Neredzamā darbaspēka aktivizēšana
26.09.2022

Neredzamā darbaspēka aktivizēšana

Latvijas darba tirgū situācija kļūst arvien dramatiskāka – kopš 2010. gada ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būtiski sarucis. Saskaņā ar Latvijas Oficiālās statistikas portālu ekonomiski aktīvajā grupā 2010. gadā Latvijā bija 1 042 000 cilvēku, bet 2021. gada noslēgumā – jau tikai 889 tūkstoši cilvēku.

Šīs cilvēku grupas samazināšanās ietekmē neskaitāmi daudz jomu valsts un privātā sektorā, tajā skaitā arī darba roku trūkumu uzņēmumos. Lai kāda būtu motivācija, situāciju darba tirgū neuzlabo arī termiņuzturēšanās atļauju noteikumu maiņa. Uzņēmēji norāda – trūkst gan augsti kvalificēta darbaspēka, gan vienkāršā darba veicēju. Augsti kvalificētu darbinieku jautājums nav šī raksta apskates temats, bet attiecībā uz vienkāršo darbu veikšanu rodas jautājums – kā situācijā, kad darbaspēka akūti trūkst, varam atļauties neredzēt tās sabiedrības grupas, kuras var un vajag iekļaut darba tirgū:

  • cilvēkiem ar invaliditāti,
  • jauniešiem bez darba pieredzes;
  • cilvēkiem pirms pensijas vecumā;
  • ilgstošiem bezdarbniekiem.

Ja runājam par cilvēkiem ar invaliditāti, tad Nodarbinātības valsts aģentūras statistika rāda – šo cilvēku skaits bezdarbnieku statusā ir nemainīgi augsts, pēdējo 10 gadu laikā tie ir 9,4% – 13,8% no kopējā bezdarbnieku skaita valstī. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo šeit redzam apmēram 8000 – 10 000 cilvēku, kuri jau ir pabijuši darba tirgū, kuri vēlas palielināt savu neatkarību, vēlas justies vērtīgāki, noderīgi, pelnīt naudu un maksāt nodokļus. Šie cilvēki ir neredzams darbaspēks, kas vēlas tikt aktivizēts un no nodokļu sloga kļūt par nodokļu maksātājiem, strādājot veikalos, degvielas uzpildes stacijās, ražošanas uzņēmumos, piegādes uzņēmumos un daudzās citās vietās, kur nepieciešams cilvēka klātbūtne. Nevar noliegt – daudziem no šiem cilvēkiem nepieciešams palielināt digitālās, sociālās un citas konkrētajai sfērai nepieciešamās prasmes, daudziem no viņiem trūkst darba tirgū tik nepieciešamās pašapziņas, bet tas ir risināms jautājums, un galvenais taču ir acīmredzams – Latvijā ir cilvēki, kuri vēlas strādāt. Darbā ar diskriminētajām grupām uzņēmējs netiek atstāts viens – var lūgt padomu un palīdzību gan sociālajiem uzņēmumiem, gan dažādām nevalstiskajām organizācijām.

Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir pamanīt problēmu, pievērst tai uzmanību un veicināt neordināru, iespējams, iepriekš nerealizētu risinājuma veidu. Ja sociālā uzņēmējdarbība ir ciešā sakabē ar valsti un privāto sektoru, tiek rasti sociāli atbildīgi un vērtīgi risinājumi problēmām, kas šķiet iestigušas un neatrisināmas.

Cilvēkresursi ir Latvijas lielākā vērtība, un visu interesēs ir ekonomiski aktīvās iedzīvotāju grupas palielināšana. Daži risinājumi ir efektīvāki un ātrāki par citiem, viens no ātrākajiem, daudzpusīgākajiem un sociāli atbildīgākajiem soļiem būtu diskriminēto grupu iesaiste darba tirgū – nekavējoties.

Kā valsts pārvalde un politikas īstenotāji var un varētu iesaistīties nodarbinātības un iekļaujošas darba vides veicināšanā?

  • sociāli atbildīgi iepirkumi – valsts un pašvaldības iepirkumos paredz, piemēram, uzņēmējiem ir jānodarbina cilvēki no dažādām sociālās atstumtības riska grupām. Iepirkumus var arī sadalīt lotēs, un uzņēmējs piesaista sociālo darba integrācijas uzņēmumu, kas nodrošina sociālo aspektu
  • priviliģēto iepirkumu ieviešana praksē – valsts un pašvaldības iepērk pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem, kuri, piemēram, nodarbina cilvēkus ar invaliditāti
  • prakses iespējas, ēnošana darba ņēmējiem ar invaliditāti uzņēmumos
  • valsts apmaksāta mentora/padomdevēja atbalsts darba atrašanai cilvēkiem ar invaliditāti, kas palīdz arī ilgstošākā laika posmā, piemēram, ar darba līgumu slēgšanu, finanšu pratību, komunikācijas apgūšanu, lai darbinieks vieglāk un sekmīgāk iejustos darba dzīvē
  • vienota un pieejama datu bāze, kurā uzņēmējiem atrast darbiniekus
  • tālākizglītības, mūžizglītības programmas, kuras veidotas, proaktīvi reaģējot uz uzņēmēju vajadzībām pēc noteiktām prasmēm un izglītības.

Liene Reine – Miteva, Sociālā uzņēmuma Ligero dibinātāja un vadītāja, Attīstībai/Par! Kurzemes saraksta kandidāte ar 8. numuru


Back to top