Miks Celmiņš: Ikvienam Latvijā ir jāspēj sarunāties latviešu valodā 

Ikvienam, kas Latviju sauc par savām mājām, ir jāprot sarunāties latviski. Latvijā dzīvo ne tikai cilvēki, kas ieguvuši pilsonību piedzimstot, bet arī tie, kas to ieguvuši naturalizācijas procesā. Mūsu valsti par savām mājām sauc ārvalstu studenti no dažādām Eiropas, Āzijas un arī Āfrikas valstīm. Latvijā dzīvo augsti kvalificēti sabiedrības jaunpienācēji, kuri ikdienā stiprina mūsu uzņēmumus ar savām prasmēm. Un nedrīkstam aizmirst par tiem, kuri savulaik nekļuva par Latvijas pilsoņiem, tomēr musu valsti uzskata par savām mājām. 

Visus šos cilvēkus vieno tas, ka latviešu valoda nav viņu dzimtā valoda. Ikvienam, kurš Latviju šobrīd un turpmākos gados sauks par mājām ir jāprot latviešu valoda, iesākumā vismaz sarunvalodas līmenī ar iespēju to apgūt teicamā līmenī iespējami ātri. 

Tomēr šobrīd valodas apmācība ir atstāta pašplūsmā. Tā nav viena no primārajām valstiskām prioritātēm, līdz ar to, valodas apmācībai netiek piešķirti nepieciešamie finanšu resursi, bet valodas politika atstāta tikai politiķu publisku paziņojumu retorikā. 

Latviešu valodas kursi 400 cilvēkiem gadā

Premjera, nu jau otrās, valdības rīcības plāns paredz valsts valodu stiprināt, sekmējot valodas lietošanu publiskajā telpā. Pasākums paredz valodas kursu un sarunu valodas klubu īstenošanai piešķirt 4,6 miljonus eiro periodā no 2023. gada jūlija līdz 2025. gadam. Atvēlētais finansējums dos iespēju aptuveni 976 trešo valstu pilsoņiem apgūt latviešu valodu trīs gadu periodā. Tie būtu ap 400 cilvēkiem gadā, kas noteikti nav pietiekami. 

Atsevišķi Ukrainas civiliedzīvotājiem 2023. gadā paredzēts piešķirt papildu finansējumu 765 tūkstošu eiro apmērā, kas sekmētu aptuveni 1000 ukraiņiem apgūt latviešu valodu. 

Pašreizējie grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka aptuveni 25 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, lai atjaunotu uzturēšanas atļaujas būs jāpierāda valodas prasmes līmenis vismaz A2 līmenī līdz 1.septembrim. Protams, mēs varam turpināt nicināt, nosodīt un visādi citādi latviski nerunājošajiem Latvijas iedzīvotājiem likt manīt, ka viņi Latvijā nav vēlami, bet varam iet arī citu ceļu, proti, vērst valodas politiku uz rezultātu, nodrošinot, ka ikvienam ir iespēja ātri, ētri, lēti vai bezmaksas apgūt latviešu valodu iespējami ātri. 

Jautājums uz, kuru mums jāatbild ir, vai mēs vēlamies, lai ikviens Latvijā dzīvojošais prot latviešu valodu, vai tomēr vēlamies šo uzturēt par karstu politiskās retorikas jautājumu bez iespējama rezultāta?

Kā otrs uzdevums valodas politikas jomā rīcības plānā tiek minēts – attieksmes uzlabošanos pret latviešu valodas lietošanu ikdienas saziņā. Valdība paredz, ka attieksmi uzlabosim, nodrošinot kvalitatīvu literatūru un sniedzot atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas aktivitātei „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Tas, protams, ir apsveicami un nepieciešams, bet, vai tik šaurs skatījums liek domāt, ka valsts valodas politika ir viena no valsts prioritātēm ar skaidru mērķi iespējami ātri panākt, ka ikviens Latvijā dzīvojošais spēj sarunāties latviešu valodā?

