Kustība “Par!”: ir jāļauj Valsts kontrolei veikt finanšu, atbilstības un lietderības revīzija Saeimā

Šodien Saeimas deputāti lēma nedot iespēju Valsts kontrolei pārbaudīt Saeimas administratīvos tēriņus un izvērtēt to lietderību. Saeimas balsojums nāca kā nepatīkams pārsteigums, jo Saeimas komisijā priekšlikums bija guvis deputātu vairākuma atbalstu. 

Mēs atbalstām Saeimas budžeta revīziju uzticēt Valsts kontrolei. Deputātiem Saeimas revīzija nav jāuztver kā bieds, bet kā iespēja, kas palīdzētu pārskatīt resursu izlietošanu un vairotu sabiedrības uzticību parlamentam. 

Tieši Saeimas priekšsēdētājas balsij ir izšķiroša nozīme, lemjot par Saeimas revīzijas veikšanu. Iepriekš komisijas sēdē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pauda atbalstu revīzijai, taču šodien grozījumus neatbalstīja. Kāpēc viedoklis ir mainījies? Gaidām skaidrojumu sabiedrībai.

Saeimas izdevumi 2025. gada budžeta projektā nākamajam gadam plānoti 36,4 miljonu eiro apmērā, bet 2026. gadā 44,48 miljonu eiro apmērā.

Publiskā revīzijas prakse parlamenta budžetam nav nekas jauns, tā pastāv vairākās Eiropas valstīs. Francijā, Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā, Horvātijā un Nīderlandē pastāv parlamenta finanšu atbilstības uzraudzība, savukārt Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Vācija, Polija, Spānija ir gājušas vēl tālāk, šajās valstīs pastāv finanšu, atbilstības un lietderības parlamenta uzraudzība. 

Arī eksperu un Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” skatījumā publiskas revīzijas Saeimas budžetam neesamība ir Latvijas tiesiskā ietvara trūkums, kas apdraud demokrātiju un Saeimu nostāda priviliģētāk par citām publiskām iestādēm. Sabiedrībai ir liegta iespēja sekot līdzi publisko līdzekļu lietderīgiem un likumā balstītiem tēriņiem, kas ir īpaši svarīgi apstākļos, kad Saeimai ir zema sabiedrības uzticība. Turklāt Latvija ir tikai viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei un uzraudzībai.