Pavļuts: Veselības nozarei nav vajadzīga revolūcija, bet gudri un regulāri finansēta evolūcija

Veselības ministra darbu pēc savas priekšteces Ilzes Viņķeles sāku pirms nepilniem diviem gadiem. Kopumā partija Kustība “Par!” Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus. Veselības nozare, kas politisko amatu sadalē reti ir pirmā izvēle un ir pārbaudījums ikvienam politiķim, ir un paliks mūsu politiskā spēka prioritāte.

Esam bijuši spiesti cīnīties ar pasaules mērogā nepieredzētu pandēmiju, kurā lēmumu pieņemšanā vienīgais zināmais lielums bija nepārtraukti mainīgie apstākļi. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka gadiem “badinātā” veselības nozare ir pārvarējusi krīzi par paraugu citiem. Paldies slimnīcu ārstiem, māsām, atbalsta personālam, ģimenes ārstiem, speciālistiem, veselības iestāžu kolēģiem, medicīnas iestāžu studentiem, laboratoriju speciālistiem un privātajam sektoram, kas steidza palīgā! Esam modernizējuši ārstniecības iestādes, nostiprinājuši valsts rezerves un slimnīcu gatavību lielam pacientu skaitam, kā arī praksē pārbaudījuši nozares krīzes vadības sistēmu. Esam daudz gatavāki jauniem satricinājumiem, ja un kad tādi nāks. 

Neraugoties uz pandēmiju, esam būtiski palielinājuši nozarei pieejamo finansējumu, jo īpaši algām, un uz priekšu kopīgi virzījuši daudzus būtiskus nozares reformu jautājumus – mediķu atalgojuma reformu, slimnīcu tīkla attīstību un sadarbību, veselības nozares digitalizāciju, zāļu pieejamību, primārās aprūpes nostiprināšanu, psihiskās veselības, onkoloģijas, reto slimību ārstēšanas un citus jautājumus. 

Darbs plecu pie pleca

Stūrēt nozares kuģi tik vētrainā laikā nav iespējams bez kopdarba ar nozari. Krīzē, kad uzplaiksnī dažādas izpratnes, pieredzes un viedokļi, ciešs darbs prasa daudz enerģijas un spēka no visiem iesaistītajiem. Paldies ikvienam nozarē strādājošajam, kas veltīja sevi kopīgam darbam un nestāvēja malā. Lai arī kvantitāte ne vienmēr liecina par kvalitāti, gribu minēt tikai vienu piemēru. Pildot veselības ministra darbu, esmu sasaucis 20 nozares stratēģiskās padomes sēdes, kas iesaista politikas veidošanā un īstenošanā visas būtiskākās nozares biedrības, asociācijas un institūcijas. Jā, viedokļi ne vienmēr visiem ir saskanējuši, tomēr esam runājuši, argumentējuši, diskutējuši un uzskatu – strādājuši plecu pie pleca. Paldies par to!

Lemjot par ikgadējiem valsts budžetiem, visu četru gadu laikā veselības nozare ir bijusi prioritāte nr. 1. Tai attiecīgi atvēlēts arī viens no lielākajiem papildu pieejamajiem finansējumiem no visām nozarēm un ministrijām. Mums četru gadu laikā ir izdevies veselības budžetu palielināt no miljarda līdz pusotram miljardam eiro jeb gandrīz par vienu iekšzemes kopprodukta (IKP) procentpunktu. Lielāko daļu no finansējuma  – 364 miljonus eiro – esam novirzījuši mediķu algām, kuras gandrīz dubultotas. Māsas vidējā atalgojuma likme ir augusi par 75%. Tas ir lielākais, straujākais pieaugums, kāds Latvijas publiskajā sektorā pēdējā laikā pieredzēts.

Mani bieži dēvē pandēmijas laika ministru un tam ir pamats, jo gluži vienkārši biju spiests televīzijas ekrānos kļūt par Covid-19 ziņu vēstnesi. Tomēr neskatoties uz virsrakstiem un mediju diktēto dienas kārtību, veselības nozares dienas kārtība bija daudz plašāka, dziļāka un visaptverošāka. Jaunajai 14. Saeimai, nākamajai valdībai un manam pēctecim uz galda paliks virkne gatavu un jau iesāktu reformu, kopīgi ar nozari izstrādātu plānu. Būs rūpīgi jāseko, lai labi un kopīgi iesāktais turpinās un neieguļ atvilktnēs.

