Linda Curika: ES Parlamenta direktīva, ar ko apkaro vardarbību dzimuma dēļ, ietvers arī digitālo vidi

Šobrīd daudz runājam gan par naida komentāriem internetā, gan vajāšanu sociālajos tīklos un to, cik nepasargātas ir sievietes no šāda veida uzbrukumiem. Viens no piemēriem ir tā saucamā atriebības pornogrāfija. Iedomāsimies Annu, kas ir attiecībās ar Jāni un šo attiecību laikā pārsūta viņam intīma rakstura fotogrāfijas vai video. Kad attiecības beidzas, Jānis par to nav priecīgs un nolemj šīs bildes un video nopludināt tīmeklī – sociālajos tīklos vai PornHub. Šobrīd sievietes, kas ar to saskārušās, nav pasargātas. Likumdošana nespēj iet līdzi laikam, savukārt sociālie tīkli ir ārkārtīgi lēni, lai šo saturu izņemtu. Nereti šie materiāli tā arī tur paliek, kopā ar neaizsargātības un bezspēcības sajūtu.  

Viens no jaunākajiem digitālās vardarbības veidiem ir AI ģenerēta pornogrāfija. Jau šobrīd pilsoniskās aktīvistes un arī žurnālistes ir saskārušās ar to, ka viņu attēli un video tiek izmantoti, lai ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerētu pazemojošu, cieņu aizskarošu pornogrāfiju. Iespējas sevi no tā pasargāt ir mazas un kļūs arvien mazākas. Ja agrāk vajadzēja vismaz 600 attēlu ar cilvēku, lai ģenerētu ticamu AI video, tad šobrīd pietiek ar daudz mazāku datu kopumu, lai to izdarītu. Šī problēma nākotnē tikai saasināsies.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments panāca vienošanos direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Viens no aspektiem, par kuriem Latvijā runāts mazāk – vardarbība pret sievietēm un LGBT+ kopienu tiešsaistē un kā šī direktīva skar digitālo telpu. 

Šobrīd direktīvā tiešsaistes platformas tiek atzītas par nozīmīgu posmu nelegāla satura novēršanā un izņemšanā. Kopējais rezultāts ir pozitīvs solis ceļā uz sieviešu un LGBTQ+ tiesību aizsardzību internetā. Diemžēl Parlaments nepieņēma vairākus ierosinājumus, par kuriem digitālo tiesību grupas iestājās, lai stiprinātu direktīvu.

Šobrīd iekļautas definīcijas un starptautisko cilvēktiesību likumu standarti gan “intīmu vai manipulētu materiālu koplietošanai bez piekrišanas”, gan “kūdīšanai uz vardarbību un naidu digitālajā vidē”. Lai gan Parlaments iekļāva vāju definīciju tam, ko nozīmē “intīmi materiāli”, šie uzlabojumi radīs labāku līdzsvaru starp sieviešu un LGTBIQ+ personu integritāti un vārda brīvību tiešsaistē.

ES Parlamenta nostājā arī atzīta “dominējošās tiešsaistes platformas” loma publiskas kūdīšanas uz vardarbību un ar dzimumu saistīta vardarbīga satura izplatīšanā. Šo platformu biznesa modelis balstīts uz mikrotārgetētu reklāmu un algoritmiem, kas piedāvā skandalozu un šokējošu saturu. Tādēļ nereti, lai panāktu lietotāju iesaisti, tiešsaistes platformu algoritmi par prioritāru nosaka saturu, kas var izraisīt vardarbību vai ietekmēt sieviešu un meiteņu drošību. Mēs to jau esam redzējuši Covid pandēmijas laikā, vairākās vēlēšanās, kad skandalozi, naidu kurinoši un nepatiesi materiāli izplatījās straujāk, nekā fakti.

Ir iekļauta arī atruna par atbalstu kibervardarbības upuriem. Šis pants uzliek dalībvalstīm pienākumu palīdzēt cietušajiem sazināties ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, saglabāt un dokumentēt pierādījumus. 

Latvijai kibervardarbība nav bijusi prioritāte – kiberpolicista izveide ir tikai procesā, lielai daļai policistu nav pieejas sociālajiem tīkliem vai izpratnes par to, ka vardarbības draudi no interneta viegli var pārvērsties draudos fiziskajā telpā.

Tagad, kad gan ES Parlaments, gan Eiropas Savienības Padome ir pieņēmuši lēmumu par galīgajiem tekstiem, nākamais posms ir starpinstitūciju sarunas. Šīs sarunas ar Padomi, kas noteiks galīgos tiesību aktus, sākās jau 13. jūlijā Spānijas prezidentūras laikā.

Frances Fitzgerald (EPP, Īrija), viena no dokumenta ziņotājiem, paziņoja, ka trialogi, visticamāk, tiks noslēgti Spānijas prezidentūras laikā. Tomēr politiskā situācija Spānijā var ietekmēt sarunas, jo 23. jūlijā Spānijā notiks vispārējās vēlēšanas, kas, iespējams, mainīs politisko ainu Padomē. 

Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir jāgaida uz to brīdi, kad lēmums par to tiks pieņemts Eiropas līmenī. Mums jau tagad ir jādomā par iespējamu regulējumu un jāskatās nopietni uz draudiem, kas no digitālās telpas ienāk daudzu sieviešu dzīvēs. Diemžēl šobrīd Latvija ir iesprūdusi bezjēdzīgās diskusijās par to, kas ir dzimums un dzimte, tādā veidā novilcinot tik ļoti nepieciešamus lēmumus, kas pasargātu jaunas meitenes un sievietes jau šodien.”

Linda Curika, Kustības “Par!” valdes locekle.