Aktualitātes
Diāna Zande: Es ceru, ka sauks pie atbildības gan tos, kuri aizskar cilvēkus uz ielas, gan tos, kuri aizskar citus no Saeimas tribīnes
Redzot to, ka 13. Saeimā uzplaukušajam aizskarošas runas stilam ir turpinājums arī 14. Saeimā, man ir bijušas pārdomas par to, kā savas politiskās pārliecības komunicē daži no 14. Saeimas deputātiem. Un par to, ka praktizējot mūsdienu sabiedrībā nozīmīgo vārda brīvību, tikpat nozīmīgi ir saglabāt skaidru apziņu par sociālo līdztiesību, kas ir demokrātiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa.
Jēdzienu “naida runa” pēdējos gados apspriež arvien vairāk gan politiskā, gan juridiskā gan sadzīves komunikācijas kontekstā. Domāju, ka daudzi ir ievērojuši, ka robeža starp to, kāda saziņa ir un, kāda nav pieņemama publiskā komunikācijā, kļūst arvien neskaidrāka. No vienas puses, vārdus, kurus pirms 100 gadiem izmantoja, lai kādu sāpinātu, šobrīd gandrīz vairs nelieto ar mērķi pazemot vai ievainot, jo tie īsti “nedarbojas” (piemēram, vārdi cūka, zoss, lops, u.c.). Toties citus vārdus, kuri pirms 100 gadiem bija ikdienas sarunu valodas norma mūsdienās vairums cilvēku nelieto, jo tie sabiedrības lielākās daļas apziņā ir ieguvuši aizskarošu nozīmi.
No otras puses, daļa cilvēku apzināti komunikācijā ar citiem lieto dažādus vārdus vai izteicienus ar skaidru mērķi pazemot, noniecināt, aizskart, sāpināt, nodarīt pāri. To var redzēt, ne tikai saskarsmē uz ielas, sociālajos tīklos, bet arī Saeimas diskusiju un debašu kultūrā.
Dažkārt cilvēki mēdz lietot aizskarošu valodu vai uzvedību bez mērķa tīši sāpināt, bet kā daļu no sadzīves saskarsmes. Parasti šāds runas veids ir apgūts dzīves laikā, tiek izmantots vidē, kurā cilvēks uzturas un viņš neapzinās savas runas ietekmi uz citiem. Diez vai tas būtu attiecināms uz Saeimas deputātiem ar lielu politisko pieredzu, apziņu par savu vārdu spēku un ietekmi sabiedrībā.
Kas ir runas veids, kuru daži mēdz apsveikt, dēvējot par “skaidru valodu, tiešu runu”, bet daudzi citi uztver ar sāpēm, pazemojumu un aizvainojumu? Kas ir naida runa un aizskaroša runa?
Apvienotās Nācijas definē naida runu, ka tā ir: “…jebkāda veida saziņa runā, rakstiski vai uzvedībā, kas uzbrūk vai izmanto nievājošu vai diskriminējošu valodu, attiecinot to uz personu vai grupu, pamatojoties uz kādu no šīs personas vai grupas identitātes aspektiem (reliģiju, etnisko piederību, tautību, rasi, izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, mentālās vai fiziskās veselības stāvokli vai citu identitātes aspektu)”.
Naida runai raksturīgs tas, ka runātājs tieši rosina uzbrukt, diskriminēt kādu grupu vai cilvēku, bet tai raksturīgi arī epiteti, apgalvojumi, kas sekmē vai aizstāv ļaunprātīgus stereotipus par kādu grupu. Un naida runa var notikt, nepasakot nevienu vārdu – ar žestiem, simboliem, uzvedību. Naida runa izjauc sociālo mieru un var kļūt par draudiem mūsu sabiedrībā. Un galu galā, sabiedrība, kura pieņem šādu runas veidu kā normu, rada vidi, kurā var būt apdraudēta cilvēku drošība.
Aizskaroša runa ir naida runas šķietami it kā “nevainīgākā māsa”. Tā ir tāda runa, kas liek kādam citam justies aizvainotam, sarūgtinātam vai dusmīgam. Tā ir rupja vai aizskaroša, bet bez tieši definētiem draudiem. No tā var rasties priekšstats, ka aizskaroša runa nebūtu aplūkojama kā tiešs cilvēku tiesību pārkāpums. BET! Sekas aizskarošai runai var būt līdzīgas kā naida runai.
Ko nodara nauda runa un aizskaroša runa? Naida runa pēdējos gados ir arī psiholoģijas pētniecības redzes lokā. Tiek pētīts, kādas sekas var piedzīvot cilvēki, pret kuriem tiek vērsta naida vai aizskaroša runu. Pētījumu rezultāti rāda to, ka cilvēki no grupām, pret kurām vēršas šāda runa, ir pakļauti mentālās veselības problēmu riskam, – emocionālai traumai, paaugstinātam stresam, trauksmes traucējumiem, bailēm, depresijai.
Man nav pieņemams, ka pret kādu citu cilvēku vai cilvēku grupu izmanto aizskarošu vai naida runu. Un es negribu būt novērotāja šādai komunikācijai, ar savu klusēšanu atzīstot to par normu. Es ceru, ka arī jums rūp tas, kā mēs cits pret citu izturāmies – mājās, ģimenē, uz ielas, skolās, internetā, iestādēs, jo tas nosaka to, kādā vidē dzīvosim mēs, kādā vidē dzīvos mūsu bērni. Es ceru, ka mūsu valstī pie atbildības sauks gan tos, kuri aizskar cilvēkus uz ielas, gan tos, kuri aizskar cilvēkus no Saeimas tribīnes.
Diāna Zande, Kustības “Par!” valdes locekle