Jaunais mediķu atalgojuma modelis

Kopā ar nozari esam izstrādājuši un Ministru kabinetā guvuši atbalstu jaunajam mediķu atalgojuma modelim. Tā ir reforma, kurai par labu runā vadošie personāla vadības un atalgojuma sistēmu speciālisti, labākās pasaules prakses un OECD ieteikumi.

Jaunās sistēmas pamats ir katra nozarē strādājošā attiecības ar pacientu, kuras balstās noteiktā izglītībā, profesionālajā pieredzē, atbildībā un darba sarežģītībā. Reforma katram ļaus izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu.  Lai nopelnītu pienācīgu atalgojumu, mediķis beidzot vairs nebūs spiests strādāt un pārstrādāties vairākās ārstniecības iestādēs.

Un jā, reforma nebūs iespējama bez papildu finansējuma. Lai nākamgad sāktu ieviest jauno kārtību, palielinot atalgojumu visām mediķu grupām, vajadzīgi 55 miljoni, tuvāko piecu gadu laikā – kopumā 335 miljoni eiro, kā to nosaka valdībā apstiprinātās Sabiedrības veselības pamatnostādnes. Mediķi vēlas paļāvību par savu atalgojumu ilgtermiņā, to apliecina arī īsi pirms Saeimas vēlēšanām pie Ministru kabineta notikušais mediķu protests. Tas jāuztver, kā nopietns signāls, ka algas nozarē strādājošajiem ir jāturpina celt un jaunais atalgojuma modelis ir jāievieš.

No novecojušās E-veselības uz jaunās paaudzes Digitālo Veselību

Manā darbības laikā ir izdevies nostabilizēt mūsdienu prasībām vairs neatbilstošās, daudz kritizētās E-veselības sistēmas darbu. Sūdzības saņemam mazāk. Kamēr E-receptes, E-darbnespējas lapas un E-nosūtījumi turpina darboties, Latvijas veselības aprūpe ir nostājusies uz pavisam jauna digitālā paātrinājuma ceļa. Ar nozari esam parakstījuši sadarbības memorandu par pilnīgi citu pieeju tās digitalizācijā. Mums vairs nav vajadzīgas novecojušas un dārgas valsts megasistēmas, bet gan savienota, ērta un visiem lietotājiem atvērta informācijas tehnoloģiju (IT) ekosistēma, kurā visi elementi strādā pēc vienotiem standartiem, apmainās ar datiem, kuri jāievada tikai vienu reizi.

Darbs pie pirmā Digitālās Veselības pilotprojekta – onkoloģijas reģistra, rit pilnā sparā. Jo ārsti un pacienti jau sen gaida, kad visi dati par pacienta veselību būs pieejami vienuviet, vienlaikus paverot iespēju plašākai datu analīzei par vēzi Latvijā. Arī ģimenes medicīnā šobrīd dati par katra pacienta veselību atrodas pie dažādiem ārstiem, dažādās ārstniecības iestādēs, pārsvarā tie ir uz papīra un citreiz – ar roku rakstīti. Divu gadu laika jāizveido digitālās pacientu kartes, kur visa informācija būtu pieejama digitāli un droši vienuviet, un katrs speciālists vajadzības gadījumā ar to varētu iepazīties. Uz to iet arī visa Eiropa, kura veido vienoto digitālo veselības datu telpu.

Inovācijas ir kritisks Latvijas veselības politikas elements. Tikko kā Latvijas jaunuzņēmumi sākuši sadarbību ar Latvijas slimnīcām praktisku inovāciju ieviešanā veselības aprūpē. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu pacientiem pieejamību veselības aprūpei un speciālistiem, uzlabotu veselības aprūpes ērtumu un ārstēšanas efektivitāti un attīstītu jaunus pakalpojumus – attālinātus, personalizētus, automatizētus, izmantojot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju sniegtās iespējas. 

Ģimenes medicīnas reforma – profilakse un 100% digitalizācija

Primārā veselības aprūpe jeb ģimenes ārstu prakses ir mūsu “frontes līnija” un veselības aprūpes piramīdas pamats – vairumam cilvēku pirmais un biežākais saskarsmes punkts ar veselības aprūpes sistēmu un galvenais orientieris tajā. Primārās aprūpes sistēmā strādā daudz entuziastu – uzņēmīgu, proaktīvu, mūsdienīgu, digitāli pratīgu ģimenes ārstu, kuri nemitīgi mācās un tiecas uzlabot savu pacientu aprūpi. Paldies viņiem par darbu, viņu pacientiem ir paveicies! Tomēr vārds “paveicās” 21. gadsimta veselības aprūpes sistēmā nav iederīgs.

