Par lētākām zālēm un retākiem ārstu apmeklējumiem

Pēdējos gados Latvijas veselības nozarē ieguldīts nepieredzēti liels finansējum, vienlaikus tā joprojām ir viena no vissliktāk finansētajām Eiropas Savienībā.  Lai sasniegtu vidējo Eiropas Savienības līmeni un visiem cilvēkiem visos reģionos būtu pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe, jāturpina ieguldīt mediķu  algās, slimnīcu infrastruktūrā, kompensējamos medikamentos, jāmazina pacientu līdzmaksājumi un jāveic citas reformas.  

Tomēr ilgtermiņā, mēs varam kļūt par veselu sabiedrību tikai tad, kad par zālēm būs jāmaksā mazāk, jo tās nebūs nepieciešamas un pie ārsta būs jāiet retāk, jo slimības būs atklāts laikus. Mums ir jāiegulda būtiski resursi veselības pratībā, veselīga dzīvesveida veicināšanā, slimību profilaksē un prevencijā. 

Diemžēl virknē veselības rādītāju Latvijai salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm iet vissliktāk. Saskaņā ar Eurostat datiem tikai 30,4% iedzīvotāju (15–74 g. v.) vismaz četras reizes nedēļā nodarbojas ar sportu, tikai 32,9% iedzīvotāju katru dienu uzturā lieto svaigus dārzeņus. Palielinās arī narkotikas pamēģinājušo 15–64 gadus veco iedzīvotāju īpatsvars, kas 2020. gadā bija 16,8%. 24,2% Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotāju (15-64 g. v.) smēķē katru dienu, un Latvijā patērētais alkohola daudzums ir liels un joprojām pārsniedz Eiropas valstu vidējo rādītāju. 2020. gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju bija 12,6 litri. Šo uzskaitījumu diemžēl varētu turpināt, tāpēc ir būtiski rīkoties un ir vairāki virzieni, kuros jāstrādā, lai situāciju uzlabotu.

Veselības pratība – jau skolās

Jau no pirmskolas izglītības programmās jāiekļauj kvalitatīvs un vecumam atbilstošs saturs gan par fizisko, gan par psihisko veselību. Bērniem būtiskas ir gan teorētiskās zināšanas, gan jo īpaši – arī praktiskās iemaņas, lai iegūtais tiktu pielietots ikdienā. Tāpēc līdz ar saturu skolās jāienāk arī atbilstošai metodoloģijai. Pedagogus plašāk var atbalstīt arī nevalstiskai sektors, īstenojot neformālās izglītības programmas, kuras valstij ir jāfinansē nevis no projekta uz projektu, bet gan regulāri un ilgtermiņā.

Bērniem un jauniešiem par veselības pratību jādzird ne tikai stundās, bet arī jādzīvo veselīgi ikdienā. Skolās ir jānodrošina veselīgas, daudzveidīgas un garšīgas pusdienas, attiecīgi palielinot valsts dotāciju vismaz pa pusi. 

Izmaiņas veikalu plauktos

Ir jāievieš tāds produktu marķējums, kas patērētājam palīdz pēc iespējas vienkāršāk saprast, kādu preci viņš izvēlas. 

Vienlaikus caur nodokļu sistēmu jāveicina veselīgāku produktu nonākšanu tirgū. Jau šogad Latvijā ir ieviests tā sauktais “cukura nodoklis”, kas liek ražotājiem pārdomāt cukura daudzumu dzērienos, lai tie būtu pieejamāki pircējam. Šāds nodoklis iepriekš ieviests gandrīz 30 valstīs, mazinot cukura diabēta un aptaukošanās riskus nākotnē. Šādu pieeju nākotnē varētu apsvērt arī attiecībā uz citiem produktiem, iekļaujot ne tikai cukuru, bet arī sāli. 

Nozares lobija dēļ būtiskus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas patiešām mazinātu alkohola patēriņu, nav izdevies pieņemt jau gadiem. Ir jāmazina alkohola reklāmas iespējas, akcijas un jāveido tāda nodokļu politika, kas to padara nepieejamāku, vienlaikus domājot arī par kopienā balstītām atbalsta programmām tiem, kam jau ir atkarība. 

Ir jāmazina arī smēķēšanas kaitējums, tai skaitā aizliedzot SALT ierīces, kas šobrīd ir ļoti izplatītas skolās. 

Visa pamatā – ģimenes  ārsta komanda

Veselība ir mūsu atbildība pret sevi, tomēr tieši ģimenes ārsts ir tas, kas var proaktīvi atgādināt par analīzēm, skrīningu, vakcināciju vai palīdzēt ikdienā uzraudzīt mūsu veselību, šajā procesā aktīvi izmantojot digitālās iespējas un mākslīgo intelektu. Latvijā vajadzīga jauna, moderna primārās veselības aprūpe, kuras centrā ir cilvēks un ģimenes ārsts ir viņa ceļvedis. Lai to paveiktu, jau nākamajā gadā būtiski jāpieaug finansējumam primārās veselības aprūpei. 

Lai mēs kļūtu par veselu sabiedrību, mums jāmaina fokuss un jāiegulda finansējums ne tikai slimību ārstēšanā, bet arī to novēršanā. Lai arī rezultāts nebūs tūlītējs, mēs nevaram turpināt par vakcināciju, profilaksi vai fizisko aktivitāti runāt tikai kampaņveidīgi. Veselībai ir jākļūst par būtisku prioritāti ne tikai pašā Veselības ministrijā, bet arī izglītībā, jaunatnes jomā, uzņēmējdarbībā un citur. Jo tikai cilvēki, par kuru veselību rūpējas valsts, būs paši gatavi strādāt valsts drošības un izaugsmes stiprināšanai.

Vladislava Marāne, veselības ministra biroja vadītāja, Saeimas deputāta kandidāte