Miks Celmiņš: latviešu valodas apguve – valsts atbildība un cilvēku pienākums

Ikvienam, kurš pašreiz dzīvo Latvijā vai plāno mūsu valstī uzturēties vairākus gadus, ir jāprot latviešu valoda vismaz sarunvalodas līmenī. Latvijā dzīvo ne tikai cilvēki, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet arī cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, kuri Latvijā studē, strādā vai uzturas citu apstākļu dēļ.

Kopš neatkarības atgūšanas latviešu valodas apguves politika ir atstāta novārtā, tā atstāta tikai atsevišķu publisku personu retorikā, nicinot ikvienu, kurš neprot latviešu valodu. Lielas cerības tika liktas uz pašreizējo valdību, ka no ierastās naida politikas valodas jautājumos tā nonāks līdz konkrētiem risinājumiem, veicinot ikviena līdzpilsoņa un ārvalstnieka iespējas latviešu valodu apgūt iespējami ātri.

Latviešu valoda jāprot arī mūsu sabiedrības jauniebraucējiem

Mani satrauc valdības mazspēja latviešu valodu stiprināt, veicināt tās apguvi sabiedrības jaunpienācēju – ārvalstu studentu, nodarbināto ārvalstnieku vidū. Uz 2024. gada decembri Latvijā ir derīgas 85 978  termiņuzturēšanās atļaujas un 45 731 patstāvīgās uzturēšanās atļaujas. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā tiesības ir uzturēties aptuveni 131 709 ārvalstniekiem, kas ir aptuveni 7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ieceļošana Latvijā ikvienam ārvalstniekam ir gana sarežģīta un tā tam ir jābūt. Migrācijas politikai ir jābūt stingrai un taisnīgai. Tiesības uzturēties Latvijā uz ilgāku laika periodu un saņemt uzturēšanās atļauju ir limitētas un pakļautas drošības pārbaudei, pietiekamu iztikas līdzekļu pierādīšanai un virknei citu nosacījumu.

Pašreiz latviešu valodas apmācība ir atstāta pašplūsmā. Tā nav pat tuvu valsts prioritātēm, līdz ar to valodas apmācībai netiek piešķirti nepieciešamie finanšu resursi, savukārt valodas politika atstāta tikai atsevišķu politiķu retorikā.

Valdības plāni stiprināt latviešu valodu ir niecīgi

Esošajā Evikas Siliņas valdības deklarācijā, kas apstiprināta 2023. gada septembrī, tika teikts – “nodrošināsim vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam.” Lai gan Latvijā pašlaik atrodas 131 tūkstotis ārvalstnieku, valsts nodrošina  latviešu valodas apguvi tikai pilngadīgajiem Ukrainas pilsoņiem Latvijā un pārsimts (aptuveni 400) ārpus Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Valodas apguve pašreiz nav nodrošināta Ukrainas bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem Latvijā (ap 20 tūkstošiem cilvēku).

Neatkarīgi no šo cilvēku skaita ikvienam, kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju un plāno Latvijā uzturēties, piemēram, ilgāk par 3 gadiem ir jābūt iespējai apgūt latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī. Pašlaik latviešu valodas apgūšana ir atstāta pašplūsmā uz pašu jauniebraucēju pleciem – bez vienotas, valsts virzītas sistēmas valodas apguvei.

Kultūras ministrijas virzītais “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024. – 2027. gadam” paredz līdz 2027. gadam “veicināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā un nodrošināt iespēju Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem apgūt latviešu valodu noteiktā zināšanu līmenī, izveidojot efektīvu, koordinētu un vadītu valsts valodas apguves sistēmu”. Minētajā plānā arī iezīmēts, ka latviešu valodu ik gadu Latvijā apgūtu trīs tūkstoši cilvēku no vidēji 15 tūkstošiem, kam ik gadu tiek piešķirtas iespējas uzturēties Latvijā ilglaicīgi, saņemot termiņuzturēšanās vai patstāvīgās uzturēšanās atļauju.

Kas būtu jādara?

Saprotams, ka valsts valodas apguves nodrošināšana visiem, kā to paredz valdības deklarācija, tuvāko gadu laikā ir finansiāli neiespējama, taču ir virkne iespēju, ko valsts var darīt.

Pirmkārt, nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, nosakot, ka ikvienam ārvalstniekam, kurš Latvijā uzturas ilgāk par trim gadiem, ir jāapgūst latviešu valoda vismaz sarunvalodas līmenī. Valsts valodas zināšanas būtu jāpārbauda termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanas procesā.

Otrkārt, ir jāizveido vienota un koordinēta latviešu valodas apguves sistēma, iekļaujot gan valodas apguves pakalpojuma sniedzējus, gan valodas apguvējus, tai skaitā koordinējot pieteikšanos valodas apmācībām, uzraugot valodas apguves kursu pieejamību un kvalitāti. Vienota un valsts koordinēta sistēma valodas apguvei Latvijā ir kritiski nepieciešama, lai monitorētu valodas kursu pieejamību visā Latvijā un nodrošinātu vienotu, standartizētu kursu kvalitāti.

Kam par latviešu valodas apguvi būtu jāmaksā?

Aktualizējot latviešu valodas apguves iespējas, bieži no politiķiem izskan pārmetumi, ka valsts valodas apguves iespēju nodrošināšanai nevajadzētu paredzēt valsts budžeta līdzekļus, un tai jābūt ārvalstnieku atbildībai. Diskusija par to, kā finansēt valodas apguvi ir pamatota un nav jāpieņem, ka tikai un vienīgi valstij būtu jāmaksā un jānodrošina valsts apmaksāta latviešu valodas apguve. Daļai atbildības jāuzņemas gan pašiem ārvalstniekiem, gan viņu uzaicinātājiem – augstskolām, darba devējiem, utml.

Vācijas piemērs valodas apguves nodrošināšanā

Citviet Eiropā valsts valodas apguve ir sistemātiski organizēta. Piemēram, Vācijā ikvienam, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ir jāreģistrējas integrācijas kursiem 700 stundu garumā, no kurām 300 stundas paredzētas vācu valodas apguvei. Integrācijas kursi ir obligāti ikvienam pilsonim no ārpus Eiropas Savienības valstīm, bet ES pilsoņiem integrācijas kursi un valodas apguve ir brīvprātīga. Vācijā valodas apguvi ārvalstniekiem apmaksā gan no valsts piešķirtā finansējuma, gan arī, ja ārvalstnieka rocība to ļauj, pašam ārvalstniekiem maksājot niecīgu summu par vienu valodas apguves stundu.

Nekāpsim uz tā paša grābekļa otrreiz

Sabiedrībā vērojamas dažādas kampaņas, kas signalizē neapmierinātību ar cilvēkiem, kuri neprot latviešu valodu. Taču neapmierinātība šodien lielā mērā fokusējas uz Latvijā ilglaicīgi dzīvojošajiem krievu tautības pilsoņiem. Ja netiks rasts sistemātisks un vienots risinājums, ja turpināsies valodas apguves “atstāšana tikai uz pašu ārvalstnieku pleciem”, tad pēc pieciem un 10 gadiem mums būs jau citas kopienas sabiedrībā, kas latviski nepratīs un būsim uzkāpuši uz tā paša grābekļa otrreiz.

Miks Celmiņš, NVO iekļaujošai sabiedrībai “Make Room” dibinātājs; Kustības “Par!” Valdes loceklis – izpilddirektors