Ivars Drulle: Vides mākslas objekti pilsētu atdzīvina un padara priecīgu

Šīs vasaras Parīzes Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi tika sadalītas medaļas jaunā sporta veidā – “breikošanā”. To sauc arī par breika deju, breikdensu vai vienkārši par breiku. Īpašu popularitāti tas ieguva gan Lietuvas sudraba medaļas dēļ, gan kādas austrālietes dēļ, kura “dejoja” īpaši dīvaini, daudzi saka – kā ķengurs. Šī uzstāšanās kļuva par interneta sensāciju, par vienu no spēļu visvairāk skatītajiem notikumiem, bet no profesionālā viedokļa tā bija tik vāja, ka no tiesnešu puses nesavāca nevienu punktu. 

Vai breiks ir dejošana? Mazliet jā, bet drīzāk nē, tas ir profesionāls sporta veids, neviens no mums tā nedejo. Vai breiks ir akrobātika? Tur ir akrobātikas elementi, bet kopumā tā atšķiras no akrobātikas priekšnesuma. Vai tas ir cirks? Gan jā, gan nē – bet cirkā to varētu rādīt, it sevišķi tagad, kad dzīvnieku izmantošana vairs nav atļauta. 

Līdzīgs skaidro definīciju sajukums salīdzināms ar šovasar atklātajiem vides dizaina un mākslas objektiem. Vai tie ir mākslas objekti?; gan jā, gan nē – ievietoti pilsētvidē, tie ir vides dizaina objekti ar mākslinieciskiem elementiem. Vai tie ir mākslas darbi? Tie ir vienā, unikālā eksemplārā un šādi tie pietuvojas mākslas kategorijai. Vai tie ir rotaļu rīki? Pirmkārt, tie nekur un nekad nav saukti par rotaļu rīkiem, lai gan satur interaktīvus elementus.

Vai, piemēram, zaļojošs koks parkā ar zemiem zariem ir rotaļu rīks? Arī šeit mēs saprotam, ka pirmkārt, tas ir koks, lai gan satur interaktīvus elementus, ko var izmantot rotaļām. Risks piemērot vides dizaina un mākslas objektiem rotaļu rīku kritērijus ir tāds, ka neviens no dizaina izstrādājumiem šo noteikumu “sietu” neizturēs un būtu jānorobežo – sākot jau ar bronzas dzīvnieciņiem pie Doma baznīcas.

Vienlaikus, dizaina elementu veidošana paredz to, ka nepilnību gadījumā izstrādājums tiek uzlabots un pilnveidots. Tā ir nebeidzamu uzlabojumu ķēde, sākot ar norādēm lidostās, slīdošajiem eskalatoriem veikalos līdz pat ielu plastmasas stabiņiem. Arī Rīgas vides mākslas objekti izrādījušies, nav izņēmums. Tie ir skaisti, bet tomēr nav perfekti attiecībā uz lietotāju. Intensīva slodze pilsētvidē ir izgaismojusi nepilnības, kas jānovērš. Labās ziņas ir tādas, ka nepilnības ir iespējams novērst un tas nav dārgi.

Vides mākslas objekti ir tas, kas pilsētu atdzīvina un padara priecīgu. Rīga ilgi ir bijusi bez saviem, asprātīgajiem vides objektiem un gūtās mācības jāizmanto labu un drošu vides mākslas objektu veidošanā.

Ivars Drulle, Rīgas domes deputāts (Kustība “Par!”)