Par vienu informatīvo telpu vienotā sabiedrībā

Šodien Saeima lems par informatīvā ziņojuma “Nacionālās drošības koncepcija 2023” pieņemšanu. 2022. gadā tika izstrādāta jauna Valsts apdraudējuma analīze, kā arī ievēlēta jauna Saeima. Līdz ar to saskaņā ar Nacionālās drošības likumu ir pienācis kārtējais cikls izstrādāt jaunu Nacionālās drošības koncepciju. 

Ne mazāk svarīgs faktors, kas liek pārskatīt esošo Koncepciju, ir mūsu valsts, reģiona un starptautiskās drošības situācijas būtiska pasliktināšanās pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas Federācijas teroristiskā, pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā. 

Mūsu skatījumā, koncepcija ir būtisks dokuments turpmāko prioritāšu noteikšanai mūsu valsts drošības stiprināšanai. Tomēr pirms tās pieņemšanas ir nepieciešams dialogs par Koncepcijā ietverto ieceri slēgt sabiedriskos medijus krievu valodā no 2026. gada 1. janvāra. 

Mūsuprāt, šis ir tuvredzīgs lēmums, kas pretēji Koncepcijā paustajam mērķim un uzdevumam – apdraud Latvijas drošību nevis to sargā. Arī mūsu valsts drošības eksperti un Latvijas sabiedriskie mediji norāda, ka nedz Latvijas Radio, nedz Latvijas Televīzijas, nedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav bijusi iesaistīta šī lēmuma izvērtēšanā un pieņemšanā. 

Latvijas nacionālās drošības interesēs ir stiprināt vienotu informatīvo telpu visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu dzimtās valodas vai latviešu valodas prasmes līmeņa. Esošajā drošības situācijā nav pieļaujama situācija, ka Latvijas valsts ar tuvredzīgiem lēmumiem veicinātu to, ka daļa valsts iedzīvotāju nonāk informācijas telpā, kurā valda Krievijas naratīvi un propaganda. Mums ir jācīnās par to, lai ikviens Latvijā būtu informēts par to, kas notiek Latvijā un saņemtu informāciju no uzticamiem un demokrātiskiem medijiem. Dalīta sabiedrība vairākās informatīvajās telpās var būtiski ietekmēt Latvijas sabiedrības noturību pret dažāda veida apdraudējumiem, tai skaitā hibrīddraudiem. Hibrīdkara laikā ir jācīnās par cilvēku sirdīm un prātiem. Mēs to nevarēsim izdarīt, ja nerunāsim ar visiem Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā Latvijas sabiedriskā medija krievu valodā lietotājiem. 

Laikā, kad uz mūsu robežas notiek hibrīduzbrukums un tepat blakus Ukrainā ir karš, ir jāapzinās, ka Krievija investē ievērojamu finansējumu, lai vērstu informācijas kara ieroci pret mums, pret NATO un pret Eiropas Savienību. Mūsu drošības dienesti ikdienā cīnās par to, lai pasargātu informācijas telpu. Arī žurnālistiem ir jādod iespējas darīt savu darbu, runājot ar auditoriju viņiem saprotamā, ērtā veidā par to, kas notiek Latvijā, Ukrainā, Eiropā un par mūsu vērtībām. 

Nav pieļaujama situācija, ka daļa Latvijas iedzīvotāju no 2026.gada 1.janvāra savas valodas prasmes dēļ vai tādēļ, ka ir pieraduši un izvēlas patērēt saturu krievu valodā, vairs nevarēs iegūt objektīvu, Latvijas interesēs un vērtības balstītu saturu. Līdz šim brīdim nav dzirdēti vērā ņemami un būtiski risinājumi, kā nodrošināt šo cilvēku nenonākšanu informācijas telpā, kas darbojas pretēji Latvijas interesēm.

Ar līdzīgu situāciju saskaras kaimiņvalsts Igaunija. Tur valsts ilgstoši investējusi spēcīgā sabiedriskajā medijā krievu valodā un nevis ierobežojusi krievu valodas mediju darbu, bet gan tieši otrādi – tos stiprinājusi, tai skaitā piešķirot papildus finansējumu. Viņu skatījumā ir jāpieņem, ka būs sabiedrības daļa, kas ziņas un izklaides raidījumus vēlēsies patērēt krievu valodā un Igaunijas valsts uzdevums ir nodrošināt, ka viņi saņem uzticamu un demokrātiskās vērtības balstītu informāciju. Hibbrīdkara situācijā nepieciešams nevis runāt par sabiedriskā medija krievu valodā slēgšanu, bet gan finansējuma palielināšanu.

Mūsus skatījumā, sabiedriskais medijs krievu valodā ieņem nozīmīgu un augošu lomu Latvijas informatīvajā telpā. Sabiedriskais medijs krievu valodā ieņem ļoti nozīmīgu lomu sabiedrības saliedētībā un drošības stiprināšanā. Portāls Rus.LSM.lv šī gada augustā sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus apmeklētāju. 2022. gadā platforma ieguva rekordlielu auditoriju sociālajos medijos “Facebook” un “YouTube”, sasniedzot lietotājus ne vien Latvijā, bet arī Ukrainā un citur, kas apliecina nozīmīgu Latvijas sabiedriskā medija eksportspēju. Dati rāda stabili pieaugošu pieprasījumu pēc kvalitatīvas informācijas krievu valodā – Rus.LSM.lv sekotāju skaits “Facebook” 2022. gadā pieauga par 45% (pret 2021. gadu); “YouTube” – par 75%. Izaugsme “YouTube” turpinājās arī 2023. gadā – pirmajā pusgadā video skatījumu skaits pārsniedza 9 miljonus, kas ir vairāk nekā 2022. gadā, kad 12 mēnešos skatījumu skaits sasniedza 7,7 miljonus.

Savukārt “Latvijas Radio 4” nedēļā sasniegtā auditorija ir apmēram 150 000 klausītāju. Teju puse šo klausītāju ir vecumā virs 65 gadiem, kas ir viena no sabiedrības grupām, kuru  sasniedz un ietekmē dezinformācija . Latvijas Radio aplēses liecina – ja “Latvijas Radio 4” tiktu slēgts, sabiedriskais medijs zaudētu 100 000 līdz 125 000 lielu auditoriju (lielākoties Rīgā un Latgalē), neskaitot digitālā satura lietotājus un “Latvijas Radio 4” podkāstu klausītājus (2022. gadā tie bija vidēji 100 tūkstoši klausījumu mēnesī jeb 1,255 miljoni klausījumu gadā).

Visbeidzot, šobrīd Latvijas valstij prioritāri ir nodrošināt ikviena Latvijas iedzīvotāja iespējas apgūt latviešu valodu. Līdz 2026. gadam panākt ikviena Latvija iedzīvotāja spēju saprast un saprasties latviešu valodā. 

Nav šaubu, ka iespējami tuvā nākotnē visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāspēj vienoties ne tikai vienotā informatīvajā telpā, bet arī vienotā informatīvajā telpā vienā valodā – latviešu valodā. Bet līdz šī lēmuma pieņemšanai ir jānodrošina ikviena iespējas latviešu valodu apgūt un nepieļaut, to, ka daļa Latvijas sabiedrības nokļūst mūsu valstij naidīgā informatīvajā telpā.