Atbalsts bibliotēkas iniciatīvai ir nepieciešams un apsveicams, bet nevaram paredzēt, ka šis kā viens no trīs primārajiem uzdevumiem valodas apmācībā sniegs nepieciešamo rezultātu, nodrošinot ikviena Latvijā dzīvojošā spēju sarunāties latviski.

Ikgadējais ziņojums Saeimā jeb debates par valodu

Trešais pasākums paredz atbildīgo ministru ikgadējo ziņojumu sniegšanu Saeimā par valsts valodas situāciju. Katru gadu 15. oktobrī, Valsts valodas dienā, Saeimā organizēs debates par latviešu valodas situāciju valstī. 

Arī, jauks pasākums, bet, vai debates Saeimā nodrošinās vairāk kā 25 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju spēju apgūt valodu līdz 1.septembrim, nerunājot par visiem citiem mūsu sabiedrības jaunpienācējiem, kuriem ir nepieciešams valodu apgūt. 

Latviešu valodas apguvei ir jākļūst par prioritāti darbos, nevis tikai plānos

Valdībai un Saeimas vairākumam nepieciešams vienoties, ka valsts valodas stiprināšana mūsu sabiedrībā ir viens no primārajiem šīs valdības uzdevumiem, to skaidri apliecinot ar pienācīgu finansējumu. 

Vai politiķi ir gatavi beidzot piedalīties problēmas risināšanā, nodrošinot skaidru rezultātu mērāmu tūkstošos cilvēku nevis pāris simtos? Šobrīd valdība rīkojas kā mazākas ietekmes NVO, nodrošinot finansējumu kursiem dažu simtu valodu nezinātājiem gadā. Valdībai valodas apmācība jānosaka kā viens no primārajiem šīs valdības uzdevumiem, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs līdz 2026. gadam ir apguvis latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī un ikviens jaunpienācējs mūsu sabiedrībai jau laikus tiek iekļauts valodas apmācības procesā. 

Iespējams ir nepieciešams noteikt vienu atbildīgu institūciju par valodas apmācību un valodas politiku valstī. Iepriekš minētie A.K.Kariņa valdības piedāvātie rīcības uzdevumi skar vairākas valsts pārvaldes institūcijas. Izglītības un zinātnes ministriju kā vadošo iestādi valsts valodas politikas jomā; Kultūras ministriju, kas īsteno sabiedrības integrācijas politiku; kā arī Sabiedrības integrācijas fondu kā institūciju, kas koordinē sabiedrības jaunpienāceju sociālekonomisko iekļaušanos Latvijā. Iespējams, būtu rezultatīvi vismaz uz laiku noteikt šī īpašā uzdevuma ministru, kurš ikdienā būtu atbildīgs par rezultātu – iespējami ātri nodrošināt valodas prasmes apguvi visiem Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem. 

Visi vienā valodā

Ikvienam Latvijā ilglaicīgi dzīvojošajam ir jāspēj sarunāties latviešu valodā un tas nenotiks, ja atstāsim valodas apgūšanu pašplūsmā. Pašreizējais valdībais piedāvātais plāns nodrošinās, ka tikai paši motivētākie, finansiāli nodrošinātie vai īpaši izraudzītie valodas nezinātāji tuvākajos četros gados sāks apgūt latviešu valodu. Tomēr kursiem jābūt pieejamiem ikvienam Latvijā dzīvojošajam – ārvalstu studentiem augstskolās, citiem migrantiem savos uzņēmumos, nepilsoņiem un citu valstu pilsoņiem gan par maksu, gan bezmaksas kursos visā Latvijā. 

Ja vēlamies, lai ikviens Latvijā spētu sarunāties latviski, tad valsts valodas politika nevar aprobežoties ar kursu nodrošināšanu 400 cilvēkiem; atbalstu bibliotēkai un debatēm Saeimā. 

Miks Celmiņš, Kustības “Par!” valdes loceklis un partijas izpilddirektors