Didzis Dubovskis: Kā samazināt kredītmaksājumus?

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir kļuvuši par ķīlniekiem procentu likmēm. Ir jārīkojas, lai novērstu zaudējumus ekonomikai un, lai kredītus nekustamajam īpašumam noturētu pieejamā cenā.

Par EURIBOR un banku peļņu tiek diskutēts jau kopš gada sākuma. Tagad, apkures sezonai tuvojoties, temats kļūst arvien sāpīgāks. Hipotēku maksājumi ir pieauguši uz pusi vai pat dubultojušies. Banku sektora peļņa ir vairāk nekā divkāršojusies. 
Kā skaidro Latvijas Bankas ekonomisti, situācija ir radusies no neatbilstības starp likmēm noguldījumiem un likmēm izsniegtajiem kredītiem, savā veidā pasakot, ka lielajai peļņai nav atbilstoša biznesa riska. Risks atstāts uz kredītņēmēju, iedzīvotāju un uzņēmēmu, pleciem. Ja šī brīža tendence saglabājas, tad banku peļņa var sasniegt pat 2% no IKP.

Gads	Banku sektora peļņa, milj. EUR	Latvijas IKP, milj. EUR	Banku sektora peņa % no IKP.
2019.	84	30 476	0.28%
2020.	150	29 334	0.51%
2021.	292	32 867	0.89%
2022.	325	39 063	0.83%
2023. 1. pusgads	350	19 300	1.81%

Hipotēkas maksājums  ir auguši no 300 uz 600 eiro mēnesī. Tā ir nauda, kas iet garām ekonomikai –  iedzīvotāju iespējām tērēt kafejnīcās, kultūras pasākumiem, precēm hobijiem,  utml. Tā ir arī kredītu maksa, kas iet secen jaunu rūpnīcu un uzņēmējdarbības attīstībai. EURIBOR sadārdzinājums jau šobrīd ekonomikai rada būtisku IKP kritumu. 

Bet, šai situācijai ir risinājumi. 

Lietuvas risinājums paredz banku virspeļņas nodokli tikai par strauji pieaugušajiem procentu ieņēmumiem jeb par starpību starp noguldījumu likmēm un kredītu likmēm. Šie līdzekļi nonāk speciālā fondā militārām un infrastruktūras vajadzībām, tādējādi rodot iespēju pamatbudžeta līdzekļus lietot citur. Šo 20 mēnešu laikā Lietuva plāno iekasēt 410 miljonu eiro. Pielīdzinot Latvijas izmēram un gada griezumam, tie būtu 172 miljoni gadā, ap 0.5% no IKP. Tikmēr Igaunijā izskan aicinājumi ieviest Lietuvas tipa nodokli un iekasēt pat miljardu eiro.

Francijas situācija, savukārt, ir, kas tāds, par ko Latvijas kredītņēmēji, šķiet, varētu tikai sapņot. Francijā spēkā ir tā sauktie pret-augļošanas (anti-usury) likumi, un Francijas centrālā bankā regulāri publicē maksimālo likmi, kuru bankas drīkst piemērot kredītiem. Jauna kredīta likme nedrīkst pārsniegt iepriekšējā perioda vidējo kredītu likmi par vairāk nekā vienu trešdaļu. Arī šī likme ceļas, tā ir cēlusies no 1.4% pērn līdz 3.1% šobrīd. Šis piemērs ir būtisks atspēkojums argumentam, ka ar likmēm neko nevarot darīt.

Kāds varētu būt Latvijas variants? 

Mums ir nepieciešams rīkoties, lai EURIBOR pieaugums nenodarītu nepamatotus zaudējumus ekonomikai un iedzīvotāju pirktspējai. Kā mēs jau esam secinājuši, galvenā problēma ir neatbilstība starp noguldījumu likmēm un kredītu likmēm. Ņemot vērā būtisko ietekmi (pat 2% no IKP) uz tautsaimniecību, Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai ir jānosaka maksimālā piemērojamā kredītlikme, kura balstīta vēsturiskos neto banku procentu ieņēmumu aprēķinos.

Piemēram, maksimālā piemērojamā gada procentu likme hipotekāro kredītu līgumiem un pārrēķiniem ir hipotekāro kredītu procentu izdevumi plus četru gadu vidējā peļņa no hipotekāriem kredītiem, plus viena trešdaļa. Līdzīgi ar līzinga līgumiem. Līdzīgi arī  aizdevumiem uzņēmumiem.

Arguments par to, ka šī ir ECB politika inflācijas mazināšanai, neiztur kritiku tieši tādēļ, ka ECB skatās lielo ekonomiku rādītājus, un tajās mainīgās likmes nav izplatītas. Vācijā, Francijā un citur hipotēkas procentus fiksē pie līguma slēgšanas un tie nav pārrēķināmi. Šāda mainīgo procentu situācija ir unikāla Latvijai. Arguments par kreditēšanas pārtraukšanu arī šķiet nepamatots, jo kreditēšana jau tā ir zemākajos līmeņos eirozonā un vairums izsniegto kredītu ir ļoti droši un papildus nodrošināti ar valsts galvojumiem.

Jāuzdod jautājums – kura puse uzņemas risku, kas attaisnotu šādu peļņu, kāpēc Latvijā jāmaksā 6%, kamēr citur 3%? Latvijas gadījumā šo risku ir uzņēmušies kredītņēmēji, Altum, un sabiedrība kopumā. Ja netiek ierobežotas kredītu likmes, tad tiek veicināta ekonomikas recesija un tā tiek padarīti jauni mājokļi, uzņēmējdarbības kredīti par pārāk dārgiem un nepieejamiem, kā arī tiek iebiedēti iedzīvotāji no mājokļa iegādes.

Didzis Dubovskis, Kustības “Par!” valdes loceklis