Aktualitātes
Kustības “Par!” jauniešu organizācija: jauniešiem no 16 gadu vecuma jādod iespēja vēlēt pašvaldību vēlēšanās
Vairāki pētījumi rāda, ka jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem vēlas piedalīties vēlēšanās, īpaši salīdzinot ar jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Dodot iespēju balsot, pat vēlēšanu izspēlēs skolā, 16 un 17 gadīgie jaunieši kļūst ieinteresētāki un vairāk iesaistās vēlēšanu procesā. Tāpat viņiem pieaug ticība savas balss nozīmei un ietekmei. Pētījumi arī apliecina, ka 16 un 17 gadīgie jaunieši ir tikpat informēti par politiku kā 18 gadus vecie jaunieši, ja ne vairāk (1).
Balsošanas vecuma samazināšana motivē uzlabot pilsoniskās izglītības kvalitāti. Latvijā liela daļa problēmu ir saistīta ne tikai ar vēsturisko atmiņu, bet arī ar nepietiekamu izglītību par pilsoniskās līdzdalības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Tiesības piedalīties vēlēšanās no 16 gadu vecuma nodrošinātu to, ka vēlēšanas kļūst par aktuālu tēmu katra vidusskolēna ikdienā, un tādējādi arī izglītības iestādes tiek motivētas pievērsties vēlēšanām un politisko partiju programmu analīzei skolēniem saistošā un praktiskā, ne tikai teorētiskā formā.
Dažādos pētījumos apstiprināts, ka balsošana agrākā vecumā veicina pilsonisko iesaisti visa mūža garumā. Jaunieši, kuri sasniedz 18 gadu vecumu, bieži saskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas kavē viņu piedalīšanos savas vietējās pašvaldības vides un darba uzlabošanā. Šie šķēršļi ir, piemēram, patstāvīgas dzīves uzsākšana, dzīvesvietas maiņa vai pārcelšanās uz ārzemēm, līdz ar to, jaunietim šo šķēršļu pārvarēšana ir prioritāra, un pilsoniskais aktīvisms ar dalību vēlēšanās – sekundārs. Tomēr, būdami vēl skolēni, jaunieši turpina saņemt pilsonisko izglītību un atbalstu politiskās vides un vēlēšanu sistēmas iepazīšanā, līdz ar to, jauniešu iesaiste pilsoniskajos un politiskajos procesos no agrāka vecuma, nodrošinātu arī tās turpinātību vēlāk (2).
Dati rāda, ka galvenā kritika par balsošanas vecuma samazināšanu līdz 16 gadiem ir vāja: ir izteikti maz faktos un pētījumos balstītu pierādījumu, ka šī vecuma pilsoņi būtu mazāk motivēti vai spējīgi efektīvi piedalīties vēlēšanās. Tas nozīmē, ka balsošanas vecuma samazināšanas pretiniekiem būtu jāizvērtē savi argumenti, un drīzāk jāpievērš uzmanība šādu pārmaiņu potenciālajiem ieguvumiem (3).
Arī Latvijā pastāv nopietnas problēmas ar pilsoniskās iesaistes un veselīgas demokrātijas līmeni, un tās nedrīkst attaisnot ar padomju laika mantojumu vai paaudžu maiņas gaidīšanu. Paaudžu maiņa jau ir notikusi, un mums jāpiešķir uzmanība nākotnes attīstībai. Jaunajai paaudzei, kura vēl mācās izglītības iestādēs, ir liels potenciāls veicināt uzticību un piederību vietējai pārvaldei. Izglītības iestādes ir viens no stūrakmeņiem demokrātijas attīstībā, un tām jāsniedz papildus rīki darbam ar jauniešiem. Apgalvojums, ka 16 gadus vecs jaunietis ir mazāk spējīgs pieņemt lēmumu vēlēšanās nekā 18 gadus vecs jaunietis, ir pazemojošs un nav faktos balstīts.
Ir saprotams, ka dažas partijas var uztraukties par jauniešu uzticību liberālajām vērtībām vai par to, ka jaunieši, iespējams, atšķiras no tradicionāli konservatīvāka elektorāta. Tomēr ļaušana balsot no 16 gadu vecuma pašvaldību vēlēšanās sniegtu ieguvumus visām politiskajām ideoloģijām. Jaunieši ir liela un daudzveidīga grupa ar dažādiem uzskatiem, kas nav viennozīmīgi liberāli vai konservatīvi. Līdz ar to politisko partiju uzdevums ir nevis nošķirt Latvijas pilsoņus savos atbalstītājos un pretiniekos, bet gan izmantot šo iespēju, lai piesaistītu jaunos vēlētājus, kas varētu justies tuvāki viņu vērtībām. Turklāt, ļaujot jauniešiem piedalīties vēlēšanās no 16 gadu vecuma, partijas var palīdzēt veidot ilgstošu vēlētāju lojalitāti, veicinot izpratni par to politiskajām programmām un mērķiem.
Vēl svarīgāk, partijas, kas rūpējas par sabiedrības attīstību kopumā, saprot, ka jaunieši, piedaloties vēlēšanās, ienes svaigu perspektīvu un jaunus risinājumus vietējām problēmām. Pašvaldību vēlēšanās apspriestie jautājumi – piemēram, izglītība, infrastruktūra un sociālie pakalpojumi – tieši ietekmē jauniešu ikdienu, un viņu līdzdalība var uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu. Tāpēc dažādu ideoloģiju pārstāvošām partijām Latvijā nevajadzētu baidīties no balsstiesību paplašināšanas, jo tas veicinās lielāku demokrātisko līdzdalību, padarot Latvijas sabiedrību stiprāku un iekļaujošāku, kā arī veicinās savstarpējo uzticību starp lēmumu pieņēmējiem un vēlētājiem.