Radīta īpaša programma, lai stiprinātu demokrātiju un atbalstītu cilvēkus, kas darbojas biedrībās un nodibinājumos

Stipras pilsoniskās sabiedrības mugurkauls ir aktīvas un spēcīgas nevalstiskās organizācijas. Jaunatnes organizācijas, kurās darbojas jaunieši, vietēja mēroga kopienas organizācijas, kas pulcē aktīvos kopienas ļaudis, nacionāla mēroga interešu aizstāvības organizācijas, kuras pulcē domubiedrus cīņai pret netaisnību dažādās jomās un pārstāv Latviju arī starptautiski. Cilvēki nevalstiskajās organizācijās ir mūsu izaugsmes un cilvēcības garants, un šajos cilvēkos jāturpina ieguldīt, kā vien varam. 

13. Saeimā strādājot, mēs NVO fondu pieaudzējām no nepilniem 400 tūkstošiem eiro 2018. gadā līdz teju 2 miljoniem eiro šogad. Jaunatnes politikas valsts programma pieauga no pusmiljona eiro 2018. gadā līdz 1,3 miljoniem šogad. Mēs rosinājām krīzes atbalsta programmas NVO pandēmijas seku mazināšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstīšanai. Šie eiro ir ieguldījums cilvēkos, stiprā pilsoniskajā sabiedrībā un spēcīgā demokrātijā.

Aizvadīto gadu un šī brīža krīzēs tieši NVO sektors pierādījis, ka ir uzticams partneris valstij un institūcijām, piedāvājot dažādus priekšlikumus problēmu risināšanai. Bet diemžēl joprojām ir problēmas ar NVO iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā laikus. Uzskatu, ka pilsoniskās sabiedrības NVO pārstāvjiem ir jāsēž pie lēmumpieņēmēju galda līdzās darba devējiem, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvjiem. Tā mēs vairosim uzticību valsts pārvaldei.

Mums patiesi rūp NVO sektora attīstība ne tikai vārdos, bet arī darbos, ko apliecina mana un kolēģu aktīvā dalība debatēs un diskusijās par jautājumiem, kas skar NVO sektoru. 

Lai stiprinātu NVO sektoru, 14. Saeimai darāmo darbu saraksts ir plašs, tāpēc “Attīstībai/Par!” radījusi īpašu programmu, lai stiprinātu demokrātiju un atbalstītu cilvēkus, kas darbojas biedrībās un nodibinājumos. 

Programma cilvēkiem, kuriem rūp stipra demokrātija un kuri darbojas biedrībās un nodibinājumos

1. Dubultosim NVO Fondu un attīstīsim citus finanšu instrumentus NVO sektoram.
2. Novērtējot NVO ieguldījumu Latvijā, pārveidosim Kultūras ministriju par Kultūras un pilsoniskās sabiedrības ministriju, nodrošinot, ka valstij ir atbildīgie par pilsoniskās sabiedrības un NVO stiprināšanu visaugstākajā lēmumu pieņemšanas līmenī.
3. Ieviesīsim pilsonisko dialogu, kas ir līdzvērtīgs sociālajam dialogam, tādējādi uzlabojot sabiedrības līdzdalības kvalitāti lēmumu pieņemšanas procesā
4. Izveidosim NVO lietu apakškomisiju Saeimā, lai atrisinātu nevalstiskajam sektoram aktuālos problēmjautājumus un stiprinātu regulāru pilsoniskās sabiedrības dialogu ar likumdevēju.
5. Izveidosim NVO atbalsta programmu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas nepārtraukti būs pieejama tām NVO, kas aktīvi palīdz valstij krīžu risināšanā.
6. Uzlabosim ziedojumu regulējumu, padarot to ātru un efektīvu; tādu, kas  ātri palīdz piesaistīt finansējumu organizāciju ikdienas darbam un stimulē filantropijas ideju kā pilsoniskās solidaritātes balstu.
7. Uzlabojot krīžu pārvaldību, aktīvi iesaistīsim nevalstiskās organizācijas lēmumu pieņemšanas procesā.
8. Pārskatīsim valsts kapitālsabiedrību ziedojumus, iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīšanu sabiedriskā labuma organizācijām.
9. Ieviesīsim uz pierādījumiem balstītu politiku – politiku, kas pamatota ar objektīviem, no datiem, pētījumiem izrietošiem secinājumiem. Latvijā pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju monitoringu pamatā veic pašas organizācijas.
10. Veiksim būtiskus uzlabojumus pašreizējā kārtībā, nosakot pienākumu visām NVO norādīt savu darbības jomu.
11. Izstrādāsim jaunu ziedošanas sistēmu Latvijā, nodrošinot labvēlīgu tiesisko vidi privātpersonu un juridisko personu motivēšanai ziedot, tai skaitā, izstrādāsim  ekonomiskos stimulus uzņēmējiem.
12. Izvairīsimies no nepamatotām iniciatīvām, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības un NVO brīvību.
13. Iesaistīsim diasporas latviešu biedrības un nodibinājumus valsts dzīvē un politikā. Pārskatīsim valsts politiku, lai diasporas latviešiem atvieglotu saiknes uzturēšanu ar Latviju un lēmumu pieņemšanu par atgriešanos Latvijā. 
14. Stiprināsim institucionalizēto sabiedrības līdzdalības mehānismu jeb NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbību (ieviest praksē jau 2018. gadā apstiprināto Memoranda padomes reformu).
15. Nostiprināsim pilsonisko dialogu Saeimas kārtības rullī un Ministru kabineta kārtības rullī.
16. Nodrošināsim nediskriminējošu pieeju finanšu mehānismos attiecībā pret juridiskajām formām “biedrības un nodibinājumi”, paredzot investīciju pieeju ES fondu finanšu mehānismos visām juridiskajām formām.
17. Strādāsim pie regulējuma, lai novērstu stratēģiskās tiesas prāvas pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) – nepamatotas juridiskas darbības, kuru pamatā ir ļaunprātīgi apgalvojumi ar mērķi iebiedēt un profesionāli diskreditēt, iebiedēt un apklusināt to upurus; bieži šīs darbības vērstas pret sabiedrisko līdzdalību, NVO, žurnālistiem un aktīvistiem.
18. Veicināsim un motivēsim pašvaldības atbalstīt vietējo kopienu biedrības, nodibinājumus un jaunatnes organizācijas.
19. Veidosim NVO hakatonus, NVO vides attīstības forumus, NVO inovāciju formātus, lai meklētu jaunus rīkus un iespējas līdzdalības sekmēšanai.
20. Iekļausim Starptautisko NVO dienu svētku, atceres un atzīmējamo dienu sarakstā.

Mārtiņš Šteins, 13. Saeimas deputāts