Dāmas un kungi, cienījamie kolēģi un draugi! Mani sauc Ivanna Voločija. Es esmu ukrainiete.

Lai gan iepriekš esmu rakstījusi daudz un dažādas politiskās runas un paziņojumus, nekad iepriekš neesmu uzrunājusi Latvijas cilvēkus un medijus tik vēsturiskā brīdī, kā šodien – laikā, kad Eiropa piedzīvo nepieredzētu karu mūsu pašu robežās.

Kā saka, visam ir pirmā reize. Bet šī nav pirmā reize, kad mēs, ukraiņi un latvieši, piedzīvojam agresiju, karu un nāvi no mūsu imperiālistiskā kaimiņa rokām. Un šodien, vairāk nekā jebkad, mums ir jāstāv kopā. Gan mūsu valstīm, gan mūsu Eiropas kontinentam. Kā teica prezidents Zelenskis – aizsargāt mūsu Eiropas dzīvesveidu.

Es piedzimu un uzaugu nelielā pilsētā Rietumukrainā –  IvanoFrankivskā, un skaidri atceros to dienu, kad kopā ar ģimeni devāmies balsot par neatkarīgu Ukrainu. Tieši Ukrainas nacionālās atdzimšanas gars mani vadīja iesaistīties Oranžās revolūcijas studentu kustībā, un tieši tajā laikā ideja par Ukrainu Eiropā dziļi iesakņojās manī. Tā mani aizveda līdz Briselei un Eiropas institūcijām, kur es varēju aizstāvēt Ukrainas intereses. No pirmās dienas, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, strādājot Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai, es zināju, ka man ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu.

Es palīdzēju izveidot vairākas brīvprātīgo kustības un iniciatīvas, ieskaitot ziedojumu vākšanu aizsardzībai un medicīniskajai palīdzībai un koordinējot atbalstu Ukrainas bēgļu ģimenēm un bērniem.

Es esmu ļoti pateicīga visiem eiropiešiem un it īpaši latviešiem, kas atvēruši savas mājas ukraiņu bēgļiem. Ikviens Ukrainā jūtas ļoti tuvs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas cilvēkiem, jo mums nav jums jāstāsta, ko šobrīd piedzīvo ukraiņu tauta. Jūs mūs saprotat vislabāk. Jūs mūs saprotat bez vārdiem.

Es esmu pagodināta būt šeit, Latvijā, un sajust Latvijas atbalstu. Latvijas brīvības un demokrātijas garu. Bet jūtu arī dziļas skumjas par to, ka 21. gadsimta Eiropā cilvēki mirst no bumbām un frontes līnijā, aizsargājot savu valsti un Eiropas karogu.

2022.gads bija īpašs ikvienam Ukrainā – jūnijā Eiropas Padome piešķīra mums ES kandidātvalsts statusu, savukārt pagājušā gada decembrī Eiropadome piekrita uzsākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu. Es ik dienu ar milzīgu pateicību domāju par visiem tiem, kuri ziedo savu veselību un dzīvību par Ukrainas nākotni Eiropas Savienībā. Mums Ukrainā ir slavena dziesma, kas tika uzrakstīta kara sākumā, kurā dzied: “Neviens nevar apturēt ideju, kuras laiks ir pienācis”. 

Laiks ir pienācis, lai Ukraina kļūtu par daļu no Eiropas ģimenes, kura tai vienmēr ir piederējusi gan garīgi, gan vēsturiski. Un es esmu lepna apvienot spēkus ar Latvijas cilvēkiem, lai to īstenotu. Latvieši var kļūt par pirmo ES valsti, kas ieved ukraiņu balsi Eiropas likumdošanas procesa centrā, kur mēs varam jau šodien strādāt kopā, lai nodrošinātu mierīgu un labklājīgu rītdienu mūsu bērniem gan Latvijā, gan Ukrainā, gan citviet Eiropā.

Katru dienu jūs un es pieņemam lēmumus, lielus un mazus, un dziļi sirdī mēs visi zinām, ka mums ir jāstrādā vairāk un jādara vairāk, lai uzvarētu šajā karā. 

Слава Україні! un “Dievs, svētī Latviju!”