā ar bērniem, kuri mācījušies citās valodās un vēlas integrēties vietējās skolās;
• ārzemju partneriem un ģimenes locekļiem, kuri dzīvo Latvijā, audzina bērnus kopā ar latviešiem un vēlas būt pilnvērtīga sabiedrības daļa;
• ārvalstu studentiem un citiem jauniebraucējiem, kuri izvēlējušies Liepāju par savām mājām un strādā mūsu uzņēmumos, bet nevar pilnībā piedalīties sabiedriskajā dzīvē valodas barjeras dēļ;
• tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēsturiski nav apguvuši valodu pietiekamā līmenī – gan vecāka gadagājuma cilvēkiem, gan jauniešiem, kuri nav saņēmuši pietiekamu apmācību izglītības sistēmā.

Valoda nav tikai formalitāte – tā ir iespēja. Iespēja piedalīties, saprast, justies piederīgam. Tāpēc valsts un pašvaldību uzdevums ir radīt vidi, kurā šo iespēju var izmantot ikviens – bez maksas un ar praktisku atbalstu.

Mūsu partijas skatījumā latviešu valoda ir jāstiprina ar skaidru, ilgtermiņa politiku, nevis ar eksperimentiem un pilotprojektiem. Tā ir jāpadara par ikvienas pašvaldības redzamu, praktisku prioritāti – ne tikai vārdos, bet arī budžetā, programmās un skolās.

Valsts valodai jākļūst par vērtību, kuru apgūst ar lepnumu, nevis ar baiļu sajūtu.

Dace Bluķe, Liepājas domes deputāte