Papildu pandēmijas atklātajiem trauslajiem posmiem Veselības ministrija šā gada februārī rīkoja domnīcu ciklu, kurā detalizēti pētīja, ko no primārās veselības sagaida pacients un ko – ģimenes ārsts. Pacienti vēlas viegli pieejamus, iejūtīgus ģimenes ārstus, kuriem ir laiks ieklausīties un izprast. Kuri ir kompetenti arī specifiskos gadījumos, seko jaunākajām atziņām un nodrošina augstu aprūpes kvalitāti. Kuri proaktīvi seko pacienta un viņa ģimenes veselībai, atgādina par vajadzīgajām pārbaudēm, vakcinācijām, citām procedūrām. Savukārt ģimenes ārsti ir norūpējušies par nepietiekamajiem resursiem (telpām un darbiniekiem), neērtajām IT sistēmām un lielo slodzi, aizpildot birokrātisku dokumentāciju.

Tāpēc kopā ar ģimenes ārstu asociācijām esam sākuši veidot obligāto pakalpojumu klāstu, kas jānodrošina ikvienai praksei, un kvalitātes standartu. Šajā standartā jāiekļauj arī apkalpošanas kvalitāte un pacientu apmierinātība, pakalpojumu ērtums, to pieejamība un savlaicīgums, profilakse, kompetence. Papildu modernizācijai, protams, vajadzīgs atbilstošs un motivējošs finansējums. Tāpēc 2023. gada budžeta prioritātēs, kas jau ir iesniegtas Finanšu ministrijā, ģimenes medicīnai prasām papildu 28 miljonus eiro. Nākamajam ministram par to būs jācīnās!

Veselības aprūpe – universāli pieejama un sabiedriski finansēta

Veselības aprūpei jābūt universāli pieejamai un sabiedriski finansētai, tā nevar būt atkarīga no ienākumiem vai nodokļu nomaksas. Šāda “viena groza” sistēma jau šobrīd “de facto” pastāv Latvijā. Mēģinājums ieviest “divu grozu” sistēmu, kurā simtiem tūkstošiem iedzīvotāju pienāktos tikai neatliekamā aprūpe, būtu diskriminējoša un draudētu būtiski pasliktināt sabiedrības veselības rādītājus.

Lai “divu grozu” sistēma jau nākamā gada 1.janvārī nestātos spēkā (šobrīd tās spēkā stāšanās ir apturēta), Veselības ministrija ir rosinājusi kā pamatprincipu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai noteikt Latvijā deklarētu dzīvesvietu. Galvenais iebildums, ar ko sastopamies – ir zināms skaits cilvēku dzīvesvietu deklarējuši Latvijā, bet patiesībā dzīvo citur. Uzskatu, ka dzīvesvietas deklarācijas problēmas risināmas citiem līdzekļiem, nevis caur Jūsu, mediķu, rokām.

Veselības aprūpes mērķis nav kontroles mehānisms, bet cilvēka veselības nosargāšana. Jaunievēlētā 14. Saeima  nedrīkst bremzēt likuma grozījumus, kas atcels “divu grozu” sistēmu, jo veselības aprūpe ir cilvēktiesības.

Uz pacientu centrēts onkoloģijas plāns

Izstrādāts, Ministru kabinetā apstiprināts un darboties sācis arī jaunais onkoloģijas veselības aprūpes uzlabošanas plāns 2022. – 2024. gadam, kas pilnā mērā atspoguļo arī Eiropa līmeņa uzstādījumu vēža ārstniecībā. Plāns ietver kompleksus pasākumus profilakses, diagnostikas, savlaicīgas ārstēšanas, pieejamu speciālistu, atbalsta un rehabilitācijas, kā arī paliatīvās aprūpes jomā. 

Pateicoties onkoloģijai līdz šim lielākajam papildu piešķirtajam finansējumam veselības nozares budžetā – 30 miljoniem eiro – šogad pacientiem pieejami jauni ārstnieciskie pakalpojumi, īsākā laikā var piekļūt izmeklējumiem slimības recidīva gadījumā, kā arī ir nodrošināta ārstēšana ar jauniem inovatīviem medikamentiem. Gada pirmajos septiņos mēnešos tā dēvētā “dzeltenā koridora” priekšrocības izmantojuši jau pustūkstotis pacientu, sievietēm valsts beidzot pilnībā apmaksā krūšu rekonstrukcijas operācijas, kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatīvas zāles vēža ārstēšanai. 

