Aktualitātes
Kustība “Par!”: Latvijai nepieciešams kvalificēts Latvijas Bankas prezidents
2019. gada 12. decembrī, ar 76 Saeimas deputātu balsīm, par Latvijas Bankas prezidentu tika ievēlēts Mārtiņš Kazāks. Tā gada laikā Reiņa Bērziņa kandidatūra šim amatam valdību veidojošo partiju vidū netika uztverta nopietni, jo viņa izglītība un pieredze neatbilda prasībām, kādas tiek sagaidītas no Latvijas centrālās bankas vadītāja un Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa.
Kustība “Par!” aicina AS, ZZS un NA deputātus, kuri 2019. gadā noraidīja Reiņa Bērziņa kandidatūru, skaidrot sabiedrībai, kas būtiski ir mainījies šo piecu gadu laikā, lai viņu tagad uzskatītu par piemērotāku kandidātu nekā pašreizējo prezidentu Mārtiņu Kazāku.
“Latvijas Bankas prezidentam likums nosaka, ka viņam jābūt “kompetentam makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes jautājumos”. Šī prasība izriet no Latvijas Bankas galvenā uzdevuma — saglabāt cenu stabilitāti. Šī mērķa sasniegšanai būtiska ir dalība Eiropas Centrālās bankas padomes darbā. Mārtiņš Kazāks, arī 2019. gadā, starp vairākiem spēcīgiem kandidātiem izcēlās kā makroekonomikas analīzē visspēcīgākais. Piecu gadu laikā viņš ir guvis ievērojamu respektu un ietekmi Eiropas Centrālās bankas padomē, un šī loma nākotnē varētu tikai pieaugt,”
Inese Voika, Kustības “Par!” politiķe un pretkorupcijas eksperte
Latvijas Bankas nākamajam prezidentam jābūt ne tikai kompetentākam un labākam par esošo, bet viņam tas arī jāpierāda ar skaidru vīziju un konkrētiem līdzšinējiem sasniegumiem. Amata kandidātam jāspēj sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas stabilitātē un attīstībā. Vai mēs vēlamies mazināt Latvijas lomu Eiropas Centrālajā bankā, kuru ir bijis tik grūti izveidot?
Jaunā Latvijas Bankas funkcija — banku uzraudzība — tiek veikta tikai otro gadu. Lai gan Reinim Bērziņam varētu būt atbilstošs potenciāls šajā jomā, bažas rada viņa saistība ar Aināra Šlesera un Andra Šķēles uzņēmumiem, kas rada nopietnus reputācijas riskus. Latvijas Bankas prezidentam likums prasa nevainojamu reputāciju.
Banku sektora attīstība nav tikai Latvijas Bankas uzdevums — tā ir arī valdības atbildība. Tas, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis pieprasa no Latvijas Bankas risinājumus, kurus Ekonomikas ministrija nav spējusi īstenot gadiem, ir nenopietni. Vienlaikus inflācija Latvijā jau ir samazinājusies, un Eiropas Centrālā banka turpina pazemināt procentu likmes, kas veicina ekonomikas izaugsmi.
Ekonomists Uldis Osis precīzi norāda: “Nav šaubu, ka abi Latvijas Bankas prezidenta kandidāti ir augsta līmeņa profesionāļi. Taču — kādās jomās? Pat visizcilākais dentists nevar nākamajā dienā operēt pat aklo zarnu un otrādi. (…) Visu cieņu Bērziņa kungam, bet šīm prasībām atbilst tikai Kazāka kungs.”
2019. gadā Mārtiņš Kazāks ieguva uzticību, saņemot 76 Saeimas deputātu atbalstu, ieskaitot NA, ZZS un tagadējās AS deputātu balsis. Ja Saeima uzskata, ka viņa darbība nav bijusi pietiekama, tad nākamajam kandidātam jābūt acīmredzami pārākam. Latvijas Banka ir pārāk svarīga Latvijai, lai tās vadītāja izvēle kļūtu par politisku spēli. Latvijai ir nepieciešams kvalificēts un pieredzējis vadītājs, kas spēj gan pārstāvēt valsts intereses starptautiskā līmenī, gan nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.