Ir izšķirīgi uzsāktos darbus turpināt, lai nodrošinātu arvien pieejamāku un uz pacientu orientētu onkoloģisko veselības aprūpi. Organizāciju un speciālistu augstu novērtētais plāns jāturpina īstenot, tam nākamgad indikatīvi būtu papildu nepieciešami vairāk nekā 98 miljoni eiro.

Psihiskā veselība beidzot prioritāšu augšgalā

Bērnu, jauniešu un pieaugušo psihiskā veselība Latvijā diemžēl ilgstoši bija atstāta novārtā. Taču aizvadītie gadi, sākot no Ilzes Viņķeles stāšanās veselības ministres darbā, bija vēsturisks pagrieziena punkts! Ar gandarījumu varu teikt, ka arī Latvijā arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka psihiskās veselības aprūpes stigmatizācijai nav vietas modernā sabiedrībā un tik būtisko jomu ir izdevies nostiprināt veselības aprūpes prioritāšu augšgalā.

Mūsu cilvēku psihiskajai veselībai arī turpmāk jābūt starp nozares būtiskākajām prioritātēm. Mums arī turpmāk jārūpējas par finansējuma pieaugumu psihiskajai veselībai un jāsagatavo trūkstošie speciālisti. Jāuzlabo psihiskās veselības aprūpes palīdzības sistēma un metodiskā vadība. Informācijai par psiholoģiskās pašpalīdzības iespējām jābūt maksimāli plašai. Jāatbalsta pašpalīdzības grupu attīstība – gan skaitā, gan to piedāvātajās iespējās.

Virzība uz cilvēcīgu veselības aprūpi 

Pacientam veselības aprūpes sistēmā jājūtas droši, tā ir katra cilvēka pamatvajadzība, diemžēl Latvijā tā ne vienmēr ir realitāte, ar kuru saskaras pacienti. Nozarē ir vajadzīga izpratnes un priekšstatu evolūcija par pacienta tiesībām. Jāvirzās prom no hierarhiskām ārsta un pacienta attiecībām uz cieņpilnu un jēgpilnu ārsta un pacienta sadarbību – uz cilvēku centrētu veselības aprūpi. Mums ir jāvirzās uz cilvēcīgu veselības aprūpi. Tās centrā – pacients-cilvēks un ārsts-cilvēks, nevis sistēma.

Pie pacientu tiesību ievērošanas un uzraudzības stiprināšanas strādāja darba grupa Veselības inspekcijas vadībā, kurā bija piesaistīti gan pacientu tiesību eksperti, gan arī ārstējoši ārsti. Rezultātā izstrādāti vairāki konkrēti priekšlikumi, kurus esam sākuši īstenot dzīvē – virzām gan izmaiņas likumos (grozījumi Pacientu tiesību likumā šobrīd jau nodoti sabiedriskajai apspriešanai), gan ieviešam konkrētas labās prakses ārstniecības iestādēs.

Veselības nozarei nav vajadzīga revolūcija, bet gudri un regulāri finansēta evolūcija. Nozares finansējumam jāpalielinās līdz 6% no IKP tuvāko 7 gadu laikā un jātiecas to tuvināt 10%. Tikai ar finansējumu citu Eiropas valstu līmenī varēsim veidot augsti kvalitatīvu, mūsdienīgu un pieejamu veselības aprūpi, un nodrošināt atbilstošas algas. Un vienlaikus – mazināt pacientu pašu līdzmaksāto par savu veselību.

Kādam no lēmumu pieņēmējiem varētu rasties priekšstats, ka pēc 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka brutālu un asiņainu karu pret visu civilizēto Rietumu pasauli, Latvijā veselības aprūpes nozares problēmas zaudējušas savu aktualitāti. Bet tā nav tiesa! Pats galvenais nākamā veselības ministra uzdevums būs par to pārliecināt savus kolēģus valdībā un parlamentā. Jo drošas sabiedrības pamatā ir cilvēki, kuri uzticas valstij, jo tā rūpējas par viņu veselību. Latvijas sabiedrības veselība ir nacionālās drošības jautājums, tajā jāturpina investēt tāpat kā valsts iekšējā un ārējā drošībā. Līdzīgi kā to dara citas valstis, kurām vēlamies līdzināties. 

Daniels Pavļuts